Saeima atbalstījusi ieceri vidusskolēniem centralizēto eksāmenu svešvalodā vietā turpmāk ļaut kārtot starptautiski atzītu pārbaudījumu. Ko šī iespēja nozīmē vidusskolēnam provinces skolās un kā šīs pārmaiņas ietekmēs pārbaudījumu kārtošanu, skaidro “Staburags”.
Oktobra sākumā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz, ka turpmāk skolēns centralizētā eksāmena svešvalodā vietā varēs izvēlēties kārtot starptautiski atzītu pārbaudījumu, piemēram, TOEFL (Test of English as a Foreign Language) vai IELTS (International English Language Testing System).
Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola skaidro, ka liela daļa ārzemju augstskolu neatzīst Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus un prasa starptautiski atzītu sertifikātu. Lai jaunietim, kurš vēlas studēt ārzemēs, nebūtu divas reizes jākārto svešvalodas eksāmens, likuma grozījumi paredz nodrošināt izvēli kārtot svešvalodā centralizēto eksāmenu vai tikai starptautiski atzītas testēšanas institūcijas eksāmenu. Starptautiski atzītais sertifikāts apliecinās arī, ka nokārtots vidējās izglītības pārbaudījums. Šāda iespēja jau šobrīd ir kaimiņvalstu — Lietuvas un Igaunijas — skolēniem.
Angļu valodas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, Aizkraukles novada ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Baiba Svenča teic, ka ideja ir ļoti laba, tomēr tā skars ļoti maz skolēnu: “Šie starptautiskie pārbaudījumi ir diezgan sarežģīti, un laikus jāpiesakās to kārtošanai, jo rezultātu gaidīšana un saņemšana ir diezgan laikietilpīgs process. Tas nozīmē — ja starptautisko pārbaudījumu nav izdevies veiksmīgi nokārtot, skolēnam jākārto valsts pārbaudījums. Ja to nokavē, tad tas nozīmē, ka viss gads ir izputināts. Viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc ļoti maz jauniešu izvēlēsies kārtot šo pārbaudījumu, ir maksa. Neatkarīgi no tā, vai vidusskolēns to nokārto vai nenokārto, par to ir jāmaksā. Manuprāt, šie likuma grozījumi vairāk varētu skart Rīgas izglītības iestāžu audzēkņus, kuri jau sen ir ieplānojuši pēc vidējās izglītības iegūšanas studijas turpināt ārzemēs, un viņiem tas ir vajadzīgs un svarīgi — viņi to var atļauties.”
Skolotāja iesaka skolēniem, kuri apsver šo iespēju, starptautisko pārbaudījumu noteikti nokārtot līdz martam, kad ir valsts eksāmens, lai neveiksmes gadījumā varētu likt valsts eksāmenu. Pozitīvais — skolēns, kurš izvēlas kārtot starptautiski atzīto pārbaudījumu, jau ir brīvs pavasarī, nokārtojis pārbaudījumu agrāk un var sagatavoties citiem gaidāmajiem pār-
baudījumiem.
“Domāju, ka mūsu, Aizkraukles novada ģimnāzijas un apkārtējo novadu skolu, dzīvi šīs izmaiņas pārāk neietekmēs, iespējams, nākamajos gados varētu būt tikai daži jaunieši, kuri izteiktu vēlmi kārtot šo starptautiski atzīto pārbaudījumu, taču šobrīd tādus neredzu. Jāapzinās, ka lielākajai daļai ģimeņu summa, kas jāmaksā par pārbaudījuma kārtošanu, ir liela nauda, daudzi to nemaz nevar atļauties. Cita lieta būtu, ja valsts eksāmenu pielīdzinātu starptautiskajam eksāmenam, tas būtu milzīgs ieguvums gan jauniešiem, gan izglītības sistēmai kopumā. Lai tas notiktu, jāpaiet ilgam laikam, jo starptautiskajiem ekspertiem vispirms jānovērtē, kāds ir mūsu valsts eksāmena saturs, vai to var pielīdzināt starptautiskajiem pārbaudījumiem,” stāsta Baiba Svenča.
Tas nozīmē, ka dzīvē, pat ja jaunietim nav tālāka nodoma studēt ārzemēs, bet viņš labprāt kārtotu šo starptautiski atzīto pārbaudījumu svešvalodā kaut vai tāpēc, lai pārliecinātos par savām zināšanām, izmēģinātu savus spēkus, no šī nodoma, visticamāk, atturēs nauda. Vēl viena svarīga lieta, kam jāpievērš uzmanība, ir derīguma termiņš. Valsts pārbaudījumam tāda nav, bet starptautiskais eksāmens, piemēram, TOEFL, ir derīgs tikai divus gadus. ◆
