Aizkrauklietis Jānis (uzvārds redakcijā zināms) bija viens no tiem daudzajiem vīriem, kas janvārī pirms 25 gadiem devās uz Rīgu, lai uz barikādēm sargātu stratēģiski svarīgus objektus un cīnītos par savas valsts neatkarību. Taču viņa vārds barikāžu dalībnieku sarakstos nav atrodams, un sirmais vīrs ir noskumis par to, ka nav saņēmis arī 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Jānis stāsta, ka tolaik strādāja Pļaviņu HES un daudzi vīri no spēkstacijas šajās dienās nolēmuši doties uz Rīgu, uz barikādēm. Arī viņš katru nakti no 14. janvāra līdz pat brīdim, kad pretošanos pārtrauca, bija postenī pie Ministru kabineta. No rīta atgriezies Aizkrauklē, pārbaudījis situāciju pārraudzībā esošajā apakšstacijā un devies izgulēties. “Atceros, tajā laikā satelīttelevīzija vēl bija retums. Atbrauca puiši, turpat zālājā uzstādīja antenu, un mēs Ministru kabineta priekšā uz barikādēm skatījāmies televizoru, sekojām līdzi jaunākajiem notikumiem Latvijā un arī pasaulē, uzzinājām, ka sācies Persijas līča karš,” stāsta Jānis. Viņš atceras, ka barikādēs bijis kopā ar kolēģi Jevgēniju Laizānu, bet braucienus uz turieni organizējis Vilhelms Možeiko. Kā Jāņa vārds no barikāžu dalībnieku sarakstiem pazudis, nav skaidrs.
1991. gada barikāžu muzejā “Staburags” uzzināja, ka informācija par barikāžu dalībniekiem joprojām ir nepilnīga, jo augusta puča laikā (1991. gadā pēc barikādēm) bailēs no represijām daudzviet dalībnieku sarakstus iznīcināja, citviet tie izveidoti nepilnīgi vai pazaudēti un pēc tam atjaunoti. Vairs nepiešķir arī piemiņas zīmes. To pasniegšana noslēgusies 2011. gadā, kad tika apbalvotas visas personas, kuras bija pieteiktas noteiktā termiņā likumā noteiktajā kārtībā. Tomēr, lai godinātu personas, kuras 1991. gada barikāžu laikā izrādījušas drošsirdību un pašaizliedzību, taču par kurām nav saņemts ierosinājums apbalvot ar piemiņas zīmi, nodibināts Pateicības raksts. Ierosinājums par Pateicības raksta piešķiršanu jāiesniedz 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrībai Rīgā, Krāmu ielā 3. Taču barikāžu dalībnieks pats par sevi ierosinājumu iesniegt nevar, tas jādara kādam tuviniekam, cīņubiedram vai jebkurai citai personai, norādot barikāžu dalībnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un telefonu, kā arī nelielu raksturojošu aprakstu par konkrētu piedalīšanos tā laika notikumos. Saņemot šos ierosinājumus, biedrība nepārtraukti papildina informāciju par tā laika notikumiem un to dalībniekiem. Biedrība ierosinājumus apkopo, nodod Saeimā, kur 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valde lemj par Pateicības raksta piešķiršanu un pasniegšanu.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums stāsta, ka plašāks pasākums, kad barikāžu dalībniekiem pasniedza piemiņas zīmes, notika pirms pieciem gadiem, barikāžu atceres 20. gadadienā. Viņš arī piebilst, ka jautājums par barikāžu dalībnieka statusu aktualizējas brīdī, kad Saeimā notiek diskusijas par likumprojektu, kurš paredz palielināt pensijas un piedāvāt citus atvieglojumus 1991. gada janvāra barikāžu dalībniekiem. Tā tas bijis pirms pāris gadiem, un iespējas ir šobrīd.
“Vēl paies zināms laiks, kamēr precīzi zināsim, cik īsti mums ir barikāžu dalībnieku un cik daudzi no viņiem ir pensijas vecumā,” rakstā par šo problēmu “Latvijas Avīzei” stāsta Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS). Viņa arī pieļauj iespēju, ka pensijas un citu atvieglojumu dēļ šo statusu mēģinās saņemt personas, kas barikādēm pat tuvumā nav bijušas. Turpretim Romualds Ražuks pauž pārliecību, ka šajā ziņā īpašām problēmām nevajadzētu rasties. “Pašlaik apzināti un reģistrēti 32 000 barikāžu dalībnieku, kuri saņēmuši piemiņas zīmes. Vēl aptuveni 1000 saņēmuši Saeimas Pateicības rakstus. Īpaši daudz viņu vairs nevarētu būt — viens vai divi tūkstoši.” ◆
