Ārkārtas situācijas laikā Latvijā aizliegta cilvēku pulcēšanās un privāti pasākumi. Ierobežojumi skar arī laulību norisi un bēru ceremonijas, taču aiziešanu viņsaulē nevar paredzēt un bērni dzimst arī ārkārtas situācijas laikā, vienīgi kāzas var atlikt.
“Laulības kā juridiska fakta reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā ir iespējama tikai gadījumos, kad dzimtsarakstu nodaļa vai baznīca var nodrošināt personu savstarpējo divu metru distanci un ir iespējams ievērot citus noteiktos fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus. Aizliegti kāzu svinību pasākumi, kuros plānots pulcēties vairākiem cilvēkiem vienkopus, taču civilstāvokļa akta, laulības reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, klātesot tikai personām, kuras vēlas noslēgt laulību, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem, šobrīd nav aizliegta un var notikt,” vēsta Tieslietu ministrijas atsūtītā informācija.
“Staburags” sazinājās ar vairākām Aizkraukles reģiona novadu dzimtsarakstu nodaļām un noskaidroja, kāda ir pašreizējā situācija.
Strādājuši visos
skarbajos laikos
Laulības Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļā ir iespējamas, jo nodaļa var nodrošināt Ministru kabineta izstrādātās prasības. 2019. gadā līdz 31. martam bija iesniegti 26 laulību reģistrācijas iesniegumi, 2020. gadā — 30 iesniegumi. Personas labprāt izmanto iespēju iesniegumu laulību reģistrācijai iesniegt elektroniski (ja abiem ir e-paraksti, tas ir iespējams). Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas saņemti pieci iesniegumi un atbilstoši noteiktajiem drošības pasākumiem reģistrētas trīs laulības, atsauktas vienas, divām laulību reģistrācijas datums pārcelts. Gan 2019. gadā, gan 2020. gadā laikā līdz 1. aprīlim reģistrētas 13 laulības. “Tiem, kas vēlas laulības bez ceremonijas, tikai ar lieciniekiem un bez kāzu svinībām, šobrīd nekas nav mainījies. Tiem, kas vēlas kāzu svinības ar viesiem, jāseko valdības lēmumiem par ārkārtas situācijas ilgumu un, iespējams, pastiprinātiem ierobežojumiem vai aizliegumiem. Dzimtsarakstu darbinieki šī gada 18. februārī atzīmēja mūsu sistēmas 99. gadadienu. Esam strādājuši pēc Pirmā pasaules kara iznīcības, nodibinoties Latvijas brīvvalstij, strādājuši pirmskara okupācijas laikā un Otrā pasaules kara laikā, pēckara okupāciju laikā un atkal atjaunotajā Latvijā. Strādājam, ievērojot visus noteikumus, arī šajā skarbajā laikā, jo dzīve neapstājas,” teic Olita Sticere, Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
Cer uz vasaru
“Skrīveru novada dzimtsarakstu nodaļā viens jaunais pāris interesējās par laulības reģistrāciju septembrī Skrīveru dendroloģiskajā parkā. Telefona sarunā vienojāmies, ka iesniegumu jaunieši iesniegs, kad situācija būs normalizējusies, jo līdz septembrim vēl ir pietiekami ilgs laiks. Viens pāris atsauca laulības reģistrāciju, kas bija paredzēta aprīlī, tiksimies vasarā viesu pulkā. Cilvēki, kuri vēlas laulību reģistrēt vasaras mēnešos, iesniegumu atsaukumus nav iesnieguši, jo visi cer, ka šajā laikā laulības varēs noslēgt viesu klātbūtnē. Aprīļa beigās bija paredzētas divas laulības, bet abi pāri vēlas drīzāk teikt jāvārdu liecinieku klātbūtnē, jo ir satraukti par turpmākajām ārkārtējās situācijas dienām. Skrīveru novadā cilvēki ir saprotoši, neskaidros jautājumus risina ar e-pastu palīdzību un telefoniski,” informē Inese Peļņika, Skrīveru novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
Jaunjelgavas dzimtsarakstu nodaļā šobrīd netiek iesniegti laulību reģistrācijas pieteikumi un nav saņemti arī atsaukumi.
Kokneses dzimtsarakstu nodaļā saņemts viens laulības reģistrēšanas iesniegums. Ceremonija plānota pēc divām nedēļām dzimtsarakstu nodaļā, ievērojot visus drošības ieteikumus.
