Jau pagājušā gada beigās saņēmām uzaicinājumu 2006. gada maijā piedalīties Ziemeļvalstu vīru koru festivālā Tallinā, kas tiek rīkots par godu Ziemeļvalstu Dziedāšanas asociācijas 50 un Igaunijas vīru koru asociācijas 25 gadiem.
Jau pagājušā gada beigās saņēmām uzaicinājumu 2006. gada maijā piedalīties Ziemeļvalstu vīru koru festivālā Tallinā, kas tiek rīkots par godu Ziemeļvalstu Dziedāšanas asociācijas (NSF) 50 un Igaunijas vīru koru asociācijas (EMLS) 25 gadiem.
Pieteicāmies. Prieks, ka vīri nezaudēja entuziasmu, jo pirms tam vajadzēja sagatavoties Latvijas vīru koru skatei 4. maijā, svētku koncertam Rīgā, Pēterbaznīcā (“Staburags” bija vienīgais lauku koris), un sagatavot gandrīz pilnīgi jaunu festivāla kopkora repertuāru igauņu, somu un zviedru valodā.
Viss tika izdarīts, un 26. maija rītā izbraucām uz Tallinu, vakarā Melngalvju Brālības namā noklausījāmies, kā dzied somu (Turku pilsētas), Igaunijas Zinātņu akadēmijas un Jaunais Rīgas vīru koris. Pēc tam Dziesmu svētku estrādē Igaunijas Nacionālais vīru koris rīkoja pieņemšanu — koncertu. Atkal dzirdējām bijušo Gustava Ernesaksa kori (galvenais diriģents Ants Soots), vīru koru etalonu. Viņi dziedāja vienpadsmit dziesmu, diriģents Mihails Gerts diriģēja kā orķestri. Kronis visam bija pēdējā dziesma “Igauņu politisko partiju spēles”, kad jau dziesmas sākumā diriģents atmeta ar roku un pameta “nevaldāmo kompāniju”, bet koris nodziedāja un parādīja veselu izrādi.
Otrajā dienā jaunajā koncerthallē “Saku Arena” (līdzīga, bet mazāka par “Arēna Rīga”) no rīta bija visu koru mēģinājumi, vakarā — lielais koncerts. Katras valsts apvienotais koris nodziedāja savu nacionālo programmu (no Latvijas gandrīz 300 dziedātāju), Igaunijas apvienotais zēnu un jauniešu koris (pāri par 500 dziedoņu) savu un tad kopkoris (ar orķestri) starptautisko repertuāru, kurā bija iekļautas pa vienai dziesmai no katras valsts. Visi bija iemācījušies arī “Pūt, vējiņi!”, ko diriģēja Ivars Cinkuss.
Šis pasākums notika Saku sporta arēnā. Kā festivāla ievadakords izskanēja Eduarda Grīga “Jaunās tēvijas” fragments Igaunijas orķestra izpildījumā.
Festivālu atklāja Igaunijas vīru koru asociācijas “patrons” un Igaunijas Valsts prezidents Arnolds Rītels. Viņš teica: “Igauņu dziesmu festivālu tradīcijas ir dzimušas gandrīz pirms pusotra gadusimta. Pirmajā šādā festivālā 1869. gadā vīru koriem bija galvenā loma. Mūsu vīru koru dziedātāji ir veikuši ļoti vērtīgu darbu, rūpējoties un attīstot jauno dziedātāju saimi. Zēnu koru skaits Igaunijā tuvojas simtam. Šis Baltijas un Ziemeļvalstu vīru koru festivāls ir ievērojams notikums tiem cilvēkiem, kurus vieno kora dziedāšanas mīlestība. Igaunija vienmēr priecājas uzaicināt viesos savus draugus, lai tālāk attīstītu sadarbību.”
Visi dalībnieki nodziedāja Igaunijas Valsts himnu. Interesanti, ka Igaunijas un Somijas himnai ir viena melodija, tikai teksts atšķirīgs.
Festivāla programmu iesāka viena no iedzīvotāju ziņā skaitliski mazākajām valstīm — Islande. Tad savu spožo sniegumu rādīja Reikjavikas policistu koris, kurš arī vizuāli izskatījās lieliski. Vēlāk vīru balsīm pievienojās 27 zēnu kori.
