Hipotēku banka turpina tradīciju un katru gadu rīko projektu konkursu, kurā naudu piešķir klientu kluba “Mēs paši” eksperti. Šogad Aizkrauklē konkursam pieteikts neparasti liels projektu skaits — 52. Projekti iesniegti no visiem mūspuses novadiem.
Kaimiņi par
kaimiņiem
Sakarā ar Hipotēku bankas reorganizāciju (Aizkrauklē ir tikai norēķinu grupa, nevis filiāle, kā agrāk — aut.) mainīta arī projektu vērtēšanas kārtība. Vispirms visus projektus izskata klientu kluba “Mēs paši” eksperti un vērtē piecu ballu sistēmā piecās kategorijās — atbilstība nolikumā noteiktajām prioritātēm, ieguldījums sabiedriskā labuma vairošanā, rezultātu ilgtspēja, finansējuma izlietojums un pašieguldījums un idejas oriģinalitāte.
Pēc tam atlasa projektus, kuri ieguvuši vislielāko vērtētāju piešķirto punktu summu.
Maksimāli lielāko ballu skaitu ieguvušie trīs projekti tiek apstiprināti tūlīt balsojot un saņem prasīto finansējumu. Pārējos projektus, kuri vērtējumā pārsniedz 12,51 punkta robežu, un Aizkrauklē tādu ir 20, šodien otrajā kārtā vērtē pieci bankas Jēkabpils filiāles klientu kluba eksperti, savukārt pieci aizkrauklieši to pašu dara ar jēkabpiliešu iesniegtajiem projektiem. Tas palīdzēs izvairīties no vērtētāju lokālpatriotisma un netiešas ietekmēšanās no pazīstamu cilvēku personālijām.
Būvēs gājēju
tiltiņu
Pagājušajā trešdienā vērtēšanas pirmajā kārtā Aizkrauklē vislielāko punktu summu un prasītos 299,12 latu ieguva projekts “J. Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” teritorijas labiekārtošana”, ko pieteikusi tā vadītāja Ilze Līduma. Projektā paredzēts izbūvēt vienu no diviem plānotajiem gājēju tiltiņiem muzeja dabas takā. Laika apstākļi ir padarījuši taku par necaurejamu staignāju. Pašu spēkiem paredzēts izveidot grants segumu takas mitrajos posmos, novākt no takas kokus, zarus un zāli, plānots taku arī marķēt. Bankai nauda lūgta tikai materiāliem, darbos palīdzēs Neretas novada pašvaldība.
Gatavos maskas
ķekatām
Otro lielāko punktu summu un 259 latus ieguva Dzintras Cepures iesniegtais projekts “Iesim ķekatās!”. Tā aprakstā teikts, ka Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā ir uzkrāts bagātīgs materiāls par latviešu tradicionālo svētku svinēšanu, un tajos lielu vietu ieņem maskošanās — ķekatās iešana. Par projekta līdzekļiem muzejā paredzēts izgatavot maskas — sejas, cilvēku un mītisko personāžu, dzīvnieku un priekšmetu maskas. Tās gatavos, iesaistot Aizkraukles reģionālās tautskolas dalībniekus. Maskas paredzēts aktīvi izmantot dažādos novadā rīkotajos pasākumos — folkloras saietos, sarīkojumos skolās, kāzās utt.
Pirks kokles
un bungas
Trešā garantētā naudassumma (Ls 399,62) tika Kokneses folkloras kopas “Urgas” vadītājas Ingunas Žogotas iesniegtajam projektam “Tradicionālās muzicēšanas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un reproducēšana Kokneses novadā”. Folkloras kopa vēlas papildināt savu tautas mūzikas instrumentu klāstu — nopirkt Kurzemes un Latgales kokli, lielās bungas un vāli, divus auduma maisus jaunajām koklēm un izremontēt esošos instrumentus — cītaru un bungas. Instrumenti palīdzēs sagatavot jaunu programmu Vidzemes folkloras kopu skatei Koknesē saistībā ar starptautisko festivālu “Baltica 2012”. 200 latu suvenīriem, kancelejas precēm, ēdināšanas izdevumiem un skates vizuālajam noformējumam piešķirs arī Kokneses novada dome.
Maz oriģinālu
ideju
Pārskatot visus projektus, redzams, ka daudzi to rakstītāji jau “piešāvuši roku” un naudu bankai prasa katru gadu. Diemžēl liela daļa projektu ir, tā teikt, “vienos vārtos” — domāti pašvaldību nepadarīto vai neatbalstīto darbu paveikšanai. Summas nav tik lielas, lai novadu domes nevarētu rast finansējumu, piemēram, smilšu kastes ierīkošanai vai grants kravas atvešanai. Vienā otrā novadā vērojams arī pozitīvas komunikācijas trūkums starp projektu iesniedzējiem un pašvaldībām. Šķiet, vienkāršāk naudu lūgt bankai nekā pagasta pārvaldei. Daži rīkojas pēc principa: galvenais — prasīt, varbūt naudu iedos, bet nav pārliecinoša pamatojuma, ka finansējums patiešām ļoti vajadzīgs.
Projekti kļuvuši vienveidīgi, maz oriģinālu ideju, kuru realizēšanai uzreiz gribētos dot naudu. Klientu kluba “Mēs paši” eksperti, kas balsojuši par projektiem, kuru iesniedzējiem jau reiz piešķirts atbalsts, to pamato tā: labāk atvēlēt naudu cilvēkiem, par kuriem ir pārliecība — viņi lietderīgi izlietos visu līdz pēdējam santīmam un solīto paveiks, nevis dot tādiem, kuri piešķirto izšķērdēs. Tādi gadījumi jau ir bijuši.
***
Tātad šodien Jēkabpilī tiek izšķirts 20 Aizkrauklē iesniegto projektu liktenis. Par finansējuma ieguvējiem “Staburags” informēs.
