Kurmenes pagasta “Liepas” jau pusgadu ir mājas rīdziniekiem Gundegai un Uģim Dravām un divām viņu meitiņām.
Kurmenes pagasta “Liepas” jau pusgadu ir mājas rīdziniekiem Gundegai un Uģim Dravām un divām viņu meitiņām. Ģimene reizi nedēļā dodas uz mēģinājumiem Rīgā, jo Uģis dzied folkloras kopā “Vilki”, bet Gundega ir viena no “Vilcenēm”.
No akmeņiem uz laukiem
Gundega un Uģis ir rīdzinieki, bet kādu laiku dzīvojuši Ikšķilē. Jaunajai ģimenei šajā pilsētā bija savs dzīvoklis, bet tajā pietrūcis plašuma, tāpēc nolēmuši iegādāties māju laukos. “Mājas meklējumos izbraukājām daudzas vietas,” stāsta Gundega. “Pirms gada mana māsa nopirka māju Kurmenē, braucām pie viņas ciemos. Uzzinājām, ka pagasta centrā pārdod kādu māju. Apskatījām, tā mums iepatikās, un pagājušajā vasarā nopirkām te māju ar skaisto nosaukumu “Liepas”.
Nekad agrāk mums ar laukiem nav bijis saskares. Bērnībā abas ar māsu vasaras pavadījām sporta nometnē vai Rīgā, “uz akmeņiem”. Cilvēks var iedzīvoties jebkurā vietā, tas atkarīgs no viņa attieksmes un dzīves uztveres.”
Jau pusgadu Dravas ir laucinieki. Gundega bilst, ka dzīve lauku pagastā krasi atšķiras no pilsētas ikdienas: “Gribas, šis tas laukos notiek straujāk. Mani kaitina, ka lauku cilvēki pie dažām lietām tik ļoti pieraduši, ka neviens pat negrib neko mainīt. Piemēram, vakaros pagastā ir tik tumšs, bet cilvēki nav ieinteresēti neko uzlabot.”
Jaunā sieviete atzīst, ka bērniem neko labāku pat vēlēties nevar — svaigs gaiss un plašums. Dravu meitiņas Dārta un Kate iejutušās jaunajā mājvietā, tikai Dārta nedaudz skumst pēc draugiem Ikšķilē.
“Vilki” un “Vilcenes”
Uģis ik dienu mēro ceļu uz Rīgu un atpakaļ — viņš strādā aizsardzības struktūrā. Rudenī arī Gundegai piedāvāts darbs, un kopš septembra viņa māca deviņus sagatavošanas klases mazuļus Kurmenes pamatskolā. Darbu jaunā sieviete savieno ar mācībām Rīgas pedagoģijas un vadības augstskolas Psiholoģijas fakultātes 4. kursā.
Reizi nedēļā Gundega un Uģis, līdzi ņemot arī meitas, dodas uz mēģinājumiem Rīgā. Uģis dzied folkloras kopā “Vilki”, Gundega — “Vilcenēs”. Šajā folkloras kopā apvienojušās “Vilku” sievas.
“Vilki” pērnā gada novembrī nosvinēja desmit gadu jubileju. Tā ir vienīgā folkloras kopa Latvijā, kuras repertuāra pamatā ir karavīru dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Ansamblī ir deviņi vīri, kuriem tuva karavīra dzīvesziņa. Kopā ar vīriem koncertos bieži piedalās arī “Vilcenes”, kuras ne vien dzied, bet var iemācīt senās rotaļas un spēles.
“Saslimuši”
ar folkloru
“Mūzikas dēļ arī iepazināmies,” stāsta Gundega. “Es folklorā iesaistījos pirms 13 gadiem, mācoties Rīgas pedagoģiskajā skolā.
Tolaik dziedāju ansamblī “Laiksne”, un tie bija mani pirmie soļi tautas mākslā. Uģis savukārt dziedāja ansamblī “Liepavots”. Viņi jau padomju laikā dziedāja strēlnieku un leģionāru dziesmas un to dēļ pat dabūja ciest.”
Kurmenē dzirdējām runājam, ka Dravas ir īsti latviska ģimene. Gundega smaidot bilst, ka tā nebūt nav, cilvēkiem tāds uzskats veidojas tādēļ, ka viņi iesaistījušies folkloras kopās. “Folklora ir diagnoze,” saka Gundega. “Ticis folkloristu apritē, no turienes tik viegli vaļā netiec. Ar to “saslimušajiem” ir savādāks dzīves stils un domāšanas veids.”
Pielabina veļus
Rudenī Dravas savās “Liepās” rīkoja veļu mielastu, uz kuru sabrauca draugi no Rīgas. “Tas tādēļ, lai pielabinātu mājas veļus,” stāsta Gundega. “Ienācām svešā mājā ar savu dvēseli, tāpēc ar dziļu pietāti izturamies pret tās bijušajiem īpašniekiem, kuri jau aizsaulē. Īpatnēja sakritība — iepriekšējā mājas saimniece bija Kate, mēs šajās mājās ienācām ar savu Kati.”
Gundega atzīst, ka “Liepās” jūtas labi. Reizēm kāds neredzams spēks viņu vada. Kaut vai vasarā, stādot zemenes. Jaunā saimniece izvēlējusies tām vietu dārzā stūrī, bet kaimiņiene atceras — arī iepriekšējai saimniecei tās auga turpat.
Vietējie jāiekustina
Kurmenē Dravas jau ieguvuši draugus, un Gundegai šķiet, ka te dzīvo labi cilvēki. Viņus tikai vajag nedaudz iekustināt, tāpēc Gundega kopā ar dažām sievām nolēmusi pagastā dibināt nevalstisko organizāciju. “Bijām pieredzes apmaiņā pie “Valles pūcēm”. Viņām tik labi viss izdodas, piemēram, būs sakārtota dīķmala. Kaut sīkums, bet būtisks. Kāpēc arī pie mums, Kurmenē, tā nevarētu?” spriež Gundega.
Vai jaunā ģimene nenožēlo savu izvēli — dzīvi pilsētā mainīt pret laukiem? “Esam rīkojušies pareizi,” pārliecināta Gundega. “Nejūtu, ka daudz kas būtu mainījies. Lieli svinētāji nekad neesam bijuši, pēc Rīgas iespējām neskumstam. Šo lēmumu es saistītu ar folkloristu dullumu, daudzi mūsu draugi rīkojušies tāpat.”
