Pagājušā gada vasarā “Staburags” publicēja nelielu rakstiņu ar fotogrāfiju par neretieti Aini Seņkovu, kura individuālais uzņēmums “Zaigas laivas” piedāvā ātri un lēti uzbūvēt vieglas konstrukcijas pirtiņas, dārza mājiņas, lapenes, arī laivas.
Pagājušā gada vasarā “Staburags” publicēja nelielu rakstiņu ar fotogrāfiju par neretieti Aini Seņkovu, kura individuālais uzņēmums “Zaigas laivas” piedāvā ātri un lēti uzbūvēt vieglas konstrukcijas pirtiņas, dārza mājiņas, lapenes, arī laivas. Pagājis nedaudz vairāk kā gads, un “Staburagam” jau zināmi vismaz trīs klienti, kurus šis cilvēks piekrāpis.
Nav patīkami rakstīt par šo gadījumu, jo bezmaksas reklāmu šim negodīgajam cilvēkam bija sagādājis tieši “Staburags”. Tātad — esam netieši vainīgi, ka tādu publikāciju ievietojām. Taču — kā lai zina, par kuru rakstīt, kurš ir plaukstošs uzņēmējs un kurš drīz var izrādīties krāpnieks?
Reklamējam negodīgo
Mēs cenšamies vairāk rakstīt par cilvēkiem, īpaši laukos, kuri kaut ko dara, pūlas sagādāt labāku iztikšanu savai ģimenei, nodarbošanos sev un pagasta ļaudīm. Šādi cilvēki var būt paraugs un iedvesmas avots citiem, lai arvien vairāk laucinieku izrautos no slīgšanas bezcerībā, apātijā un daudzviet arī alkoholismā.
Ainis Seņkovs “Staburaga” reportierim likās tieši tāds cilvēks, kura darbošanos jāceļ saulītē, jāuzmundrina, jāpopularizē, jo iesācējiem vēl nav finansiālu iespēju plašai reklāmai. Vai autors varēja paredzēt, ka uzticību izraisošais neretietis, kurš bija sācis ar koka laivu izgatavošanu, vēlāk būs persona, pret kuru jāvēršas tiesā?
“Iekrīt” uz lētumu
Sākās viss tā. Pēc publikācijas “Staburagā” Aini Seņkovu meklēja rokā vairāki potenciālie klienti. Viens gribēja pirti, otrs vasaras māju, trešais vēl kaut ko. Pasūtītājiem, salīdzinot ar citu būvnieku piedāvājumiem, pirts vai mājas cena likās pieņemama — 130 latu par kvadrātmetru. Turklāt individuālais uzņēmums “Zaigas laivas” (tagad individuālais komersants — aut.) solīja ēku uzbūvēt, kā mēdz teikt, līdz atslēgai. Tas īpaši patika tiem, kuri paši celtniecībā daudz nesaprot un paļaujas uz profesionāļiem.
Taču Ainim Seņkovam naudas, kuru laist apgrozībā, izrādās, nebija, jo kredītu viņš negribēja vai nevarēja ņemt. Tāpēc izdomāja citu plānu: solīja pasūtītājiem par dažiem simtiem latu samazināt būves izmaksas ar noteikumu, ka pusi vai 75 procentus naudas klients samaksā avansā. Pamatojums bija visai ticams: pa ziemu sagādās vajadzīgos materiālus, izgatavos logus, durvis, un pavasarī pirti vai mājiņu “uzraus augšā” dažās nedēļās. Uz to pasūtītāji arī “iekrita”.
Tikai pamatu mietiņi
Kurmenietis, kurš ir viens no Seņkova “upuriem”, naudu par mājiņu samaksāja jau 2004. gadā. Viņš pacietīgi gaidīja, kad beidzot sāksies darbi, reizēm piezvanīja Seņkova kungam un vienmēr dzirdēja solījumu tūlīt doties uz Kurmeni un sākt celtniecību. Tā tas turpinājies ilgi, līdz vienreiz pēc ilgākas “bombardēšanas” pa tālruni Ainis Seņkovs atbraucis un iespraudis zemē mietiņus, kur vajadzētu iebetonēt pamatu stabus.
Pasūtītājs nopriecājies: nu taču beidzot mājiņu sāks būvēt! Taču… tās bija veltas cerības. Nekāda turpinājuma nebija. Kurmenietis mēģināja satikt Seņkovu, centās sazvanīt pa tālruni, taču naudas saņēmējam nekad nebija laika — esot ļoti aizņemts, nevarot tobrīd runāt, braucot automašīnā utt.
Mietiņi kurmenieša mājiņas pamatiem līdz šodienai ir vienīgais, ko šis kungs ieguvis par savu avansā iemaksāto naudu. Tagad viņš dosies uz policiju, lai iesniegtu prasību par krāpšanu.
Sapnis par mājiņu gaist
Līdzīgā situācijā, tikai nedaudz labākā, ir kāda aizkraukliete. Arī viņa par dārza mājiņu 75 procentus summas samaksāja avansā, cerot, ka celtne, kā paredzēts līgumā, jau šopavasar būs gatava. Pāris reižu ziemā piezvanot Seņkova kungam, lai apvaicātos, kā rit materiālu sagatavošanas darbi, atbilde vienmēr skanēja: “Neuztraucieties, kundze! Guliet mierīgi, jūsu naudiņa ir drošībā.”
