Sāncensība, greizsirdība un skaudība nereti valda arī draudzībā. Aizvainojums draudzībā rodas, ja draugi jūtas piekrāpti, ja tiek izmantota viņu uzticēšanās, ja abi ir vīlušies viens otrā un grūtā brīdī nespēj uz otru paļauties. Vissāpīgākie aizvainojumi rodas brīdī, kad draudzene sāk flirtēt ar draudzenes draugu vai vīru, varbūt pat sākot ar viņu attiecības. Ievainojums ir dziļš tādēļ, ka šāda rīcība pārkāpj draudzības uzticības kodeksu. Ja draudzene to neuztver nopietni, rodas aizvainojums un noniecinājums. Šādās reizēs draudzība parasti beidzas, bet, ja aizvainojuma iemesls nav tik dziļš un nopietns, draudzību iespējams atjaunot, par visu izrunājoties.
Līdzīgu situāciju piedzīvoja Anna: “Tas bija pirms vairākiem gadiem, kad pārtrūka manas attiecības ar draugu. Kaspars bija lielisks vīrietis, mūsu attiecībās viss it kā bija kārtībā, bet viņam likās, ka nav līdz galam labi. Tagad šķiet — viņam droši vien bija taisnība, bet tolaik tas bija ļoti sāpīgi. Es biju jauna, daudz ko stāstīju savai draudzenei Ivetai, tik daudz, cik šodien diez vai kādai citai atklātu. Viņa arī zināja, kāds ir Kaspars, visu mūsu attiecību laiku pazina viņu. Pavisam drīz pēc mūsu attiecību pārtraukšanas Iveta paziņoja, ka satiekas ar manu bijušo draugu. Tobrīd nemeklēju nekādus racionālus izskaidrojumus, gluži vienkārši jutos piekrāpta, nodota, aizvainota. Kā?! Mana draudzene ir kopā ar manu bijušo draugu, pret kuru man joprojām ir jūtas un par kurām Iveta zina? Kā viņa tā var? Neko viņai neteicu, vienkārši pārtraucu ar viņu tikties, neatbildēju uz telefona zvaniem un reiz, kad satiku uz ielas, pagāju garām nepasveicinājusi. Klusībā visu laiku “vārījos” — lamāju viņu visskarbākajiem vārdiem. Tas turpinājās aptuveni mēnesi, pamazām šīs izjūtas norima, un es sev aizliedzu domāt par viņiem abiem, nolēmu arī, ka nekad vairs nevienai draudzenei tik daudz nestāstīšu par savām attiecībām.”
