“Staburags” vairākkārt publicējis dažādu autoru rakstus par nacionālajiem partizāniem, kuri darbojās Aizkraukles rajonā, bet vēl nekas nav rakstīts par odzieniešiem.
“Staburags” vairākkārt publicējis dažādu autoru rakstus par nacionālajiem partizāniem, kuri darbojās Aizkraukles rajonā, bet vēl nekas nav rakstīts par odzieniešiem. Kaut arī viņi nebija tik aktīvi kā pārupieši (slavenākā operācija ir Gostiņu ieņemšana) vai “Vilkači” (Seces—Sēlpils grupa), tomēr šī grupa ievērojami traucēja novada boļševizācijai, tāpēc, pieminot nacionālo partizāņu kara sākumu pirms 60 gadiem, tapa šis raksts.
Latvieši bēg mežā
1944. gada septembrī—oktobrī Sarkanā Armija atkārtoti okupēja Aizkraukles rajona teritoriju. Tūlīt sākās armijas rindu piespiedu papildināšana ar Latvijas vīriem un jaunekļiem. Taču daudzi nevēlējās dienēt okupācijas armijā un slēpās. Daudzviet mežos izveidoja nelegālistu slieteņus, bet, gaidot ziemu, arī bunkurus.
Viens no nelegālistiem Rūdolfs Mikoliņš (tagad viņš atdusas Vietalvas kapos), savlaik stāstīja, ka Vietalvas—Odzienas grupas mītnes bija vairākas: Vietalvas pagasta “Aizpurvju” pagrabā (pie atbalstītāja Edvarda Līcīša ģimenes),Vestienas pagasta “Ķelšēnos” un purvainā meža apvidū netālu no Odzienas pagasta “Apaļiem”. Grupā bija apmēram 15 partizānu, reizēm viņu skaits sasniedza 17—19 vīru. Nesamierināmākais cīnītājs un grupas komandieris bija LR armijas kaprālis Roberts Grāvītis. Tieši viņš esot nošāvis Vietalvas pagasta komsorgu Voldemāru Lielo 1945. gada nogalē, kā arī vairākus iznīcinātājus (viņš bija ļoti trāpīgs šāvējs).
Uzbrūk komunistiem
Vairums Grāvīša grupas rīkoto akciju bija vērstas padomju aktīvistu iebiedēšanai, nepaklausības gadījumā — likvidēšanai. Piemēram, tā uzbruka Vietalvas pagasta izpildkomitejai, kas tolaik bija “Dzirnavās”, un sašāva dežurējošo iznīcinātāju. No partizāņu ieroču lodēm mira, pēc laikabiedru liecībām, pārlieku aktīvais un nežēlīgais iznīcinātājs Ločs. Citus tikai pabiedēja. Piemēram, iznīcinātāju desmitnieku Delveri sasēja un pameta. Bez pamata neko nedarīja. Visai bieži grupa arī rekvizēja pārtikas produktus veikalos, taču zemniekus neaiztika. Grāvīša grupa ievērojami dezorganizēja komunistu darbību Vietalvas novadā.
Partizāņus iznīcina
1946. gada pavasarī grupa darbojās īpaši aktīvi, tāpēc padomju represīvie orgāni sāka nežēlīgu cīņu. Tika atrasts un aplenkts “Apaļu” bunkurs. Dzirdot komunistu režīma kalpu “svētos” solījumus padošanās gadījumā partizāņus nesodīt, vairākums iznāca no bunkura. Padoties atteicās tikai Roberts Grāvītis un kāda sieviete — atbalstītāja. Tad čekisti un iznīcinātāji sameta bunkurā granātas un viņus nogalināja. Tos, kuri padevās, tomēr arestēja un nežēlīgi spīdzināja (vispirms Odzienas skolas telpās — bijušajā policijas pagrabā, vēlākajā skolotāju mājā, pēc tam Madonas “čekā”). Galvenais pratinātājs un spīdzinātājs bija čekists Harlamovs. Tos, kuri visu izstāstīja, atbrīvoja, tomēr vēlāk izsūtīja uz Sibīriju. Odzienas pagasts ļoti smagi cieta 1949. gada 25. marta izsūtīšanā — deportēja ne tikai bijušos partizāņus, bet arī daudzos atbalstītājus un viņu ģimenes locekļus.
P. S. Šajā rakstā minētie fakti un vārdi nav jāuzskata par pilnīgi drošiem, jo tie ņemti no laikabiedru atmiņām un jāsalīdzina ar arhīva dokumentiem.
***
Noskaidrotie grupas dalībnieki:
Kārlis Auzāns no Pļaviņām, Jānis Auziņš no Odzienas pagasta “Skrapām” — izsūtīts 1949. gada 25. martā, Kārlis Bencēns no Odzienas pagasta “Stakiem” — nošauts, Jānis Grāvītis — izsūtīts, Pēteris Grāvītis —izsūtīts, Roberts Grāvītis no Odzienas pagasta “Cīruļiem” — kritis, Pēteris Iksēns, LKOK, no Odzienas pagasta “Dambīšiem — izsūtīts, Jirgens no Odzienas pagasta “Kaivēniem”, Kārlis Kupčs no Odzienas pagasta “Jautriņiem”, Kārlis Lasis — izsūtīts, Jānis Mikoliņš — izsūtīts, Rūdolfs Mikoliņš — izsūtīts, Kārlis Mūrnieks no Odzienas pagasta “Bitēm” — izsūtīts, Vilis Pendērs — izsūtīts, Ilmārs Saulītis, Sīļi — vairāki brāļi, Strautnieks — bēgot ievainots, pēc tam ieslodzījumā Sibīrijā, Atis Ziemanis no Odzienas pagasta “Iesalniekiem”, Jānis Ziemanis — galvenais ziņnesis, liktenis nav zināms, Broņislavs Ziemelis.
