Otrdienas pēcpusdienā ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz Lāčplēša ielu Jaunjelgavā, kur dzīvojamajā mājā bija izcēlies ugunsgrēks. Glābēji to nodzēsa apmēram pusotras stundas laikā. Pēc tam “Staburaga” redakcijai zvanīja kāds jaunjelgavietis un jautāja, kādēļ pie ugunsdzēsības hidranta Lāčplēša ielā nav norādes par tā esamību un kurš par to ir atbildīgs?
Uz notikuma vietu izbrauca Jaunjelgavas un Aizkraukles ugunsdzēsēji glābēji. Ierodoties notikuma vietā, viņi konstatēja, ka pusotra stāva dzīvojamās mājas pirmā stāva pašvaldības dzīvoklī deg gulta un sadzīves mantas apmēram 20 kvadrātmetru platībā un stipri piedūmota ir visa māja. Ugunsgrēkā cieta 46 gadus vecs vīrietis, kurš no piedūmotās ēkas izkļuva pirms VUGD ierašanās un tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Vīrietis mediķiem stāstījis, ka iekūris plīti un alkohola reibumā esot aizgājis gulēt. Pamodies no tā, ka deg sega, un pats izskrējis no dzīvokļa. Mediķi konstatēja, ka vīrietis guvis nelielus apdegumus — viņam apdegusi plauksta, auss un citas ķermeņa vietas, tomēr mazāk par procentu no ķermeņa ādas virsmas. Pēc apskates vīrietis no hospitalizācijas atteicies. Iespējamais ugunsgrēka iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni.
Jaunjelgavas novada sociālā dienesta pārstāve Lelde Ķimse informē, ka ugunsgrēkā cietušajam pašvaldības dzīvokļa īrniekam nolemts piešķirt 285 eiro — saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem tas ir maksimālais pabalsts ārkārtas situācijās. Ugunsgrēka dienā vīrietis apmetās pie radiem, bet pēc tam viņam ierādīts neapdzīvots pašvaldības dzīvoklis tajā pašā mājā.
Jaunjelgavas novada domes komunālā nodaļa aprēķina ugunsgrēkā nodarītos zaudējumus.
Nākamajā dienā pēc ugunsgrēka “Staburaga” redakcijai zvanīja jaunjelgavietis Gunārs Latkovskis. “Dzīvoju Lāčplēša ielā 6, ugunsgrēks notika Lāčplēša ielā 2. Pie manas mājas ir ugunsdzēsības hidrants, taču nav norādes par tā atrašanās vietu,” viņš sašutis stāsta. “Vietējie ugunsdzēsēji zina, kur ir hidranti, taču svešiniekiem tie jāmeklē. Viena ugunsdzēsības automašīna brauca pa Lāčplēša ielu, tad pa Jelgavas ielu, laikam nevarēja atrast hidrantus un devās meklēt ūdens ņemšanas vietu, varbūt aizbrauca pat līdz Daugavai. Uzrakstiet, lūdzu, kas ir atbildīgs par norādes zīmju izvietošanu! Iepretim Rīgas ielai 12 kādreiz bija norāde, taču to pārvietoja kādus trīs metrus tālāk, tā vairs nav pretī hidrantam. ”
VUGD Aizkraukles daļas komandieris Guntars Laukazīle skaidro, ka ugunsgrēka vietā pirmā ieradās Jaunjelgavas posteņa automašīna un sāka dzēšanas darbus. Pēc tam atbrauca automašīna no Aizkraukles. “Tā kā aizkrauklieši Lāčplēša ielā esošo automašīnu nevarēja apbraukt, jo iela ir pārāk šaura, viņi izmantoja citu piebraukšanas vietu ugunsdzēsības hidrantam,” stāsta Guntars Laukazīle. “Šajā ugunsgrēkā izmantojām tuvāk esošo hidrantu, tas bija apmēram 50 metru attālumā no ugunsgrēka vietas. Ugunsdzēsēji līdz hidrantam izvilka šļūteņu līniju un turpināja dzēšanas darbus. Parasti hidranti ir izvietoti ik pēc 200 metriem, un vietējie ugunsdzēsēji glābēji zina to atrašanās vietas. Parasti glābēji to atrašanai izmanto globālo pozicionēšanas sistēmu jeb GPS — mūsu vienotajā datubāzē ir informācija par visiem Latvijas ugunsdzēsības hidrantiem. Par ugunsdzēsības hidrantu norādēm Jaunjelgavā ir atbildīga novada pašvaldības komunālā nodaļa. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem hidrantu aku vākiem jābūt nokrāsotiem sarkanā krāsā. Pašvaldības pārstāvjiem reizi gadā jāpārbauda hidrantu kārtība, kā arī jārūpējas, lai būtu norādes. Reizi gadā pašvaldības iesniedz mums pārskatus par veiktajām pārbaudēm, hidrantu tehnisko kārtību un atrašanās vietu. Norādes plāksnīti drīkst pārvietot, bet tādā gadījumā tajā ir jāizmaina grafiskā informācija par to, cik metru attālumā no norādes ir konkrētais hidrants.” ◆
