Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) par nodokļu politikas prioritāti uzskata darbaspēka nodokļus — tie jāsamazina vispirms. Darbaspēka nodokļa samazināšana tirgotājiem, īpaši mazajiem (Latvijā raksturīgs augsts mazo un vidējo komersantu skaits) ir daudz nozīmīgāka kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums par 1%, kas arī patērētājiem naudas izteiksmē, ikdienā iegādājoties preces, praktiski nebūs jūtams.
Salīdzināsim situāciju Latvijā un kaimiņvalstīs. Neapliekamais minimums Latvijā ir 45, Lietuvā — 96, Igaunijā — 101 lats mēnesī. Tāpat slimības dienas — Lietuvā un Igaunijā darba devējs apmaksā tikai trīs dienas, turpretī Latvijā — 10. Tātad tikai darbaspēka nodokļu samazināšana palielinātu Latvijas konkurētspēju. To apstiprina Ekonomikas un biznesa institūta pētījums — PVN samazināšana neietekmē ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos.
2004. gada 25. maijā valdībā tika pieņemts Finanšu ministrijas (FM) un nodokļu politikas izvērtēšanas darba grupas priekšlikums neapliekamo minimumu pakāpeniski palielināt līdz 70 latiem:
2008. gadā — 50 latu,
2009. gadā — 60 latu,
2010. gadā — 70 latu.
Tā vietā vēl patlaban neapliekamais minimums ir 45 lati mēnesī.
FM izdotajās “Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnēs” teikts, ka nodokļu politikas mērķis ir samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, turklāt ēnu ekonomikas samazināšanu veiktu darbaspēka nodokļa, nevis PVN samazināšana. Tā samazināšana par 1% valstij maksā 57 miljonus latu. Par šo summu, pēc FM atzinuma, darbaspēka nodokli var samazināt par 2%. PVN samazināto likmi pārtikai Ekonomikas ministrija piedāvāja jau 2005. gada 6. jūnijā, uzsverot inflācijas samazinājumu par 2 procentpunktiem.
Pārēja uz jauno PVN likmi tikai tirdzniecības nozarē vien (tā aptver piekto daļu tautsaimniecības) izmaksās 8,73 miljonus latu. Savukārt tautsaimniecībai lielāks ieguvums un mazākas izmaksas būtu, nevis samazinot PVN par 1%, bet PVN samazinājums pārtikai. Pētījums par PVN izmaiņu ietekmi uz patēriņu un nodokļiem liecina: 1) pārtika kļūtu vieglāk nopērkama maznodrošinātajiem, pieaugtu patēriņš; 2) inflācija samazinātos par 10,2% (ja PVN samazina pārtikas produktiem). Samazinājumu varētu veikt atbilstoši Veselības ministrijas ieteikumiem veselīgas pārtikas grupā, piemēram, pienam, dārzeņiem un augļiem.
FM pati piedāvāja — vienoties ar sociālajiem partneriem, visiem risinājumiem jābūt pamatotiem ar analīzi un ticamiem ietekmes aprēķiniem. Tagad piedāvātais PVN samazinājums par 1%, nevis darbaspēka nodokļi par 2%, neatbilst valdības noteiktās politikas principiem.
“Darbaspēka nodokļu samazinājums ir reāls ieguvums cilvēka maciņā, bet uzņēmējam — lētāka produkcija. Uzņēmējs būs priecīgs, ja varēs lielāku atalgojuma daļu izmaksāt legāli,” rezumē LTA prezidents Henriks Danusēvičs.
“Mani paturēja darbā, bet palūdza uzrakstīt atlūgumu un reģistrēties bezdarbniekos, jo par mani pārāk daudz esot jāmaksā nodokļos. Algu turpināja maksāt neoficiāli, bet man ir nepatīkami un izjūtu nedrošību,” tāds ir reāls stāsts, ko piedzīvo darba ņēmējs, “pateicoties” nodokļu politikai.
