Man patīk brīvdienas, bet ne jau visas. Svētki ir labi, ja tu brauc ciemos — nekādu kreņķu, bet, ja brauc pie tevis, tās jau ir galvassāpes. Un tā diemžēl ir paredzēts manā brīvdienu programmā. Indriķa radi tā arī pateica — mēs Otrajos Ziemassvētkos būsim klāt. Tagad man visas brīvdienas paies, domājot, kā lai neizblamējos, un galvenais — lai pietiktu ēdamā. Tāpēc visas pēdējās dienas man paiet, inspicējot veikalus, kur kaut ko var nopirkt ar atlaidēm. Indriķis jau saka, ciemiņi nav turēti badā, lai labāk ieplānojot pastaigas, aizejot uz vietējo pašdarbnieku koncertu. Pastaigāties taču var mājās, tagad jau pārsvarā visur vienādi — dubļi un drūms laiks! Un uz koncertiem, ja nav slavenības, ciemiņus nav ko vest. Tik un tā nesapratīs. Visu viesību kvalitāti tomēr nosaka ēdiens. Es šogad viesību galdu klāšu pa frakcijām. Tas nozīmē, ka vienā galda galā sēdēs tie, kas mīl iemest sīvo, otrā tie, kuri savu mūža normu izdzēruši un tagad pārmetušies uz zāļu lietošanu, bet pa vidu sēdēs jocīgie — tie, kas neēd gaļu. Nu gandrīz vai būs kā politiskajās partijās!
Galvenais — visiem būs interesanti, un, kas zina, varbūt radīsies iedīgļi jaunai partijai.
Izabella
