Bijušais Augstākās tiesas senators zalvietis Vilnis Vietnieks 2010. gadā, pēc 32 tiesneša amatā nostrādātiem gadiem aizejot pensijā, izdeva savu dzejas grāmatu “Sēlijas vējš”, kurā publicētie dzejoļi bija rakstīti kopš sešdesmitajiem gadiem. Ekssenators nezaudē romantiku un uzņēmību un ir sagatavojis un izdevis savu otro dzejas grāmatu “Mūžīgā vērtība”, kas nule nākusi klajā.
Vilnis Vietnieks ir savas dzimtās Sēlijas patriots, tai bija veltīta pirmā dzejas grāmata, un arī jaunajā grāmatā viena nodaļa ir veltījums vietai, kur sešās paaudzēs dzīvojuši autora senči.
Otra grāmatas nodaļa veltīta rakstniekam un gleznotājam Jānim Jaunsudrabiņam, kurš bija Viļņa Vietnieka vectēva brālēns.
Bet galvenā vieta šoreiz — mīlestības tēmai, un šīs dzejoļu kopas pirmais dzejolis arī devis nosaukumu visam krājumam — “Mūžīgā vērtība”.
Par šīs tēmas izvēli autors ievadā raksta: “Dzirdētas atziņas, ka dzejas un literatūras pamatu veido trīs vadmotīvi un pretmetu pāri: dzīvība un nāve, vīrietis un sieviete, cilvēks un Dievs. Vīrietis un sieviete, sākot no Ādama un Ievas laikiem, ir galvenais pretmetu pāris, jo bez tā nebūtu ne dzimtenes, ne dzīvības, ne nāves, ne mūžības. Kas vieno šo pretmetu pāri — vīrieti un sievieti? Ideālā variantā tā ir mīlestība, kura bija, ir un būs viena no cilvēces galvenajām mūžīgajām vērtībām.”
Rakstot romantisko dzeju, ekssenators secinājis, ka dzejoļi par mīlestību jāraksta tad, kad autors vēl ir relatīvi jauns un pats ir romantisku pārdzīvojumu varā. Viņam nācies izmantot jaunības gadu atmiņas, reizēm pat ilūzijas.
Dzejoļu krājumu “Mūžīgā vērtība” Vilnis Vietnieks izdevis arī sava literārā skolotāja, novadnieka, Sēlijas patriota dzejnieka Imanta Auziņa piemiņai. Imants Auziņš vēl paspēja izlasīt šo Viļņa Vietnieka dzejoļu krājumu un sniegt profesionāli vērtīgu atbalstu. ◆
