Ikviena vieta vai lieta top un attīstās, ja aiz tās ir konkrēts virzītājs. Tādus cilvēkus dēvē par entuziastiem. Šāda likumsakarība vieno arī sporta un atpūtas kompleksu “Mailes” Vietalvas pagastā ar tā veidotāju un saimnieku Arvīdu Pīpkalēju. Aizvadītā gada nogalē apritēja 20 gadi, kopš “Mailēs” notika pirmās sacensības slēpošanā. Šī sporta veida turpmākā attīstība bija primārais, kāpēc tas viss tapa.
Domas īstenojas
Arvīds Pīpkalējs ir slēpošanas treneris un šajā darbā visaktīvāk nostrādāja pirmos desmit gadus pēc Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta, kas tagad pārdēvēts par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, beigšanas. Lai arī dzīvē vajadzējis iemācīties daudz ko citu, sports viņam allaž bijis visnozīmīgākais. Tāpēc šajā jomā bijusi vēlme radīt ko paliekošu.
— Kopā ar Džoni (slēpotājs un triju olimpisko spēļu dalībnieks Jānis Hermanis no Vietalvas — red.), gatavojoties ziemas olimpiskajām spēlēm, kas bija gaidāmas 1997. gadā, sākām domāt, kas būs pēc tam, jo sapratām, ka aktīvās sporta gaitas Jānis diezin vai turpinās tādā līmenī. Ko atstāt aiz sevis? Nezin kāpēc aizdomājāmies par Skrīveru dendroloģisko parku — kāpēc kādam savulaik bija vēlme veidot ko tādu, vest no citām valstīm koku stādus, rakt zemē koka caurules, lai ierīkotu strūklaku. Tie arī bija cilvēki, kuri redzējuši pasauli un paši gribēja veidot ko paliekošu. No 1992. līdz 1997. gadam ar Jāni pabijām visās lielākajās slēpošanas bāzēs Eiropā, kas deva redzējumu, kas notiek citviet. Viss sakrita tā, lai domas īstenotos darbos, — stāsta Arvīds.
“Maiļu” vieta bija piemērota šādam kompleksam vairāku iemeslu dēļ. Kopā ar Imantu Vītolu savulaik rīkojot slavenos “Jauju” slēpošanas maratonus, abi ne reizi secinājuši, ka Vietalvas pusē sniega ir vairāk nekā “Jaujās”. Turklāt Arvīda pasniedzējs institūtā allaž saviem studentiem atgādinājis, ka sacensību starta un finiša vietai jābūt maksimāli aizvējā. Skatot nākamo “Maiļu” bāzes un stadiona vietu, sapratis, ka tā ir īstā. Arī ceļš līdzās, kas būtiski atvieglo nokļūšanu.
— Piedāvāju savu ieceri Vietalvas pagasta padomē un saņēmu atbalstu. Turklāt šī vieta lielākoties bija uz pašvaldības zemes, kas būtiski atviegloja darbus. Izmantojot esošo, sākām skatīties, ko var darīt. Tas bija 1997. gada aprīlis, kad Vietalvas pagasta sēdē pieņēma lēmumu izveidot šo sporta kompleksu, un maijā kopā ar Jāni Hermani un Ilmāru Brici pirmo reizi izstaigājām topošās “Maiļu” trases. Interesanti, ka daudz kas zvaigznēs vai kur citur pagriezās mums labvēlīgi un lietas kārtojās, — stāsta Arvīds Pīpkalējs.
Savējie vienmēr atbalstīs
Katrā ziņā “Mailes” nav projekts, kas paveikts triecientempā ar miljonu budžetu. Viss notika pamazām un galvenokārt pašu spēkiem. Arvīdam jau bija pieredze kopā ar Imantu Vītolu, strādājot “Jauju” bāzē, kas arī tapa, pateicoties cilvēku entuziasmam. Tagad jaunajiem grūti iedomāties, ka var arī tā — pašu rokām daudz ko izdarīt.