Pavasaris parasti
ir klusāks
Vecumnieku novada dzimtsarakstu nodaļā šobrīd laulības reģistrācijas iesniegumu var iesniegt tikai elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu. Taču šobrīd nav saņemts neviens elek-
troniski parakstīts laulības reģistrācijas iesniegums. “Pēc pieredzes varu teikt, ka mūsu pusē pavasara mēneši nav aktīvi laulības reģistrācijām. Vecumnieku novada dzimtsarakstu nodaļā aprīlī nebija plānota neviena laulības reģistrācija, līdz ar to nav saņemts neviens atsaukums. Martā notika viena laulības reģistrācija tikai liecinieku klātbūtnē, ievērojot visus drošības pasākumus. Par vasarā plānotajām laulībām vēl neviens nav devis informāciju, ka vēlas ko mainīt. Cilvēki izprot esošo situāciju, zvana un jautā par iespējām laulību reģistrēt vasaras otrajā pusē, uz ko atbildes vēl nav nevienam,” skaidro Elga Kaļķe, Vecumnieku novada dzimtsarakstu noda-
ļas vadītāja.
Neretas novada dzimtsarakstu nodaļā pašlaik nav saņemti pieteikumi laulības reģistrācijai. Uz šo laiku laulības reģistrācijas nav bijušas pieteiktas, tāpēc nav saņemti arī iesniegumu atsaukumi.
Svētku noskaņa
bez viesiem
Pļaviņu novada dzimtsarakstu nodaļa darbā ārkārtējās situācijas laikā ievēro Tieslietu ministrijas norādes. Šobrīd iedzīvotāji tāpat kā agrāk interesējas par laulības pieteikumu iesniegšanu, taču pēdējā laikā neviens pieteikums elektroniski nav saņemts. “Laikam tomēr attur neziņa par situāciju maijā un jūnijā. Taču arī iepriekšējos gados vairāk precēties gribētāju bija gada otrajā pusē. Tomēr prognozēju, ka šogad valstī būs krietni mazāk reģistrēto laulību. Laulību reģistrācija, kas bija paredzēta marta beigās, tika pārcelta uz nenoteiktu laiku pēc ārkārtējās situācijas beigām. Es biju gatava reģistrēt šo laulību liecinieku klātbūtnē, taču līgava un līgavainis izlēma nogaidīt. Aprīlī plānotas trīs laulības, viena — līdz 14. aprīlim. Plānots, ka laulības reģistrācija notiks tikai liecinieku klātbūtnē. Būtībā es neredzu nekādus šķēršļus juridiskai laulības reģistrācijai. Tie, kas vēlas kļūt par vīru un sievu, tādi var kļūt. Pļaviņu novada dzimtsarakstu nodaļā (ja vien līgava ar līgavaini vēlēsies) tāpat degs sveces, fonā skanēs mūzika, rūpēšos par piemērotiem vēlējumiem un ceļa vārdiem. Jā, laulību zālē ciemiņu nebūs, arī kāzu fotogrāfu nebūs. Bet vai tas ir galvenais? Arī maijā Pļaviņās ir paredzētas kāzas. Turklāt 31. maijā saistībā ar novada Bērnu svētkiem aicinājām pieteikties laulībai bērnu vecākus, kuri faktiski dzīvo nereģistrētā laulībā, lai noslēgtu to likumīgi. Pašvaldība šajā gadījumā apmaksātu laulības ceremonijas izdevumus. Šai akcijai pieteicās divi pāri, un paredzētas divas ceremonijas. Ceru, ka līdz 31. maijam situācija ar koronavīrusa uzliesmojumu būs beigusies, bet tā varētu arī nebūt. Domāšu, ko darīt. Varbūt meklēšu iespējas kā citādi iepriecināt un patīkami pārsteigt šos pārus, ja būsim spiesti laulību reģistrēt tikai liecinieku klātbūtnē. Ja vīruss tik ātri izplatās, ierobežojumiem jābūt un valsts noteiktās norādes jāievēro. Citu variantu nav,” stāsta Vija Liepiņa, Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
Dzimšanas un miršanas faktu reģistrācijā ar klientiem Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļas darbinieki tiekas klātienē. Ieeja domes telpās ir slēgta, atvērtas ir ārdurvis. Uz ārdurvīm un priekštelpā ir ziņojums par apmeklētāju rīcību ārkārtējās situācijas laikā un norādīti tālruņa numuri. “Apmeklētājs zvana. Visu, ko varam, izrunājam pa tālruni. Ja gadījums neatliekams, piemēram, miršanas, dzimšanas reģistrācija, ieaicinu apmeklētājus pirmā stāva kabinetā, kuram ir atsevišķa ieeja no domes ēkas sāna puses, kur viņi man nodod miršanas vai dzimšanas fakta reģistrēšanai nepieciešamos dokumentus. Savā kabinetā sagatavoju reģistru, apliecību, apmeklētāji tikmēr uzgaida ārā svaigā gaisā vai savā mašīnā. Pēc noteikta laika tiekamies atkal tajā pašā kabinetā, nolasu reģistru, apmeklētāji parakstās, saņem dokumentus. Tiekoties klātienē, informēju, un vienojamies, ka ievērosim divu metru distanci, bet visai bieži aizmirstas, un klienti tā pamazām, pamazām tuvojas man. Es atkāpjos, apmeklētāji tuvojas, es atkāpjos, viņi tuvojas. Tad kopā smejamies, ka nemaz nav vienkārši ievērot šīs vienkāršās lietas. Strādājam aiz slēgtām durvīm,” par ikdienu stāsta Vija Liepiņa.
