Kad paziņai teicu, ka “Staburags” saņēmis Eiroparlamenta deputātes Ineses Vaideres uzaicinājumu viesoties Briselē, viņa iesaucās: “Viņa taču ir mūsējā!”.
Kad paziņai teicu, ka “Staburags” saņēmis Eiroparlamenta deputātes Ineses Vaideres uzaicinājumu viesoties Briselē, viņa iesaucās: “Viņa taču ir mūsējā!”. Paziņa domāja Ineses Vaideres saistību ar Vietalvu — viņai kopā ar brālēnu tur pieder vectēva zeme. Bez skaļas reklāmas palīdzēts vietējai skolai.
— Es gan Vietalvā esmu ļoti reti, bet ceru kādreiz tur būt biežāk, — saka eiroparlamentāriete.
Kādreiz mūsu valstsvīru ceļi veda uz 1000 kilometru tālo Maskavu, kurā lēma svarīgus jautājumus arī Latvijai. Tagad attālums divtik garāks — līdz Briselei ir 2080 kilometru, taču ar lidmašīnu tāds nieks vien.
Lidostā guvu pirmās pozitīvās emocijas — droši varēju doties pie pasu kontroles lodziņa, virs kura uzraksts “ES pilsoņiem”, nebažījoties, ka izprašņās, ko Briselē esmu nolēmusi darīt.
Lai informētu sabiedrību Brisele (vēl arī Strasbūra un Luksemburga) ir viena no Eiropas Savienības galveno institūciju mājvietām. Lai sabiedrība kaut nedaudz apjaustu, kā tās darbojas un ko dara, Eiropas Parlaments katram deputātam piešķir naudu sabiedrības informēšanai. 2004. gadā katrs eiroparlamentārietis pēc izvēles varēja uzaicināt 40 viesu, šogad — deviņdesmit.
Pirmā Ineses Vaideres aicinātā grupa Briselē bija jau rudenī, mēs turp devāmies pirms Ziemassvētkiem. Viesu vidū bija vairāki vīri sirmām galvām — viņi pārstāvēja gan Latvijas Nacionālo karavīru biedrību, gan “Daugavas Vanagu” organizāciju, gan Nacionālo partizānu apvienību. Uzaicināti bija arī apvienības “”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” vairāku rajonu vadītāji, arī Guntis Libeks no Aizkraukles rajona, un trīs žurnālisti.
Maz gaisa, daudz birokrātijas
Latviju Eiroparlamentā pārstāv deviņi deputāti, no viņiem divas sievietes: Inese Vaidere un Tatjana Ždanoka. Pavisam Eiroparlamentā ievēlēts ap 30% sieviešu — visvairāk no Zviedrijas (58%) un Francijas (44%). Neviena sieviete parlamentā nav ievēlēta no Maltas un Kipras.
Mums bija iespēja apskatīt Ineses Vaideres un viņas palīdzes Ingas Žaimundes darba kabinetu. Kad ar liftu uzbraucām vajadzīgajā stāvā, visi vienbalsīgi noteica: “Bet te taču nemaz nav gaisa!”. Arī darba kabinetā atvērt logu ir problēma. Savukārt man Eiroparlamenta ēkas gaiteņu labirintos prātā bija tikai viena doma: “Kaut nu neapmaldītos, jo tad nezin vai līdz Ziemassvētkiem izeju atrastu.”
Inese Vaidere, atceroties pirmos darba mēnešus, saka: “Var daudz ko pārmest Latvijas ierēdņiem, bet te viņu birokrātisms ir vēl nepārspējamāks — prasi, ko prasīdams, neko nezina, turklāt daudzi no viņiem runā tikai franču valodā un angliski nemaz nesaprot.
Darba, nevis dzīves vieta Eiroparlamenta deputātes darba vieta ļoti vienkārša — galds, dators, grāmatu skapis un neliels guļamais. Par tā nepieciešamību nav ko brīnīties — deputātu darbalaiks nav normēts, un ir reizes, kad plenārsēdes ieilgst pat pāri pusnaktij.
— Kad mani kāds paziņa ierauga Rīgā, viņš ir ļoti izbrīnīts, jo, tāpat kā vairums cilvēku, domā, ka mana dzīve tagad rit tikai Briselē, — stāsta Inese Vaidere.
— Tas ir aplams priekšstats. Lielākoties strādāju tepat Latvijā (nesen “tēvzemiešu” eiroparlamentārieši Rīgā, Jēkaba ielā 20/22, atklāja arī savu biroju — aut.). Nedēļā iznāk uz Briseli lidot divas dienas, dažkārt otrdien aizbraucu un trešdien jau dodos atpakaļ uz Rīgu. Kad esmu Briselē, domāju par darbiem Rīgā, kad esmu Rīgā, domāju par Eiroparlamentā darāmo.
