Ziemeļu tautas vīģes uzskata par gardumu, un tikai daži zina, ka vīģes var kalpot arī kā ārstniecisks līdzeklis. Kaltētā veidā vīģes tagad var nopirkt gandrīz visur.
Ziemeļu tautas vīģes uzskata par gardumu, un tikai daži zina, ka vīģes var kalpot arī kā ārstniecisks līdzeklis. Kaltētā veidā vīģes tagad var nopirkt gandrīz visur.
Auga “portrets”
Parastās vīģes dzimtene ir Malaizija, kur audzē pasaulē labākās šī auga šķirnes. Savvaļā vīģes aug Indijā, Irānā, Afganistānā, Turcijā un Pakistānā, Vidusāzijas kalnu rajonos. Vīģes audzē Krimā. Baltkrievijā vīģes aug tikai botāniskajā dārzā.
Parastā vīģe — tas ir augļu koks 10—20 m augstumā. Saknes ir kokainas, spēcīgas. Auglis — gaļīgs bumbierveida sēklenis.
Augļu novārījumu pienā dzer pret klepus lēkmēm, lieto kā līdzekli pret audzējiem. Augļkopām ir viegli atslābinoša iedarbība. Kā diētisku produktu vīģes lieto pret sirds—asinsvadu slimībām, novājinātiem slimniekiem pret mazasinību, pret starojumu. Cukurslimnieki vīģes lietot nedrīkst, jo augļi satur daudz cukura.
Tautas medicīnā vīģu uzlējumu dzer pret klepu, bronhiālo astmu, enterītu un kolītu, cistītu, nierakmeņiem, angīnu, furunkulozi, sirds—asinsvadu slimībām, kā asinsradošu līdzekli.
Vīģu lapu uzlējums
Ēdamkaroti kaltētu sasmalcinātu lapu aplej ar 250 ml verdoša ūdens un ļauj ievilkties vienu stundu. Izkāš un dzer pa pusglāzei 3—4 reizes dienā pirms ēšanas pret klepu, pēc apstarošanas.
Vīģu augļu novārījums
50 g kaltētu vīģu aplej ar litru verdoša ūdens un vāra 20 minūšu uz lēnas uguns. Lieto pa pusglāzei trīs reizes dienā ar visiem augļiem pret aizcietējumiem.
Kaltētu vīģu novārījums pienā
20 g kaltētu vīģu aplej ar glāzi vāroša piena un uz lēnas uguns vāra 10 minūšu. Novārījumu ar augļiem dzer pret klepu, bronhītu, bronhiālo astmu un audzējiem.
Vīģu ēdieni
Vīģes uzturā lieto svaigā, vītinātā un kaltētā veidā. No tām vāra ievārījumu, džemu, pastilas, tās konservē, izgatavo konfektes, prjaņikus, vīnu.
Zemākas kvalitātes vīģes izmanto etiķa pagatavošanai.
