Skrīveru mūzikas skolā kopš pagājušā gada rudens bērniem ģitāru māca spēlēt viens no slavenākajiem ģitāristiem Latvijā un visā Baltijā – rīdzinieks Vadims Geiko.
Skrīveru mūzikas skolā kopš pagājušā gada rudens bērniem ģitāru māca spēlēt viens no slavenākajiem ģitāristiem Latvijā un visā Baltijā –– rīdzinieks Vadims Geiko.
Viņa rokās šis šķietami vienkāršais, tomēr tajā pašā laikā sarežģītais instruments rada simtiem neparastu skaņu. Klausoties Vadima spēlē, šķiet — ģitāra viņa rokās dzied. Vadims Geiko ir ukrainis, dzimis Kijevā, taču kopš 1947. gada dzīvo Rīgā.
Sāk Rīgas pionieru pilī
–– Kā jums radās interese par ģitāras spēli?
–– Sāku mācīties mūziku pulciņā Rīgas pionieru pilī. Sākumā apguvu pūšamos mūzikas instrumentus, kad dzirdēju, kā citi spēlē ģitāru, arī man gribējās iemācīties to spēlēt. Pirmais, kas man ierādīja ģitāras spēles pamatus, bija Baltkrievijas tautas skatuves mākslinieks Vladimirs Muļavins –– slavenā ansambļa “Pesņari” vadītājs. Viņš mani pamudināja mācīties spēlēt ģitāru.
Brauc uz Ukrainu
–– Kur mācījāties spēlēt šo instrumentu?
–– Nopietnām ģitāras spēles studijām pievērsos Simferopoles mūzikas koledžā. To pabeidzu 1968. gadā.
–– Kāpēc mācījāties Simferopolē?
–– Rīgā nevienā mūzikas vidusskolā nebija ģitāras klases, tāpēc nācās braukt uz Ukrainu. Kāds mans draugs ieteica, ka Simferopolē ir labi pasniedzēji, un viņam izrādījās taisnība. Tur mācījos pie ļoti laba pedagoga Borisa Demidova. Koledžā bija radoša atmosfēra. Diemžēl bijušajā PSRS nebija neviena, kurš mācētu parādīt, kā pareizi jāspēlē šis instruments, tādēļ pēc tam mācījos ārzemēs.
–– Kurā valstī?
–– Esmu mācījies ģitāras spēli pie labākā pasaules ģitārista profesora Aleksandra Lagoija Nacionālajā mūzikas konservatorijā Parīzē. Viens no virtuozākajiem čella spēlētājiem ir Rostropovičs, klavieru –– Rihters, bet ģitāras spēlē –– Lagoija.
Spēlē tikai ar rokām
— Vai ģitāra, jūsuprāt, ir sarežģīts instruments?
–– Jā. Pareizi to iemācīties spēlēt ir ļoti grūti. Piemēram, klavierēm skaņu rada īpašs mehānisms. Pat trīsgadīgs bērns, nospiežot taustiņus, var kaut ko nospēlēt. Vijolei un čellam ir lociņš, bet ģitāru spēlē tikai ar rokām. Tikko, pieskaroties stīgām, kļūdies kaut par milimetru, jau mainās skanējums, zūd izpildījuma kvalitāte. Tieši pirksti ģitāristam jāsaudzē visvairāk. Tos nedrīkst pārpūlēt un visu laiku turēt sasprindzinātus, tad īstajā brīdī no spēlēšanas nekas neiznāks.
Strinkšķināt var katrs
–– Tomēr teju katrs jaunietis pamēģinājis spēlēt šo instrumentu.
–– Drusku strinkšķināt var iemācīties katrs. Taču tikai retajam lemts izzināt šī instrumenta spēles smalkumus. Tam nepieciešams milzīgs darbs un īpašs talants.
Nāk karalis ar svītu
–– Vai ar ģitāru var nospēlēt jebkuru skaņdarbu?
–– Protams. Ļoti neparasti skan “Ave, Marija!”. To grūti izstāstīt vārdos, taču pārņem neparastas izjūtas, kad ar šķietami vienkāršu sešstīgu ģitāru izdodas radīt daudzbalsīgu skanējumu. Esmu spēlējis arī seno mūziku. Lai arī, piemēram, 15. gadsimtā nebija tieši tāda stīgu instrumenta, kā tagad ģitāra, var panākt līdzvērtīgu efektu, kad klausītājam šķiet, ka tūlīt atvērsies greznas zāles durvis un ienāks galminieki, karalis ar svītu. Arī pats jūties savādi, spēlējot Leonardo da Vinči laika mūziku vai atskaņojot Johana Sebastiāna Baha komponētos skaņdarbus. Viņš gan rakstīja mūziku lautai, kura ir ļoti līdzīga mūsdienu ģitārai. Ļoti piemērota ģitārai ir spāņu mūzika.
Lūdz vēl un vēl
–– Vai, jūsuprāt, ģitāra mūsdienās ir populārs instruments?
