Londonas Karaliskajā operā sēž padzīvojusi lēdija un viņas dēls, kurš drīz gatavojas precēties.
Londonas Karaliskajā operā sēž padzīvojusi lēdija un viņas dēls, kurš drīz gatavojas precēties. Lēdija viņam saka:
— Džon, paskaties, mums pretī ložā sēž meitene. Viņu sauc Mērija, un viņa ir no augstdzimušas ģimenes, labi audzināta, viņas tēvocis ir Lordu palātas loceklis. Es domāju, viņa tev būtu piemērota.
— Māt, bet viņa man nemaz nepatīk!
— Tad paskaties pa labi — tur sēž cita meitene. Viņu sauc Džoana. Viņa pagājušajā gadā pabeidza Kembridžu, viņas vectētiņš ir ministrs, bet tēvs tūlīt arī kļūs par ministru.
— Bet, māt, man arī viņa nepatīk!
— Kas tad tev, dēls, galu galā patīk?
— Mūsu sulainis Pīters.
— Bet, Džon, viņš taču ir katolis.
