Mentas stacijas apkārtnē, Jaunjelgavas pusē, mežā devusies pusaudžu grupa, kur viņus pārsteigusi postoša vētra, kas sagāzusi kokus un nodarījusi citus postījumus. Šādu ziņu saņēma Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes Aizkraukles iecirknī. Latvijā notiekošo komplekso civilās aizsardzības mācību laikā policijas uzdevums bija organizēt pazudušo meklēšanas operāciju.
Mācībās “STORMEX 2016” ar dažādu apdraudējuma scenāriju izspēli vairākās Latvijas vietās tika pārbaudīta valsts un pašvaldību institūciju, operatīvo dienestu un citu iesaistīto organizāciju gatavība, savstarpējā sadarbība un reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos. Mācību scenārijs paredzēja, ka Latviju skāris postošs orkāns — vēja spēks brāzmās sasniedz 42—48 m/s — un visā valstī nodarīti infrastruktūras bojājumi, elektroenerģijas piegādes pārtraukumi, traucēta piekļuve pakalpojumiem.
Mežā pazūd nepilngadīgie
Leģendu, kas noticis Mentas stacijas apkaimes mežos Jaunjelgavas apkārtnē, izklāstīja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Kaspars Rekscs: “Saņēmām informāciju, ka pazuduši 28 nepilngadīgie, kas apmācību laikā devušies mežā. Tika apzināta teritorija, kur tas noticis. Meklēšanas pasākumos ir iesaistīti aptuveni 80 cilvēki no policijas, Zemessardzes, Valsts robežsardzes koledžas kadeti, operācijā piedalās kinologi ar suņiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālisti, pašvaldības pārstāvji, piesaistīta 20 cilvēku liela atbalsta grupa.
Mūsu rīcībā ir ziņas par vairākām vietām, kur pazudušie jaunieši redzēti ieejam mežā, kur redzētas viņu atstātās mantas. Šajās vietās strādājuši kinologi ar suņiem, meklētāji izvērsušies ķēdē un “izķemmējuši” mežu, meklēšanā iesaistījās arī robežsardzes helikopters. Apvidus ir piemērots meklēšanai, tas pārsvarā ir labi pārredzams priežu mežs.” Mācību pirmajā dienā izdevās atrast 13 pazudušos, viens no viņiem mājās atgriezās pats. Bija pazudušie, kuri bija spējīgi paiet paši un iznāca no meža, reaģējot uz policijas mašīnas ieslēgtajām sirēnām. Taču bija arī cietušie, kurus iznesa no meža un nodeva mediķu rīcībā.”
Otrās dienas rītā tika saņemta ziņa, ka pazuduši vēl divi cilvēki.
Problēmas ar sakariem
“Staburagam” bija ekskluzīva iespēja piedalīties mācībās un vērot pazudušo meklēšanas operāciju. Kopā ar Valsts robežsardzes koledžas kadetiem un policistiem brienot cauri brikšņiem, kļūst skaidrs, cik tas ir grūts uzdevums. Ja pazudušais paklupis un iekritis kādā iedobē vai pieplacis pie koka stumbra zem kuplajiem egļu zariem, pamanīt viņu ir ļoti sarežģīti un vietām pat neiespējami. Taču meklētāji savu darbu veica ļoti rūpīgi, apskatot katru aizdomīgu priekšmetu mežā, pakāpjoties katrā paugurā un paskatoties zem katras egles.
Meklēšanu agrūtināja tas, ka visi pazudušie neturējās vienkopus, bet vairākās grupās bija izklīduši mežā. Līdz ar to operācijas vadītājiem visi spēki bija jāsagrupē tā, lai meklēšana notiktu vairākās vietās.
Arī uzdevumi mācību dalībniekiem bija dažādi — atrast pazudušos ar suņu palīdzību. Taču, tā kā līņāja, kinologi ar suņiem nevarēja pilnvērtīgi strādāt un pirmajā mēģinājumā pazudušos nemaz neizdevās atrast. Bija uzdevums atrast bērnus pēc liecinieku sniegtās informācijas, pēc glābšanas dienestā saņemtās informācijas, pēc ziņām, kas saņemtas no mobilās lietotnes “Mana drošība”, un saņemtajām koordinātām. Taču arī te radās sarežģījumi, jo tehnisku problēmu dēļ dati no mobilās lietotnes meklētājus nesasniedza un arī tehniskās ierīces, kas nosaka koordinātas, “niķojās”. Bija problēmas ar mobilajiem sakariem, jo ne visur mežā bija uztveršanas zona.
Tomēr, neraugoties uz to, mācību organizatoru noteiktajā laikā visi pazudušie tika veiksmīgi atrasti, mācības noslēgušās sekmīgi un to rīkotāji mūsu dienestu darbinieku veikumu novērtējuši atzinīgi.
Laba pieredze
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Gatis Strazdiņš, kas vadīja un koordinēja šo operāciju, stāsta: “Tik vērienīgā operācijā, kurā iesaistīts tik daudz cilvēku un dienestu, piedalījāmies un koordinējām pirmo reizi. Arī tik liels skaits pazudušo bija jāmeklē pirmo reizi. Līdz šim lielākie šāda veida pasākumi bijuši divu sēņotāju vai pazudušu nepilngadīgo meklēšana, kur esam iztikuši ar saviem un Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta resursiem. Vērienīgākā pazudušā meklēšana, kurā bija iesaistīti arī zemessargi un bija jāpārmeklē lielākas platības, bija pirms desmit gadiem, kad meklēja pirmklasnieci Lauru Strazdiņu,” stāsta G. Strazdiņš.