–– Ļoti populārs, taču diemžēl tā asociējas lielākoties ar rokmūziku. Tas ir tikai viens, neliels šī instrumenta lietojuma virziens. Esmu skolās lasījis koncertlekcijas. Jaunieši sākumā klausās negribīgi, taču jau pēc kāda brīža viņu interese kļūst tik liela, ka pēc 40 minūšu garās programmas viņi lūdz spēlēt vēl un vēl. Arī Aizkraukles rajonā varētu noorganizēt šādas lekcijas, lai parādītu, ko var nospēlēt ar šo instrumentu.
Latviešiem nepiestāv?
–– Kāpēc tomēr Latvijā ir ļoti maz mūzikas pedagogu, kuri mācītu ģitāras spēli?
— Iespējams, tāpēc, ka šo instrumentu visu laiku uzskatīja par nesvarīgu un latviešiem nepiemērotu. Šķiet, tas bija 1970. gadā, kad biju ieguvis diplomu un vēlējos nopietni nodarboties ar ģitāras spēli. Kultūras ministrijā vaicāju, kāpēc vijolei, čellam, klavierēm, pūšamajiem instrumentiem radīts viss, lai tos varētu apgūt, bet tautā tik populārā ģitāra atstāta novārtā. Man lepni atbildēja, ka ģitāra nav latviešu instruments. Vai tad, piemēram, klavieres, bungas, vijole, čells, trompete, fagots, arfa ir latviešu tautas instrumenti, izgudroti te, šajā zemē? Vienīgais instruments, kurš Latvijā savlaik izgudrots un pirmo reizi izgatavots, ir vācu sistēmas klarnete. Diemžēl retais zina, ka klarnetes izgudrotājs dzīvojis Rīgā. Tikai pēc tam viņš pārcēlies uz dzīvi Vācijā. Ministrijā tolaik atteica, ka ģitāra latviešiem nepiestāvot. Tomēr daudzi taču dzied un pavadījumu spēlē tieši ar ģitāru.
Atbalss pāri upei
–– Vai ar ģitāru var spēlēt arī latviešu tautas mūziku?
–– Protams. Daudzām latviešu tautasdziesmām esmu izveidojis apdares, lai tās spēlētu ar ģitāru. Piemēram, “Pūt, vējiņi!”. Šķiet, ka skan nevis ģitāra, bet kokle. Var panākt sajūtu, ka brīžiem mūzika skan šajā, dažbrīd otrā upes krastā, un pāri ūdeņiem līdz klausītājam atnāk tikai atbalss. Līdzīgi ar “Seši mazi bundzinieki”. Kurš teicis, ka ar ģitāru nevar radīt staltu zirgu pakavu dipoņu, bungu rīboņu? Vajag tikai mēģināt, un viss izdosies.
Kamenes lidojums
–– Vai bieži spēlējat koncertos?
–– Samērā bieži. Man ir sagatavota īpaša programma akustiskajai ģitārai, vienīgais Latvijā piedāvāju šādu profesionālās mūzikas programmu. Programmā ir dažādu laiku un virzienu mūzika. Divi skaņdarbi arī flamenko stilā. Ir pat Rimska—Korsakova “Kamenes lidojums”. Šo skaņdarbu ar ģitāru neviens cits nespēlē.
–– Kurās valstīs esat piedalījies koncertos?
–– Daudzās pasaules valstīs — Polijā, Somijā, ASV, Krievijā, citās. Visur mani uzņēmuši ļoti sirsnīgi.
–– Ar ko nodarbojaties ikdienā?
–– Spēlēju ģitāru dažādos orķestros, arī Operā. Spēlēju pavadījumu arī daudziem klasiskās mūzikas
dziedātājiem. Muzicēju radio un televīzijā. Mācu ģitāras spēli bērniem. Ne tikai Skrīveros, bet arī Rīgā.
Interesē senie auto
–– Vai mūzika ir arī jūsu vaļasprieks?
–– Mūzika ir darbs. Mani interesē senie automobiļi. Jau 25 gadus esmu Antīko automobiļu kluba biedrs. Man pašam pieder 1951. gadā ražotā automašīna “Mosvič 401”. Tā ir labi saglabājusies, un ar šo braucamo piedalos antīko automobiļu skatēs. Vairāk mani interesē senlaicīgi velosipēdi. Arī tādi ir manā īpašumā.
Aktieris filmās
–– Ar senajiem auto braucat tikai skatēs?
–– Nē. Esmu piedalījies arī vairāku filmu uzņemšanā, tēlojis autovadītāju, arī spēlējis ģitāru. Piemēram, filmā “Ilgais ceļš kāpās”, “Bagātais un nabagais”, “Pie bīstamās robežas”.
–– Vai viegli būt aktierim?
–– Man bija tikai jāvada automašīna. Pa noteiktu maršrutu jānobrauc norādītais attālums, un tas arī viss. Nevarētu teikt, ka tas būtu pārāk interesanti, jo vienu un to pašu braucienu nācās veikt neskaitāmas reizes.
***
VĀRDS UZVĀRDS: Vadims Geiko.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1941. gada 22. decembris, Ukraina, Kijeva.
IZGLĪTĪBA: augstākā.
NODARBOŠANĀS: mūziķis, ģitāras spēles pedagogs.
ĢIMENE: precējies, divi bērni.
VAĻASPRIEKS: kolekcionē senus braucamrīkus.
HOROSKOPA ZĪME: Mežāzis.
