Seciete Gundega Vēvere nule pabeigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti un vietējā pašvaldībā strādā par apzaļumotāju un lauksaimniecības konsultanti.
Seciete Gundega Vēvere nule pabeigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti un vietējā pašvaldībā strādā par apzaļumotāju un lauksaimniecības konsultanti. Viņa uzskata, ka jauniem cilvēkiem nav jādodas projām uz pilsētām, bet jāmeklē iespējas strādāt un dzīvot laukos.
–– Kas nepieciešams, lai jauns cilvēks nebēgtu no laukiem uz pilsētu?
–– Lai jaunietis paliktu, vajadzīgi pietiekami ienākumi. Tas nozīmē, ka jārada savs bizness vai jāatrod nodarbošanās. Lauki ir jāmīl. Tikko beidzis skolu, jaunais cilvēks vēlas izbaudīt dzīvi un dodas tālākos meklējumos, bet, kad jau izveidota ģimene, pamazām gribas atgriezties, lai dzīvotu nesteidzīgā un tīrā vidē, kur valda no paaudzes paaudzē zināma lietu kārtība.
Palīdz vecāki
— Jūs nesen ieguvāt augstskolas diplomu, strādājat Seces pagastā par apzaļumotāju, lauksaimniecības konsultanti. Ir zemnieku saimniecība, audzināt divas meitas. Kā to visu var paspēt?
— Man ļoti daudz palīdz mājinieki — vīrs, tēvs, māte. Citādi būtu grūti. Turklāt apzaļumošana, puķu un dārzeņu audzēšana vairāk laika prasa vasarā, savukārt Lauksaimniecības universitātē studijas un sesijas lielākoties bija ziemā. Tad laukos klusāks periods un ir vieglāk. Par lauksaimniecības konsultanti sāku strādāt pavisam nesen.
— Kādu specialitāti ieguvāt augstskolā?
— Esmu agronome ar specializāciju dārzkopībā. Ieguvu sertifikātus, kuri apliecina manas zināšanas lauku tūrismā un dārza dizaina veidošanā. Tās ir interesantas un laukos vajadzīgas profesijas.
Svarīgs kopskats
— Vai apzaļumošanas speciālistam laukos daudz darāmā?
— Protams, taču lielākā problēma ir nevis darbaspēka un ideju trūkums, bet gan nepietiekamie līdzekļi, ko pagasts šim mērķim var atvēlēt. Stādi un materiāli ir ļoti dārgi. Vajadzētu ierīkot skujeņu un ziemciešu stādījumus, kurus ir vieglāk kopt un kuri nav katru gadu jāatjauno. Mazāk jāizmanto vasaras puķes.
— Ar ko būtu jāsāk, labiekārtojot Seces centru?
— Jāliek sarosīties un sakopt teritoriju arī zemes īpašniekiem. Pretējā gadījumā veidojas situācija, ka vienā ceļa malā viss glīti un kārtīgi, bet otrā zālāja vietā ir dadžu un ušņu džungļi. Pašreiz mēs nekā nevaram ietekmēt nesakopto privāto teritoriju īpašniekus. Īpaši tos, kuri Secē nedzīvo uz vietas. Par to jau drīzumā lems pagasta padomes deputāti. Ja kopskats ir nevīžīgs, nav jēgas to papildināt ar gaumīgi iekārtotu puķudobi. Tā vēl vairāk izcels citu vietu nesakoptību.
Puķudobe nav slogs
— Vai idejas vispirms izmēģināt savas mājas sētā?
— Nedaudz, jo māja ir Daugavas krastā un tur ir skaista dabas ainava, kura nav īpaši jākopj. Turklāt uzskatu, ka puķudobe lauku sētā nepieciešama tikai tik liela, lai tā neapgrūtinātu saimniekus. Lai tā no rīta līdz vakaram nebūtu jāravē un jākopj. Daudz labāk izskatās iekopts, ne pārāk zemu nopļauts zālājs ar dažiem apstādījumiem. Bieži vien pārspīlē tieši ar pārāk zemu nopļautu zālīti. Vasaras sākumā ziedoša pļava taču ir tik skaista. To var nopļaut pēc Jāņiem.