Vienu nedēļu mēnesī eiroparlamentārieši strādā Strasbūrā (daži deputāti viesus aicina tieši uz šo Francijas pilsētu — aut.). Turp milzu kastēs ceļo arī visi dokumenti. Protams, vienkāršāk būtu strādāt Briselē — daudzkārt par to spriests, taču līdz šim uzvarējis “saimnieciskais aprēķins”. Kura valsts gan labprātīgi atteiktos no tāda cilvēku pieplūduma katru mēnesi?
Ceļot Eiropas Parlamenta deputātiem nākas daudz — piemēram, novērotājas statusā Inesei Vaiderei paredzēts piedalīties vēlēšanās Palestīnā.
Pieskatiet Ždanoku!
Šāds darba ritms daļai lasītāju varētu šķist interesants un aizraujošs. Taču tas prasa arī lielu fizisku izturību, jo katru nedēļu braukt uz darbu lidmašīnā ir nogurdinoši. Turklāt, lai Inese Vaidere labi izskatītos, par viņu nerūpējas stilisti —– viss pašas ziņā.
Lidostas apkalpojošais personāls jau ievērojis pastāvīgos braucējus, un Inese Vaidere reizēm saņem arī “instrukciju”: “Jūs tur pieskatiet Ždanoku, lai uzvedas kārtīgi!”.
Daudzu kārotajā komitejā
Ir trīs galvenās Eiropas Savienības institūcijas. Eiropas Parlaments, kuram ir likumdošanas tiesības un kas strādā deviņās politiskajās grupās un 20 pastāvīgajās komitejās. Tas uzrauga Eiropas Komisiju, kura sastāv no 25 komisāriem (no katras valsts viens). Eiropas Komisijai ir likumdošanas iniciatīvas iespējas, pienākums likumus ieviest un kontrolēt. Savukārt Eiropas Padomi veido visu valstu ministri, un tai kopā ar Parlamentu ir tiesības likumus pieņemt.
Katrs deputāts darbojas kādā komitejā. Inesei Vaiderei ticis darbs daudzu kārotajā Ārlietu komitejā. Kā aizvietotāja viņa darbojas Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejā. Aizvietotājs var piedalīties visās sēdēs, izteikt ierosinājumus, piedalīties debatēs, viņam vienīgi nav balsošanas tiesību. Vaideres kundze darbojas arī Nāciju Eiropas grupā.
Tēvzemiešiem ar amatiem šajā grupā īpaši veicies. Guntars Krasts ir Ekonomiskās un monetārās komitejas otrais vicepriekšsēdis, bet Ģirts Valdis Kristovskis — jaunās Drošības un aizsardzības apakškomitejas otrais vicepriekšsēdis. Nāciju grupā darbs interesantāks, jo darbojas tikai 28 cilvēki, savukārt Tautas partiju grupā ir 268 deputāti, arī trīs latvieši — Rihards Pīks, Aldis Kušķis, Valdis Dombrovskis.
No tribīnes divas reizes
Inesei Vaiderei divreiz bijusi iespēja no Eiroparlamenta tribīnes runāt debatēs. Pirmo reizi par nodokļu politiku, kad par Eiroparlamenta vadītāju apstiprināja Barrozu, otrreiz paudusi viedokli par Beslanas krīzi Krievijā. Izrādās, runāt debatēs ir visai sarežģīti. Katrai komitejai par konkrētu tēmu piešķir noteiktu skaitu debašu minūšu. Ja grupas pārstāvis savu sakāmo nav pateicis, piemēram, atvēlētajās trijās minūtēs, neviens to tā arī neuzzinās, jo sēdes vadītājs, piešķirtajam laikam beidzoties, izslēdz mikrofonu.
Sāk ar “ūdeni”
Tiekoties ar Eiroparlamenta preses dienesta izdevuma redaktori Žaneti Vegneri, uzzinām arī šo to no Eiroparlamenta “virtuves”. Piemēram, kāpēc dažkārt rodas iespaids, ka deputāts sāk runu ar “ūdens liešanu”. Izrādās, tas darīts ar nolūku, lai tulki varētu “pārslēgties” uz pareizo tulkošanas kanālu, dažkārt viņi pirmo teikumu nemaz nepaspēj iztulkot. Pavisam Eiroparlamentā ir 20 oficiālo valodu. Iespējams veidot 380 valodu kombinācijas.
(Nobeigums nākamajā numurā.)
***
Fakts.
Eiroparlamentā, kurš ievēlēts pieciem gadiem, darbojas 732 deputāti.
Latviju tajā pārstāv deviņi deputāti:
Inese Vaidere, Guntars Krasts, Roberts Zīle, Ģirts Valdis Kristovskis — “”TB”/LNNK”,
Valdis Dombrovskis, Aldis Kušķis — “Jaunais laiks”, Rihards Pīks — Tautas partija, Georgs Andrejevs — “Latvijas ceļš”, Tatjana Ždanoka — “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”.