Restorāns
atsaka
“Staburagam” izdevās sazināties ar Inesi (vārds mainīts), kurai laulības reģistrācija bija paredzēta aprīlī Aizkraukles dzimtsarakstu nodaļā.
“Neilgi pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas saņēmu zvanu no restorāna, kurā bija plānotas kāzu svinības.
Viņi paskaidroja, ka, ņemot vērā situāciju, nevarēs mūs uzņemt. Tas bija pirmais trieciens. Pirmajā brīdī kāzas nevēlējos atcelt, domājām citus risinājumus, kur sapulcināt kāzu viesus.
Noskaņojums jau bija slikts, taču lielās asaras bira brīdī, kad uzzināju, ka ceremonija var notikt tikai jaunā pāra un vedēju klātbūtnē. Tas nozīmē, ka pie vīra mani neizdos tēvs, nebūs fotogrāfa, kas iemūžinātu ceremoniju, nekādu apskāvienu un labu vārdu no mīļajiem. Tajā brīdī apjautu, ka man tā nav tikai formāla laulības reģistrācija, vēlos izjust prieku un dalīties tajā ar tuvajiem,” stāsta Inese.
Nevar aizliegt izteikt līdzjūtību
Ja kāzas var pārcelt, tad cilvēku aiziešanu viņsaulē paredzēt nav iespējams. Ārkārtējās situācijas laikā bēru ceremonijas atļautas tikai ārpus kapličas, ievērojot savstarpēju divu metru distanci starp personām un citus epidemioloģiskās drošības noteikumus. Ieteicams pēdējā gaitā mirušo pavadīt tikai pašiem tuvākajiem, līdz 10 cilvēkiem. Bēru mielastu, kurā pulcējas vairāki cilvēki vienkopus, rīkot ir aizliegts.
Bēru ceremoniju norise palikusi nemainīga, vienīgā atšķirība — atcere pie galda kafejnīcā vai restorānā ir aizliegta. Ēdinātāji piedāvā alternatīvas, pagatavot aukstās plates un uzkodas bēru viesiem, ko pasniegt kapos. Šeit gan iezīmējas problēma. Daudzi uzņēmumi, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus, ārkārtas stāvokļa laikā darbību pārtraukuši.
“Pēdējās bērēs pie mums pasūtīja uzkodas, maizītes, ko pasniegt kapos. Grūti teikt, cik ilgi spēsim nodrošināt darbību. Uzņēmumam šobrīd ir nodokļu parāds, tāpat kā tūrismā, arī mums ziemā tas izveidojas. Vasarā darba ir daudz, tad nodokļi tiek nomaksāti. Šobrīd uz mums neattiecas nekādi atvieglojumi vai palīdzība, ko uzņēmējiem izstrādājusi valdība. Kāda sieviete zvanīja un interesējās par nelielu kāzu mielastu 17. aprīlim. Ceremonijā būs tikai jaunais pāris un liecinieki. Tie, kam kāzas paredzētas 22. maijā, pasūtījumu nav atcēluši,” stāsta Anita Jankuna, kafejnīcas “Savija” Pļaviņās vadītāja.
Jaunjelgavietis Ainārs aizvadītajā nedēļā apmeklēja ģimenes drauga bēres. Viņš uzskata, lai cik cēli un pareizi būtu drošības ieteikumi, bērēs tie ir otršķirīgi. “Pavadīt aizgājēju pēdējā gaitā ir svarīgs notikums, uz to ierodas vistālāk dzīvojošie radi. Stāvot pie kapa, divu metru distance netika ievērota, šo ierobežojumu kapos ievērot ir sarežģīti. Pirms atvadu ceremonijas izvadītājs aicināja izteikt līdzjūtību tuviniekiem, ievērojot drošības pasākumus. Tādā mirklī par to nedomā. Aizgājēja māmuļa raud, mierinājumi vārdi un apskāviens ir cieņas izrādīšana. Tā ir dabiska tieksme, ko nevar tā vienkārši aizliegt. Kapiņos bija sagādātas nelielas uzkodas, mājās bija uzklāts galds tuvākajiem aizgājēja cilvēkiem.” ◆