Peonijas un akmeņu krāvumi
— Ļoti bieži dārzu izdaiļošanai izmanto dažādas Latvijai neraksturīgas puķes. Vai tas nepieciešams?
— Aizraušanās ar tādām puķēm pamazām samazinās. Tā ir pārslimojama slimība. Lauku sētā daudz labāk iederēsies peonijas. Tagad ir tik daudz jaunu krāšņu šķirņu, kuras zied ilgāku laiku. Tāpat flokši, astilbes, rožu krūmi. Tieši šīs puķes pašlaik atkal ir modē. Protams, var nedaudz izmantot arī netradicionālākus augus, tomēr tiem jābūt tikai nelieliem spilgtiem akcentiem. Pretējā gadījumā visas sētas kļūst vienādas un neinteresantas.
— Un dārza figūriņas?
— Arī tās pie mums nav labas gaumes paraugs. Daudz labāk izmantot gaumīgus akmeņu krāvumus. Kā interesanti akcenti tajos noderētu dzirnakmeņi. Lieliski ir dažādi veidojumi no koka, kuri apaudzēti vīteņaugiem, piemēram, ar mežvīteni vai mīlestības koku. Tie vienmēr auguši īstā latviešu sētā. Arī kastes, kurās ievietot puķes. Nevajadzētu izvēlēties darinājumus no plastmasas, labāk no koka. Koku lieliski var veidot, un tas daudz dabiskāk iekļaujas ainavā.
Palīdz sakārtot dokumentus
— Vai Secē daudz cilvēku izmanto lauksaimniecības konsultanta pakalpojumus?
— Lai arī mūsu pagastā ir daudz spēcīgu zemnieku saimniecību, kuru īpašnieki cenšas apgūt visu jauno, vienmēr ir lietas, kuras neatliek laika izzināt līdz galam. Darba ir ļoti daudz. Visbiežāk cilvēkiem jāpalīdz sagatavot dokumentus — pārskatus, pieteikumus. Praktiskus padomus prasa maz, cilvēki zina, ko un kā darīt laukā vai kūtī. Visbiežāk aizmirstas dažādi termiņi, kurus neievērojot var zaudēt naudu.
— Kā informējat zemniekus?
— Sākam atjaunot Seces informatīvo izdevumu, kurā publicējam lauciniekiem nepieciešamo informāciju.
Pamet lopkopību
— Vai, rūpējoties par pagasta sakārtošanu, pietiek enerģijas darboties pašu saimniecībā?
— Cenšamies, jo strādājam taču sev. Esam izmēģinājuši dažādus saimniekošanas veidus. Savlaik turējām govis, taču tas jau ir pagātnē. Ja ir lopi, esi burtiski piesiets saimniecībai, nevari nekur aizbraukt, taču mums patīk laiku pa laikam doties kādā braucienā. Kaut vai aizbraukt uz Rīgu pie paziņām. Mēs neesam īsti laucinieki. Atnācām no Rīgas. Nozīme ir arī tam, ka nākotnē lopu turēšana pašā Daugavas krastā būs ierobežota, lai novērstu pārāk liela nitrātu daudzuma nokļūšanu ūdenī. Daļai saimnieku ar šo problēmu būs jātiek galā.
Ziemas un vasaras naudiņa
— Ko savā dārzā audzējat?
— Zemenes. Taču domājam arī no šīs kultūras atteikties, jo ceļi ir slikti, un, kamēr ogas aizved līdz tirgum, tās jau zaudējušas pievilcīgo izskatu.
Kopjam intensīvos augļudārzus — hektāru ābeļu un hektāru bumbieru. Ābeļdārzu plānots paplašināt. Augļudārza apsaimniekošana tomēr neaizņem tik daudz laika un ļauj justies brīvam. Kad kociņi apgriezti, tikai jāuzmana, lai nesavairotos kaitēkļi. Piemēram, šogad nācās miglot pret ābeļu lapu tinēju. Piedevām var saņemt atbalstu gan par stādījumu ierīkošanu, gan par kopšanu. Turklāt augļu tirgus kļūst arvien sakārtotāks. Ir lieli kooperatīvi, kuri labprāt uzpērk augļus arī no mazākiem audzētājiem. Piemēram, pērn Latvijā audzēto ābolu lielveikalos esot pieticis tikai līdz janvārim. Ļoti jārūpējas par augļu kvalitāti — jāretina zari un jāmiglo pret kaitēkļiem. Citādi prece nebūs kvalitatīva un cena — atbilstoša.
