Latvijas iedzīvotājiem visefektīvākā šķiet reklāma žurnālos un laikrakstos — saka pētījumu aģentūras “TNS Latvia” mediju pētījumu projektu direktors Miks Traubergs, pamatojot ar pētījumu, kurā noskaidrota reklāmas pamanāmība un efektivitāte dažādos medijos.
Viņš norāda, ka reklāmai žurnālos kā informācijas sniedzējai ir visaugstākais novērtējums. Aptuveni 73% žurnālu lasītāju atzīst, ka viņiem patīk vai drīzāk patīk iegūt informāciju no reklāmas žurnālos.
No reklāmas avīzēs informāciju patīk vai drīzāk patīk iegūt 71% lasītāju. No vides reklāmas — 66% Latvijas iedzīvotāju, savukārt no reklāmas radio — 65% klausītāju. Mazliet mazāk jeb 62% iedzīvotāju patīk reklāma internetā, bet vismazāk iedzīvotāju pozitīvi vērtē reklāmu televīzijā — tikai 36% skatītāju.
Pēc “TNS Latvia” pārstāvja teiktā, kopumā iedzīvotāju attieksme pret reklāmu medijos ir pozitīva — 77% savu attieksmi pret vides reklāmu novērtē kā pozitīvu vai drīzāk pozitīvu, 75% pozitīva vai drīzāk pozitīva attieksme ir pret reklāmu laikrakstos, 72% pozitīva vai drīzāk pozitīva attieksme ir pret reklāmu žurnālos, 62% — pret reklāmu radio. Savukārt pozitīva vai drīzāk pozitīva attieksme pret reklāmu internetā — 51%, bet pret reklāmu televīzijā pozitīva vai drīzāk pozitīva attieksme ir 33%.
Vairumam Latvijas iedzīvotāju kā uzticamākais medijs valstī šķiet radio — aptuveni 80% radioklausītāju tam uzticas vai drīzāk uzticas. Žurnāliem uzticas vai drīzāk uzticas 73% to lasītāju, laikrakstiem — 72% lasītāju, internetam — 71% lietotāju, bet televīzijai — 65% skatītāju.
Savukārt no reklāmas visvairāk ietekmējušies tieši interneta lietotāji — 66% interneta lietotāju reklāma internetā kaut reizi ir pamudinājusi iegādāties kādu produktu vai pakalpojumu.
Reklāma drukātajā presē — avīzēs un žurnālos — pirkumu ir pamudinājusi veikt 65% šo izdevumu lasītāju, bet televīzijas reklāma pirkumu pamudinājusi veikt 54% TV skatītāju, vides reklāma — 37% Latvijas iedzīvotāju, savukārt reklāma radio — 34% radioklausītāju.
Tieši žurnālos visvairāk lasītāju vēlas redzēt reklāmu par skaistumkopšanas produktiem un pakalpojumiem, apģērbu, apaviem un galantērijas precēm, arī medicīnu, farmāciju, tad par automašīnām, to aksesuāriem un rezerves detaļām, atpūtas, izklaides un sporta pasākumiem, kā arī par rūpniecības, saimniecības un pārtikas precēm.