Operācijas vadītājs atklāj, ka mācību laikā bijuši vairāki izaicinājumi: “Kā jau pēc vētras, bija daudz izgāztu koku, kuri bija jānovāc no ceļa, lai mašīnas varētu tikt tālāk. Te palīgā sauca ugunsdzēsējus glābējus. Vietām nebija mobilo sakaru. Laika apstākļi nelutināja. Mācību plāns paredzēja, ka varam iesaistīt arī mežsargus, medniekus, kas labāk pārzina konkrēto teritoriju, taču izlēmām, ka tiksim galā saviem spēkiem. Darbu sarežģīja tas, ka sākumā koncentrējām visus spēkus vienā vietā, taču pēkšņi saņēmām informāciju, ka grupa pazudušo redzēta citā vietā. Mūsu uzdevums un arī izaicinājums bija sadalīt un pārgrupēt spēkus tā, lai sekmīgi atrastu visus.”
Gatis Strazdiņš atzīst, ka šīs mācības bijusi laba pieredze, jo līdz šim policijai nebija informācijas, kuram dienestam kādi resursi sasniedzami, piemēram, kam ir apsildāmās teltis, kam siltās segas. “Tagad esam apzinājuši resursus, kas ir Valsts policijai un kas citiem dienestiem kopumā. Arī saziņa un sadarbības koordinācija. Šīs mācības palīdzēja apzināt dienestu reaģēšanas laiku — cik stundu laikā varam savākt noteiktu skaitu cilvēku. Līdz šim vairāk sadarbojāmies ar zemessargiem, taču tagad zinām, ka varam palīgā aicināt arī robežsardzes kadetus, kas piedalījās šajā mācību operācijā. Mums pietrūka pieredzes, kā organizēt spēkus, ja iesaistīti vairāki dienesti un jādarbojas vairākās vietās. Lai gan kopumā var secināt, ka dienesti ir gatavi reaģēt, rīkoties un sadarboties. Un ne tikai pazudušo meklēšanā, droši vien arī citās situācijās, piemēram, noziedznieku aizturēšanā.”
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš, izvērtējot rezultātus, preses konferencē norādīja, ka tās patiešām bijušas nopietnas mācības, kurās ieguldīts liels darbs. Viņš pateicās to organizatoriem un atzina, ka mācības noritējušas veiksmīgi, tomēr jāuzlabo institūciju savstarpējā koordinācija.
Viedokļi
Aleksandrs Strods, Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledžas docents, mācību scenārija organizators:
— Pēc mācībām varam secināt, ka dienesti ir spējīgi reaģēt uz šādu izsaukumu. Mēs neinformējām mācību dalībniekus par to, cik cilvēku būs jāmeklē, ne kur tas jādara, ne arī kā tas jādara, tika norādīts tikai kvadrāts, kurā darboties. Līdz ar to var teikt, ka viņi strādāja tuvu reālajiem apstākļiem. Bija tikai zināms, kādi resursi tam ir paredzēti. Meklēšanas operācijā iesaistīto dienestu uzdevums bija atrast pazudušos pēc dažādām pazīmēm, un viss tika paveikts tā, kā cerēts un plānots. Mans novērtējums ir augsts. Dienesti spēja sadarboties, lai nodrošinātu visu nepieciešamo. Protams, vēl ir, kur augt, jo pazudušos varēja atrast ātrāk, lai nogādātu siltumā un drošībā. Valsts resursi ir lielāki, nekā izmantojām mācībās, līdz ar to glābšanas operācijas varēja notikt efektīvāk.
Neteiktu, ka radās kādi neparedzēti apstākļi, taču ir lietas, kuras ne vienmēr organizatori mācībās var paredzēt. Es to drīzāk sauktu par izaicinājumiem, ar ko bija jāsaskaras operācijas vadītājiem un mācību dalībniekiem. Viens no šādiem izaicinājumiem bija laika apstākļi. Otrs izaicinājums bija sliktie sakari, jo vietām nebija tīkla pārklājuma un nedarbojās mobilie tālruņi. Taču ar to sekmīgi tika galā. Un trešais izaicinājums bija problēmas ar tehniskajiem līdzekļiem, kas nosaka koordinātas.
Mācības noslēgušās veiksmīgi, jo visi pazudušie mācību organizatoru paredzētajā laikā tika atrasti. Lai gan prakse rāda, ka reāli tas notiek ilgāk, tomēr viņus izdodas atrast. Vismaz visi šovasar pazudušie, tajā skaitā mazie bērni, kas bija aizklīduši no vecākiem, vai veci cilvēki, sekmīgi atrasti.
Inga Kuple, Skautu un gaidu Tukuma vienības vadītāja
— Cietušo lomās iejutās skauti un gaidas no Tukuma vienībām, no Rīgas un Dobeles, gan no Latvijas kristīgajiem skautiem, gan no Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas. Manas vadītās vienības bērniem šī bija pirmā tāda veida pieredze. Ne pati, ne arī viņi nav piedalījušies līdzīgā pasākumā. Uz šejieni brauca bērni, kuri tiešām ir gatavi gulties zem egles un nebaidās nosmērēties. Viņi ir drosmīgi, jo mēs jau nezinājām, cik ilgi būs jāgaida mežā, kamēr atradīs. Pirmajā mācību dienā tās bija četras stundas, ko viņi pavadīja tumsā ārā. Sākumā mūs meklēja ar suņiem, bet šis mēģinājums bija neveiksmīgs. Tad atrada vietu, kur bērni kurinājuši ugunskuru, un vēlāk arī pašus bērnus. Bija dots uzdevums mantas atstāt mežā, un viens otrs skauts jau bēdājās, ka pazaudēs somu, taču glābēji atnesa visas mūsu mantas.
