Staburaga pagasta skaistais Vīgantes parks izdaudzināts kā piemērota apstāšanās vieta jaunlaulātajiem.
Staburaga pagasta skaistais Vīgantes parks izdaudzināts kā piemērota apstāšanās vieta jaunlaulātajiem. Staburaga pagasta padomes kasiere Zenta Lasmane negribot uzzinājusi, kā šī tradīcija veidojusies, jo dzīvo pie parka.
Viņa atceras, ka pirms Staburaga klints appludināšanas kāzinieki šurp nebrauca. Tas sākās septiņdesmitajos gados. Tā pēkšņi. Bija sestdienas, kad Vīgantes parkā ieradās trīs kāzinieku grupas no dažādām vietām. Toreiz vieni nepaspēja aizbraukt, kad jau klāt bija nākamie. Bet tagad jaunie pāri jau aizvien retāk redzami Vīgantes parkā. Pēdējie jaunprecētie te bija šīgada jūnija beigās. “Tagad jau cilvēki mazāk precas. Nav jau naudas kāzu rīkošanai,” tradīcijas panīkumu skaidro Zenta Lasmane.
Ziedi “Dainai” un Daugavai
Ir rituāli, kurus jaunlaulātie, ierodoties parkā, ievēro. Jaunaispāris pie skulptūras “Daina” kājām noliek ziedus. “Ikreiz atbraukušie kāzinieki tautumeitai atstāj ziedus. Pēc noliktajiem puķupušķiem var secināt, ka parkā bijuši kāzinieki,” apgalvo Staburaga pagasta padomes grāmatvede Maija Vegnere. Savukārt Aivars Bite, kurš kā fotogrāfs piedalījies ļoti daudzās kāzās un jaunospārus bildējis Vīgantes parkā, stāsta, ka ziedi likti ne tikai pie tautumeitas kājām, bet arī uz krūtīm. Rituāls ir arī fotografēties uz kāpnēm Daugavas krastā. Parasti kāzinieki savā nodabā pastaigājas pa parku. Zenta Lasmane stāsta, ka vietējie atbraucējus cenšas netraucēt. “Ciemiņi, protams, ēd kūkas un speķpīrādziņus, dzer arī šampanieti,” viņa saka. Izdarības parkā atkarīgas no jaunlaulāto vedējiem. Ir pāri, kuri Daugavā met vainadziņus. Jaunjelgavietis Aivars Bite atceras Stradiņu pāri — uz sarkana papīra sirdīm viņi rakstījuši novēlējumus un ļāvuši tos aiznest Daugavai.
Parkā savlaik viesojušies dažādi cilvēki. Gan pieklājīgi, gan ne tik ļoti. Zentas kundze ar nepatiku atceras: “Sabrauca kāzinieki — visi piedzērušies. Jaunais vīrs arī piedzēries. Un ko viņi darīja? Parkā vēl dzēra šampanieti un pudeles dauzīja pret mūri.”
Godavārti savējiem un svešiem
Tradīcijas ievēro arī vietējie iedzīvotāji. Staburagā dzīvojošās sievas godavārtus parkā gatavo visiem pazīstamajam jaunajiem pāriem. Zenta Lasmane piedalījās arī jūnijā notikušo godavārtu veidošanā. Viņa saka: “Gadījies visādi. Pirms divdesmit gadiem te bija tik daudz kāzu, ka reizēm radās misēklis. Domājam, ka savējie un parkā nelaižam — taisām godavārtus. Beigās izrādās — kāzinieki pavisam sveši. Ko nu darīt? Bija vien arī viņiem jāmaksā izpirkums. Ja kāds godavārtus sarauj vai apiet, būs nelaimīga laulība. Tāpēc neviens arī no tiem te neizvairās.”
Vārtu veidošana gadus desmit un vairāk atpakaļ vietējām ziņkārīgajām iedzīvotājām bija arī labs iegansts, lai uzzinātu, no kurienes kāzinieki sabraukuši.
Skaists ceļojums laivā
Maija Vegnere atceras pati savas kāzas 1978. gadā. Tā kā Maija ir staburadziete, pēc laulību reģistrācijas Stučkas dzimtsarakstu nodaļā nolēma doties tepat uz Vīgantes parku. Nolika ziedus pie “Dainas” un fotografējās. Pastaigājās parkā zem senajiem kokiem, bet bija lietains un auksts, tāpēc ilgi te neuzkavējās.
Staburadziete Genoveva Sidorova atminas, ka 1985. gadā viņas dēla Valda un jaunās sievas Valdas ceļā no Stučkas līdz Staburagam bija pieci godavārti. Galamērķis kāzu vakarā bija Vīgantes parks. Jaunā līgava pie “Dainas” kājām atstāja savu kāzu pušķi, bet viesi ziedus meta Daugavā.
Aizkraukliete Zeltīte Medne savās kāzās uz Vīgantes parku devās lielā, skaistā laivā. Toreiz — 1990. gadā — viņa bija ļoti uztraukusies, viņa vairs īsti neatceras, ko tad īsti darījuši. Protams, tika nolikti ziedi pie tautumeitas kājām. Bija arī pudele ar novēlējumiem, kuru apraka līdzās parkam.
Tautumeitas noslēpums
Ziedu likšanas pie “Dainas” kājām nozīmi Maija Vegnere nespēj izskaidrot. Genoveva Sidorova domā, ka vedekla nolika ziedus pie “Dainas” kājām tāpēc, ka granītā cirstās skulptūras vaibsti ir labestīgi un skaisti: “Vedekla gribēja, lai tautumeita novēl jaunlaulātajiem laimi. Visu savu labestību.”
Arī Zenta Lasmane prāto par to, kāpēc pie tautumeitas kājām liek ziedus: “Varbūt tas ir zvērests mūžīgai mīlestībai? Kilometru tālāk esošā raudošā Staburadze varbūt daļu savas mīlestības iemiesojusi Vīgantes parka tautumeitā?”. Bet fotogrāfs Aivars Bite domā pavisam citādi: “Iespējams, tas ir kā piemiņas brīdis. Goda parādīšana Daugavai un latviešu sendienu varenībai. Tas ir tieši tāpat, kā mēs noliekam ziedus pie Brīvības pieminekļa, apliecinot savu latvietību.”
***
Izziņa.
1939. gadā Vīgantes parkā atklāja tēlnieces Aleksandras Briedes īpaši ikgadējiem dziesmu svētkiem granītā cirsto tautumeitu — “Dainu”. Pēc Staburaga klints appludināšanas “Dainu” pārvietoja tālāk no Daugavas krasta. Taču kāds traktorists jau pēc tās pārvietošanas “Dainu” ar traktoru iegāza Daugavā, pārlaužot uz pusēm. Tikai 1982. gadā Vīgantes parks atguva savu “Dainu”, gan ne vairs oriģinālo Liepavota skaistuli, bet dubultnieci. Īstā “Daina” apskatāma Siguldā, netālu no autobusu stacijas.
