Aicinot uz jubilejas koncertu sestdien, četrdesmito darba sezonu atzīmēja Aizkraukles pilsētas kultūras nama kolektīvs.
Aicinot uz jubilejas koncertu sestdien, četrdesmito darba sezonu atzīmēja Aizkraukles pilsētas kultūras nama kolektīvs.
Vakara gaitā aizkraukliešiem un viesiem bija iespēja atcerēties būtiskāko, kas kultūras iestādē noticis pēdējos desmit gados. Šobrīd Aizkraukles kultūras namā strādā 28 darbinieki, un viņiem visiem kopā jāvada Aizkraukles novada kultūras dzīve. Aktīvākā ir sezona no rudens līdz pavasarim, bet arī vasarā pilsētā darba netrūkst.
— Nevar pat saskaitīt visus pasākumus, koncertus un citas aktivitātes, kuras notikušas šajos gados. Sadarbojamies arī ar visām novada iestādēm un organizācijām, kurām nepieciešama lielāka zāle pasākumu rīkošanai. Piedāvājam telpas arī konferencēm. Liels pārbaudījums mums bija nesen notikušais Tautas partijas kongress, kad uzņēmām 500 cilvēku. Pēdējā laikā cilvēkiem vairāk tīk dažādas izklaides, kaut kas jautrāks, bet cenšamies apmierināt visas gaumes, — stāsta Aizkraukles kultūras nama direktore Anta Teivāne.
Lielākā bagātība
Apmeklētākie Aizkraukles kultūras nama pasākumi ir konkursi “Klusie ūdeņi” un “Mis un Misters Aizkraukle”, kuri ik gadu pulcē vairākus simtus skatītāju.
Kultūras nama lielākā bagātība ir 11 tautas mākslas kolektīvu, kuros iesaistījušies vismaz 200 dalībnieku — vīru koris “Staburags” (diriģente Māra Batraga un
Roberts Pūce, koncertmeistare Tamāra Āriņa), skolotāju koris “Aizkraukle” (diriģente Ilze Dubere, kormeistare Lelde Kamzole—Gagaine), četru paaudžu deju kolektīvi (vadītāja Una Stakle un Iveta Ieviņa), Tautas teātris (režisors Juris Kalvišķis, scenogrāfe Taiga Kalvišķe), vokālie ansambļi “Atbalss” (Modra Šuriņa) un “Maļinovij zvon” (Natālija Juškeviča), jauktais vokālais ansamblis (Mārtiņš Subatovičs) un bērnu popgrupa (Jānis Ostrovskis).
— Šie ir noturīgi kolektīvi ar bagātām tradīcijām. Tā ir arī, pateicoties tam, ka tos vada entuziasti, kuri prot ap sevi pulcēt cilvēkus. Dejotājiem un dziedātājiem liels stimuls darboties ir Dziesmu un deju svētki, kā arī iespēja piedalīties starptautiskos festivālos. Visilgāk kultūras namā darbojas vīru koris “Staburags”, skolotāju koris un Tautas teātris, bet pats jaunākais ir senioru deju kolektīvs. Mēs priecājamies par visiem, — saka Anta Teivāne.
Vienmēr vajag “svaigu”
Kultūras darbinieks noteikti nav tikai profesija, bet pat dzīvesveids.
— Kolēģis Gatis Zabolockis, kurš ir direktores vietnieks, šajā kultūras namā strādā jau divdesmit gadu. Arī citi “saslimst” ar šo profesiju. Prātā man vēl teiciens, beidzot Kultūras darbinieku tehnikumu: “Mēs strādāsim jūsu svētkos!”. Tā arī ir. Katram kultūras nama darbiniekam var uzticēt darīt visus darbus, — smaidot piebilst Vanda Arnta— Laizāne.
Anta Teivāne piebilst, ka šajā darbā allaž tiek iesaistīti ģimenes locekļi un citi domubiedri. Darīts un organizēts gan ir tik daudz, ka dažkārt pietrūkst “svaigu” ideju. Nesen kultūras nama darbinieki iesniedza savu projektu Eiropas Savienības Sociālajam fondam par darba prakses vietu nodrošināšanu jauniešiem bezdarbniekiem. Arī tā būs iespēja kultūras “lauciņam” piesaistīt jaunus cilvēkus.
Pēdējos desmit gados kultūras namu atbalstījuši daudzi sponsori. Viņu palīdzība lieti noderējusi, sakārtojot telpas, rīkojot lielākus un mazākus pasākumus.
Par nākotni domājot, kultūras nama direktore Anta Teivāne teic, ka vēlēties vēl var daudzko. Pašlaik Aizkraukles kultūras nams veidojas par vietu, kura ir arī kā prezentācijas vieta novada viesiem. Šajos gados pašvaldības atvēlētie līdzekļi kultūras vajadzībām ir tikai palielinājušies, un gribētos, lai tā arī turpinātos.
***
Fakts.
Aizkraukles pilsētas kultūras namu 40 gados vadījuši desmit direktori:
Kārlis Vucavs (pirmais direktors), Raimonds Kugrēns, Ziedonis Mārtinsons, Vera Rubule, Velta Klimoviča, Oļģerts Lejnieks, Ingrīda Āboliņa, Ingūna Strazdiņa, Vanda Arnta— Laizāne, kopš 1999. gada kultūras namu vada Anta Teivāne.