Kopā ar Aizkraukles vīru kori “Staburags” Latviju pārstāvēja arī Latvijas Universitātes vīru koris “Dziedonis”, Daugavpils kultūras centra koris “Forte”, vīru koris “Frahori”, Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris “Gaudeamus”, Valmieras kultūras centra vīru koris “Imanta”, Jaunais Rīgas vīru koris un Latvijas nacionālais vīru koris.
— Tas ir burvīgs festivāls. Beidzot ir iespēja salīdzināt katra kolektīva veikumu. Uz šī fona redzam, ka latviešiem ir labs sniegums. Es ļoti, ļoti priecājos par šo pasākumu un ceru, ka šī kustība turpināsies, — teica Latvijas koru virsdiriģents Ivars Cinkuss.
Diriģents Einārs Verro, kurš dzied Jaunajā Rīgas vīru korī, atzīst, ka jebkurš festivāls ir jauka kopā sanākšana, it sevišķi, ja beidzot pēc ilgāka laika tiekas dažādu valstu vīru kori un piedalās arī zēnu kori. Klausoties vīru korus, Eināram Verro bijusi sajūta, ka latvieši “izgriež” visiem pogas.
— Latvijas kopkoris skanēja ļoti vienādi, arī ārēji labi izskatījās. Mums korī ir daudz sirmu galvu, bet par to nav jāuztraucas, jo tā ir visur pasaulē — jauniešu trūkst. Uzskatu, ka Latvijā kori dzied daudz kvalitatīvāk un sarežģītāku repertuāru, — teica Valmieras vīru kora “Imanta” diriģente Irēna Zelča. Viņa atzīst, ka ir sajūta — Latvijā vīru kori nav vajadzīgi. Skaitliski ļoti mazi ir lauku kori, tajā skaitā arī mūsu “Staburags”.
Latvijā vīru koriem līdzīga sanākšana pirms pāris gadiem bija Dikļos. Tomēr nekas tik vērienīgs un uz nākotni virzīts nebija. Vīru kori sabrauca, padziedāja, un viss, bet zēnu kora tur vispār nebija neviena. Pasākums labs, bet perspektīvas nekādas.
Šogad Dikļos atkal ir vīru koru salidojums. Tas, mūsuprāt, ir, kā agrāk teica — “ķeksīša” pasākums. Arī Aizkrauklē, mūzikas skolā, vajadzētu nodibināt zēnu kori, kura nosaukums varētu būt “Staburadzēni”. Tad nākotnē varētu būt labs papildinājums vīru korim “Staburags”.
Mūzika — tā ir dvēseles izglītība. Cilvēkam, pabeidzot skolu un ieejot skarbajā dzīvē, nav laika, viņam jāpelna nauda. Ja bērnībā nav dziedāts, tad arī brieduma gados nekāds labais dziedātājs neiznāk.
Mājup braucām 28. maijā, pa ceļam apskatot Tallinas vecpilsētu un tikko atklāto Modernās mākslas muzeju — plānojuma, arhitektūras un celtniecības šedevru.
***
Fakts.
Festivālā piedalījās viens koris no Islandes, divi no Zviedrijas, astoņi no Latvijas, deviņi no Somijas, 31 vīru, 27 zēnu un deviņi jauniešu kori no Igaunijas. Nepiedalījās aicinātie kori no Norvēģijas, Dānijas, Lietuvas, Grenlandes, Ālandu un Farēru salām. Igaunijas vīru koru asociācijas patrons ir Valsts prezidents Arnolds Rītels.
***
Pa ceļam pārrunājām spilgtākos iespaidus.
* Daudzie zēnu kori (Igaunijā ap 100) ir pastāvīgi vīru Dziesmu dienu dalībnieki un drīzumā tiks uzņemti Vīru koru asociācijā. Tie ir pamats vīru koru, arī jaukto koru, attīstībai. Ja to nesapratīs Latvijā, tajā skaitā Aizkrauklē, tad vīru koru skaits saruks.
* Igaunijā ir 42 aktīvi vīru kori (Latvijā —– 22), to skaits aug. Reālu atbalstu sniedz visi, Valsts prezidentu ieskaitot. Igauņiem — cepuri nost! Arī šinī jomā viņi ir tālu priekšā ne tikai latviešiem.
* Pat piektdienas pievakarē Tallinas ielās satiksmes sastrēgumus nemanījām.
