Aizkraukles novada sociālajā centrā atklāta aizkrauklietes Nadeždas Lausedas rokdarbu izstāde. Lausedas kundze ir pensionēta skolotāja, kura savam priekam un veselībai darinājusi daudzus brīnišķīgus rokdarbus.
Aizkraukles novada sociālajā centrā atklāta aizkrauklietes Nadeždas Lausedas rokdarbu izstāde. Lausedas kundze ir pensionēta skolotāja, kura savam priekam un veselībai darinājusi daudzus brīnišķīgus rokdarbus.
Izstādi atklājot, sirmā kundze nespēja valdīt aizkustinājuma asaras par daudzajiem apmeklētājiem un neviltoto sajūsmu, ar kādu viņi apbrīnoja dažādos rokdarbus, no kuriem daži pat gadu darināti.
— Šis ir mana mūža veikums brīvajās stundās. Rokdarbi ir vislabākās zāles, kad slikti jūtos. Īpaši, kad jāatvaira drūmas domas. Skaitot valdziņus, dūrienus un tamborējuma cilpiņas, par neko citu nav jāprāto, tāpēc labi atpūšas smadzenes, neļauj sliktajai aurai pārņemt prātu, — saka Nadeždas kundze.
Viņas rokdarbnieces prasme ir apbrīnojama. Izstādes ekspozīcijā ir greznas mežģīņu sedziņas un apkaklītes, sienas dekori, spilvendrānas, grīdceliņi un sedziņas, plecu lakati, cimdi un zeķes, izrakstīti dvieļi un daudz kas cits. Daļa darbu tamborēti vai adīti no jau kāda izjaukta adījuma dzijas. Lietoto preču veikalos rokdarbniece iegādājas lētus lina vai zīda audekla gabalus, diegus un dziju, jo viņai, pensionārei, nav daudz naudas, lai to visu nopirktu speciāli veikalā.
— Idejas jauniem darbiem gūstu dabā. Ļoti patīk dabas krāsas, īpaši zaļā, pasteļtoņi, ziedu kompozīcijas. Reiz biju mežā un diezgan slikti jutos. Sēdēju zaļajās sūnās un domāju, ka tur būtu labi palikt, bet tā nenotika. Kad pārbraucu mājās, tapa zaļi, rakstaini cimdi. Tiklīdz tos aplūkoju, atceros mežu un savas izjūtas, — stāsta Nadežda Lauseda.