Nelielā platībā audzējam arī puķu stādus Aizkraukles tirgum. To dēvējam par pavasara naudiņu. Audzējam arī dārzeņus — kartupeļus, burkānus, bietes. Tā ir ziemas naudiņa.
— Jums ir divas meitas. Vai viņas jau palīdz saimniekot?
— Vecākajai Madarai ir trīspadsmit, bet jaunākajai Evitai — astoņi gadi, abas ir ļoti aktīvas. Vecākā meita čakli darbojas mazpulkā. Jāpalīdz viņai īstenot dažādus projektus. Meitām interesē arī darboties pašu saimniecībā. Lielākoties gan vasarā, jo mācību laikā viņas mājās atgriežas vēlu. Līdz skolai ik dienu jāmēro deviņi kilometri. Kamēr sagatavo mājasdarbus, nedaudz atpūšas, klāt jau vakars.
Jaukākā vieta pasaulē
— Teicāt, ka patīk doties izbraukumos. Uz kurieni braucat biežāk?
— Ekskursijās tepat pa Latviju. Šķiet, gandrīz nav tādas vietas, kur neesam bijuši. Tas saistīts ar mana tēva darbu, gatavojot grāmatu par Latvijas pilīm un muižām. Šogad bijām Latgalē, vēl brauksim ekskursijā uz Vidzemi, Limbažu apkaimi. Ļoti gribētos aizbraukt uz Holandi un Dāniju un redzēt puķu izstādes.
— Kurš novads šķiet tuvāks?
— Grūti pateikt. Vislabāk jūtos mājās, tepat Daugavas krastā. Arī tad, kad dzīvojām Rīgā un tikai brīvdienās braucām pie vecmāmiņas Secē, šķita, ka te ir visjaukākā vieta pasaulē. Meitas piedzima Rīgā, taču te ir daudz sirsnīgāki cilvēki un dzīve rit nesteidzīgāk, bez liekiem uztraukumiem. Esmu mācījusies Rīgā, lielā skolā. Tur nepārtraukti jācīnās, lai tevi ievērotu. Mazā skolā situācija ir cita. Te katrs bērns ir īpašs. Ja viņš pats vēlas, var izpaust sevi daudzās jomās.
Arī daba te ļoti skaista, īpaši saullēkti un saulrieti, kad saule tikko parādās virs apvāršņa vai vēlu vakarā brien tumšos mākoņos. Tie ir neaizmirstami brīži. Tāpat kā tie, kurus sagādā tikko uzziedējis krāšņs augs. Piemēram, šovasar dārzā lieliem dzelteniem ziediem uzziedēja eņģeļtaures. Viss dārzs vakaros saldi smaržoja.
Blociņš ādas vākos
— Ko darāt brīvajā laikā?
— Kamēr studēju, brīvā laika praktiski nebija. Tas viss bija jāziedo mācībām. Jāpalīdz arī tēvam grāmatas veidošanā. Daļu laika atvēlu sava dārza veidošanai. Šķiet, varēšu atsākt nodarboties ar dekoratīvo ādas apstrādi. Esmu gatavojusi ādas vākos iesietus blociņus, albumus, citus izstrādājumus no ādas. Šo amatu varētu iemācīt arī meitām.
****
VĀRDS, UZVĀRDS: Gundega Vēvere.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1971. gada 23. aprīlis, Jūrmala.
IZGLĪTĪBA: augstākā, Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
NODARBOŠANĀS: lauksaimniecības konsultante Seces pagastā.
ĢIMENE: precējusies, vīrs Aldis strādā ģimenes saimniecībā, meitas Madara un Evita.
HOROSKOPA ZĪME: Vērsis.
VAĻASPRIEKS: ceļošana.
