Vietalvas pagasta sieviešu vokālajam ansamblim vasara nav atpūtas laiks — pavisam nesen viņas dziedāja Aizkraukles rajona tautas mākslas svētkos, tagad gatavojas pagasta Jāņu aplīgošanai.
Vietalvas pagasta sieviešu vokālajam ansamblim vasara nav atpūtas laiks — pavisam nesen viņas dziedāja Aizkraukles rajona tautas mākslas svētkos, tagad gatavojas pagasta Jāņu aplīgošanai, un tad jau arī drīz klāt kapusvētki, kuros viņas aicina dziedāt ne tikai pašu mājās, bet arī kaimiņu rajonā, piemēram, 25. jūnijā jādzied Madonas rajona Jāņukalnā.
Kolektīva vadītājai Maritai Vaivodei pat grūti saskaitīt, cik īsti gadu jau mērots ceļš uz Vietalvu. — Varētu būt vairāk nekā 15, — atceras viņa. Taču sieviešu vokālais ansamblis gan no pusaudžu vecuma jau izgājis, jo tas ar nelieliem pārtraukumiem darbojas jau kopš 1981. gada. To vadījušas Alla Zaharovska, Elita Freimane, Tatjana Ērgle, taču visilgāk — Marita Vaivode. — Laikam beidzot būs jāizsludina konkurss, lai ansamblis tiek pie sava vārda, — tā kolektīva vadītāja.
Gandrīz vai ar romantikas pieskaņu viņai atmiņā politisko iekārtu pārejas laiks, kad savulaik uz Vietalvu kursēja tikai divi autobusi nedēļā. Kādā tik veidā toreiz nebrauca uz mēģinājumiem! Kā labo gariņu ansambļa “stutēšanā” viņa nosauc pagasta kultūras darba organizatores Zigrīdas Pavlovičas ģimeni, kura ne reizi vien izpalīdzēja ar personisko transportu.
Jebkura kolektīva pastāvēšanā liela nozīme ir tieši tā vadītājam — viņam jābūt kā magnētam, kurš visus satur kopā, un nelielā pagastā tas izdarāms ļoti grūti. Vislielākā problēma — allaž mainīgais sastāvs. Tagad pat — divas dalībnieces aizbraukušas peļņā uz ārzemēm, viena mācās Skrīveros, otra — Rīgā. Visuzticīgākās dziedātājas statuss pienākas Spodrai Magonei, viņa ansamblī dziedājusi visilgāk. Taču, sanākot uz mēģinājumiem pāris reižu mēnesī, tomēr apgūts plašs un daudzveidīgs repertuārs. Lai gan ansamblis dzied dažāda žanra dziesmas, sirdij vistuvākās ir garīgās.
Kultūras darba organizatore Zigrīda Pavloviča stāsta, ka diemžēl mazās rocības dēļ pagasts ansamblim varējis maz palīdzēt — dalībniecēm pašām jāgādā gan tērpi, gan jādomā kā tikt uz vienu vai otru pasākumu. Taču ar prieku viņa bilst par draudzību ar Pļaviņu senioru ansambli “Atvasara” un Kalsnavas vīru vokālo ansambli.
Paziņas allaž brīnās, kā diriģentei Maritai Vaivodei vienmēr izdodas izskatīties tik jaunai. Acīmredzot tas ir dziesmu suģestējošais spēks. No 1987. gada viņa ir Kalsnavas vīru vokālā ansambļa vadītāja. Viņa vada arī sieviešu kori un senioru ansambli Pļaviņās, jau ceturto gadu ir arī Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas divu koru diriģente. Šķiet, šis darbs viņai bijis visgrūtākais — pārņemt savās rokās jau slavu guvušās skolotājas Staņislavas Kalniņas kora stafeti. Diriģente nenoliedz, ir bijušas skauģu runas, ka kora līmenis krities, taču šajās dienās saņemta īpaši patīkama ziņa — uz Skolēnu dziesmu un deju svētku dziesmu kariem no Aizkraukles rajona izvirzīti tikai divi kolektīvi, viens no tiem — viņas vadītais vidusskolas jauktais koris.
— Nekas sevišķs, vienkārši Pļaviņas turpina tradīciju, — puspajokam, pusnopietni saka diriģente Marita Vaivode.
