Svētdien, 14. oktobrī, pulksten 14 Vietalvas luterāņu baznīcā notiks dievkalpojums, veltīts šī dievnama 190. gadskārtai.
Svētdien, 14. oktobrī, pulksten 14 Vietalvas luterāņu baznīcā notiks dievkalpojums, veltīts šī dievnama 190. gadskārtai. To kopā ar draudzes mācītāju Jāni Alsiņu vadīs jaunievēlētais bīskaps Einārs Alpe, kurš ir pazīstams arī vietalviešiem.
Būvi un ērģeles finansē muižas
Pirmā koka baznīca Vietalvā ir bijusi uzcelta vēl pirms reformācijas — 1442. gadā, tātad pirms 565 gadiem. 1814. gadā sāka lielas mūra baznīcas celtniecību, ko trīs gadu laikā uzbūvēja namdaris Frīdrihs Zīgels, bet ērģeles izgatavoja meistars Tāls. Baznīcas un ērģeļu būvi finansēja Odzienas, Vietalvas un Sausnējas muiža.
Baznīcu ar 400 sēdvietām un izcili skaistām ērģelēm 1817. gada 19. svētdienā pēc Vasarsvētkiem (29. vai 30. septembrī) iesvētīja Vidzemes luterāņu baznīcas superintendants Zonntāgs. Mācītājs tolaik bija Augusts Dēbners — vecākais.
Plaisa sienā aizveras
Tautas atmiņā par Vietalvas baznīcu ir saglabājies kāds interesants nostāsts. 19. gadsimta otrajā pusē baznīcas sienā radusies liela plaisa, jo masīvā celtne būvēta smilšainā vietā uz baļķu pamata, kas sašķobījies. Izsauktais inženieris esot situāciju novērtējis un apņēmies baznīcu salabot. Pēc viņa plāna pamati esot atrakti un baļķi nomainīti ar akmeņiem. Izsitot pēdējo ķīli, plaisai baznīcas sienā bijis jāaizveras. Tā kā tāds darbs gandrīz vai līdzinājies brīnumam, ķīli nolemts izsist svētdienā dievkalpojuma laikā.
Baznīca todien bijusi pārpildīta. Lūdzot Dievu un skanot ērģelēm, ķīlis izsists, un plaisa patiešām aizvērusies — brīnums noticis! Visi nu meklējuši inženieri, lai viņu godinātu, bet brīnuma autors bija pazudis, atstājot vien vēstuli. Tajā rakstīts, ka pēdējā brīdī viņam radušās šaubas par nodoma veiksmīgu izdošanos un viņš baidījies no iespējamās katastrofas dievlūdzējiem pilnajā baznīcā, tāpēc viņš atsakoties no atlīdzības un aizbraucot.
Acīmredzot tas ir tikai daļēji patiess nostāsts, jo kādreizējais Vietalvas aptiekārs un vēstures materiālu vācējs Nikolajs Avens ir noskaidrojis, ka šis inženieris bijis slavenais baznīcu celtnieks cēsnieks Jānis Meņģelis. Šis cienījamais profesionālis nekādā gadījumā nebūtu pieļāvis katastrofu ļaužu pilnā baznīcā un pēdējo ķīli būtu izsitis tikai tad, kad iespējamā neveiksme nevarētu apdraudēt cilvēku dzīvību.
“Čeka” aizliedz atjaunot
Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada augustā, smagajās Vietalvas kaujās baznīcas tornis tika sagrauts, sabojāta arī daļa jumta. Pēc kara draudze nolēma baznīcu atjaunot. Bija sagatavoti nepieciešamie kokmateriāli, bet tad iejaukusies “čeka” un aizliegusi darbus turpināt. Turpmākajos gados draudzes dievkalpojumi notika kapličā. 60. gadu beigās draudzi piespieda atteikties no baznīcas, un daļēji salabotajā tornī ierīkoja muzeju.
Atmodas laikā, 1989. gadā, draudze atguva baznīcu un ar arhibīskapa Kārļa Gailīša atbalstu, trimdas latviešu ziedojumiem un pašu vietalviešu spēkiem nostiprināja dievnama sienas un atjaunoja jumtu. Tomēr nu ziedojumu straume ir apsīkusi, un pašlaik atjaunošanas darbi netiek turpināti. Dievkalpojumi notiek vienā no bijušā muzeja telpām, bet lielāku pasākumu laikā — zem jaunā dakstiņu jumta. Vai kādreiz atkal pār Vietalvu sliesies slaidais baznīcas tornis?
