Nedēļas nogalē Vietalvas pagasta “Balodēnos” 50 gadu jubileju svin Alla Zaharovska.
Nedēļas nogalē Vietalvas pagasta “Balodēnos” 50 gadu jubileju svin Alla Zaharovska. Taču viņa ģimenē nav vienīgā jubilāre. Nākamajā dienā pēc mātes dzimšanas dienas 20 gadu paliek arī Allas kundzes meitai Agitai.
Ceļu parāda runcis
Nezinātājam Vietalvas pakalnos “Balodēnus” nebūt nav tik viegli atrast. Mājas no svešām acīm sargā vecas, kuplas kļavas, kuras zarus liec gandrīz līdz pašai zemei. Ceriņi, akācijas un mežrozīšu krūmi gluži kā zaļa siena iekļauj pagalmu. Uz to īsto ceļu parādīja raibs runcis, kurš negaidot izlēca uz šaurās takas. Uzmanību saista neļķes vāzē pašā pagalma vidū. Jubilāre teic, ka tās ir kolēģu dāvinātas, mācību gadam beidzoties. Ja ziedi dāvināti no sirds, tie nevīst. Gandrīz neticami, taču šķiet, ka neļķes patiesi grieztas tikai pirms dažām dienām.
Trīs paaudzes
Alla Zaharovska ir skolotāja Odzienas pamatskolā. Dzimusi Rīteros, pabeigusi Liepājas pedagoģisko institūtu un nu jau 28 gadus pašiem mazākajiem vieatalviešiem māca lasīt, rakstīt un rēķināt.
— Odzienas pamatskola ir mana vienīgā darbavieta, — saka Zaharovskas kundze. — Esmu piedzīvojusi mirkli, kad savus bērnus pie manis uz skolu ved tie mazie ķipari, kuriem es pirms daudziem gadiem mācīju pirmos burtus ābecē. Tā ir neparasta, vārdos grūti izsakāma sajūta. Īpaši mīļi ir pasākumi, uz kuriem bērni aicina ne tikai vecākus, bet arī vecvecākus. Tad kopā satiekas trīs paaudzes — tie, kuri bija manu pirmo audzēkņu vecāki, viņu bērni un viņu bērnu bērni. Mums visiem ir tik daudz kopīga, ko runāt un darīt.
Māca spēlēt teātri
Zaharovskas kundze ne tikai māca sākumskolēnus, bet vada arī teātra pulciņu. Bērni iestudējuši lugu “Žurku vecmāmiņa Otīlija un viņas mazbērni”.
— Kamēr ielāgoja vārdus, bērniem klājās grūti, — saka Zaharovskas kundze. — Taču vēlāk viņi saprata, kas un kā, sāka improvizēt. Un tieši tas ir pats jaukākais. Esam bijuši viesizrādēs Aizkrauklē un Pļaviņās. Mazie pēc tam pārsteigti stāsta, ko jutuši, kad viņiem kā lieliem māksliniekiem pēc izrādes pasniegti ziedi.
Neparasta diena
Dzimšanas dienas Zaharovsku ģimenē parasti plaši nesvin. Vienīgi tajās īpašajās reizēs, kad atzīmējama kāda apaļa jubileja, mājās pulcējas radi un draugi. Tā būs arī šoreiz.
— Pirms divdesmit gadiem saņēmu savu lielāko un neparastāko dzimšanas dienas dāvanu, — saka Alla Zaharovska. — Nākamajā dienā pēc manas 30. dzimšanas dienas piedzima vecākā meita Agita. Vēl pēc gada tikām pie dēla. Nu viņi abi jau lieli. Meita mācās Rīgas uzņēmējdarbības koledžā, bet dēls — Jēkabpils agrobiznesa koledžā. Pagaidām grūti spriest, vai kāds no viņiem paliks saimniekot laukos. Viss atkarīgs no viņu pašu vēlmēm un iespējām.
Izzina vietējo vēsturi
Kaut Allas kundze Vietalvā ir ienācēja, viņu ļoti interesē viss, kas saistīts ar šī novada vēsturi.
— Kad izlasīju Emīlijas Prūsas grāmatu “Gaismu sauca, gaisma ausa”, pārņēma nemiers, — saka jubilāre. — Vietas, kuras aprakstītas šajā grāmatā, taču ir tepat blakus. Ļoti vēlējos uzzināt, kā tās izskatās šobrīd, un nofotografēt. Tieši tobrīd meitai Pļaviņu ģimnāzijā bija jāizstrādā zinātniskais darbs. Tā mēs abas gājām un bildējām, līdz savācām ļoti interesantu materiālu.
***
Vietalvieši par Allu Zaharovsku teic, ka viņa ir skolotāja ar lielo burtu. Viņa ir ļoti izpalīdzīga un māca to arī saviem audzēkņiem. Skolotāja 1981. gadā kļuva arī par pirmo Vietalvas sieviešu vokālā ansambļa vadītāju.