Pagāja ziema, bija klāt pavasaris, tad sākās vasara. 31. maijā mājiņu jau vajadzēja pabeigt, bet… Sieviete gaidīja vēl pāris mēnešu. Pēc tam, piezvanot Ainim Seņkovam, atbilde jau bija savādāka: “Mums jāpabeidz viena cita būve, tad ķersimies pie jūsu mājas. Ko jūs uztraucaties? Kad atrēķināsiet sodanaudu, jums taču lētāk iznāks!”.
Aizkrauklietei paveicās vairāk nekā kurmenietim. Viņas dārza mājiņai, lai arī pavirši un nekvalitatīvi, gan iebetonēja pamatu stabus, gan uzslēja sienas, gan šā tā uzklāja jumtu. Un tas arī viss. Pēc tam celtnieki pazuda. Lietū un saulē īsie dēlīši, no kuriem bija sastiķētas sienas, sāka locīties un melnēt. Klāt rudens, drīz varbūt snigs, un saimniecei jāmeklē palīgi, lai puscelto ēku sagatavotu ziemai. Sapnis par mājiņu izgaisis kā rīta rasa… Kredītu atdod nelietim
Neapskaužamā situācijā ir arī kāda koknesiešu ģimene. Lai uzbūvētu pirti, viņi naudu aizņēmās bankā un avansā atdeva Ainim Seņkovam, cerot uz ātru un lētu būves pabeigšanu.
Un atkal tā pati shēma: nauda saņemta, bet celtniecība nav pat sākta. Koknesiešu ģimene tagad maksā bankai kredīta procentus par aizdevumu, kuru nelietīgi izkrāpa afērists no Neretas.
“Es neesmu krāpnieks!”
Sastapt Aini Seņkovu vairākus mēnešus neizdevās. Kaimiņi teica — viņš agri no rīta aizbraucot un vakaros ļoti vēlu pārbraucot. Lai izdotos krāpnieku “noķert”, gandrīz vai bija jānakšņo viņa mājas tuvumā. Pareizāk — zem dzīvokļa logiem, jo personiskās mājas Neretā Ainim Seņkovam nav.
Pāris reižu individuālo komersantu (cik lepni skan!) tomēr izdevās sastapt mājās. Dzīvoklis diezgan nolaists, sen neremontēts, jo piederot pašvaldībai. Mājas ārpuse apsista tādiem pašiem īsiem dēlīšiem, no kādiem sastiķētas līdzšinējo būvju sienas. “Bomzīga” dzīves vide cilvēkam ar ģimeni, kurš izkrāpis ap desmit tūkstošu latu. Kur nauda palikusi?
“Es neesmu krāpnieks!” zvēr Ainis Seņkovs un mēģina skaidrot, kāpēc izveidojusies situācija, ka nauda saņemta, bet celtnes nav pat iesāktas. Viņš pats esot piekrāpts, uzcēlis Baltezerā divstāvu māju, ieguldot tur no citiem pasūtītājiem saņemtos līdzekļus, bet kliente neesot viņam samaksājusi. Turklāt celtnieki, kuri strādājuši viņa uzņēmumā, dzērumā sadauzījuši automašīnu, neesot pat, ar ko vest materiālus un braukt uz darbu. Tā kā nauda cauri, nevar nopirkt degvielu un algot citus celtniekus.
Kurmenietis un aizkraukliete gan teic, ka tieši tādu “dziesmu” Ainis Seņkovs “dziedājis” visu laiku, vēl pirms līgumu slēgšanas — vienmēr sūdzējies, ka citi viņam nesamaksā te par laivām, te par celtniecību, ka piekrāpts esot tieši viņš. Taču, izrādās, viss ir pilnīgi otrādi. Krāpt iemācījies pats, pie tam apzināti izvairoties sastapties ar cilvēkiem, kuri viņam uzticējušies un avansā samaksājuši par nepadarītu darbu. Ko šāds tēvs var iemācīt saviem bērniem, kādu nākotni ģimenei nodrošināt?
Jātiekas tiesā
Kad jautāju Ainim Seņkovam, ko viņš domā darīt, lai atdotu parādus klientiem, viņš apgalvoja, ka gatavs kaut sēdēt parādnieku cietumā un iztērēto naudu atmaksāt. Lai tiktu pie naudas, solīja arī pārdot mātes māju un zemi. Apzināti apkrāpt cilvēkus viņš neesot gribējis.
Diemžēl neviens viņam vairs netic. Iespējams, apkrāpto ir pat vairāk. Šī publikācija tam arī domāta, lai atklātu Aiņa Seņkova patiesos nolūkus un lai citi turpmāk “neuzķertos uz viņa makšķeres”.
Gan kurmenietis, gan aizkraukliete ar prasību vērsīsies tiesā, lai mēģinātu atgūt zaudēto naudu. Tas, protams, prasīs laiku, nervus un naudu, un tas viss cerību par pirti vai mājiņu vietā… Viena nelietīga cilvēka dēļ izgaisuši sapņi un spēja uzticēties cilvēkiem.
***
Morāle: mūsdienās uzticēties nedrīkst nevienam, tāpat kā veikt avansmaksājumus bez drošām garantijām, ka pasūtījums tiks izpildīts. Krāpt prot ne tikai Rīgā. To iemācījušies arī laucinieki.