Tolaik Arvīds sāka strādāt par Vietalvas pagasta padomes izpilddirektoru un paralēli citiem darbiem īstenoja arī šīs vietas izveidi. No 2000. gada kompleksu apsaimnieko sporta biedrība “Mailes”, kuras valdē Arvīds ir vēl ar četriem sporta atbalstītājiem.
— Drīzumā bija iespēja izmantot Nodarbinātības valsts aģentūras atbalstīto projektu un piesaistīt darbā desmit bezdarbniekus. Turklāt piešķīra arī finansējumu viņu darbības organizēšanai, ko ieguldījām kompleksā. Tas bija liels ieguvums, jo varējām paveikt tik daudz. Lielu darbu un laiku “Mailēm” veltīja arī vietalviete Veronika ar palīgiem. Viņa zināja un prata, kā labāk paveicami dažādi labiekārtošanas darbi, un, kad bija sacensības, Vera arī bija klāt un palīdzē-
ja, — atzīst Arvīds.
Arī vēlāk “Mailēs” īstenoti vairāki Eiropas Savienības projekti, ar kuru atbalstu ierīkots apgaismojums stadionā un slēpošanas trasē, izveidotas slēpošanas pārgājienu takas un iegādāts inventārs.
Visu šo laiku Arvīds var pateikties par palīdzību daudziem cilvēkiem, kuri bijuši un ir nozīmīgi viņa dzīvē. Tā ar bijušā audzēkņa Raimonda Spūļa-Vilcāna atbalstu sagādāts liels daudzums finiera plākšņu gabalu, kas atviegloja ēku būvniecību. Vēlāk nejauši saticis bijušo kolēģi no Daugavpils, kurš izdevīgi piegādājis lietotus koka logus no Zviedrijas. Nerūdas izrakteņu kombināts Pļaviņās neliedza ne materiālus, ne tehniku. Šādas personīgās pazīšanās izmantotas daudzkārt, un Arvīds atzīst, ka labās attiecības, kas veidotas gadiem, allaž atnāk atpakaļ. Liels atbalsts dažādos darbos un sacensību rīkošanā ir arī viņa ģimene, jo savējie ir tie, kurus vienmēr var pasaukt palīgā.
Saimnieko prātīgi
Ugunsnelaimē gan nodega pirmā “Maiļu” ēka, bet tā uzbūvēta no jauna ar telpām, lai ir, kur uzturēties sportistiem sacensībās un treniņos un baudīt atpūtu. Ēkā ir arī pirts.
— Līdzekļi bāzes veidošanai un apsaimniekošanai iegūti arī no iegūtās koksnes mūsu apsaimniekotajā mežā. Tas darīts prātīgi un pamazām, kā tas paredzēts apsaimniekošanas plānā, lai saglabātu ainavu un koptu šo vietu. Pateicoties šai naudai, “Mailēs” uzbūvētas divas ēkas un Jānis varēja sagatavoties olimpiādei. Ieguvums visiem redzams, apmeklējot šo kompleksu, — saka Arvīds Pīpkalējs.
Šobrīd “Mailes” ir vieta ar piecu kilometru apli slēpošanai, stadionu un sakārtotu infrastruktūru. Starptautiski sertificēti ir 1,4; 2; 2,5; 3; 3,3 un 3,75 kilometru trases posmi, kas ļauj rīkot starptautiskas sacīkstes. Laba sadarbība izveidojusies ar uzņēmumu “Latvijas Valsts meži”, un “Mailēs” ir “Mammadaba” trase. Vietalvā gan notiek ne tikai slēpošanas, bet arī citas sacensības. Vietalva ir vieta, kur ik gadu notiek tradicionālais SEB velomaratona posms, kas pulcē vairāk nekā divus tūkstošus dalībnieku. Ierastas ir arī orientēšanās sacensības, un pēdējos divus gadus tur notiek arī motokrosa sacīkstes “Cross Country”. Šādi pasākumi dažādo sportisko pasākumu piedāvājumu, un katrs no tiem veicina Vietalvas vārda pazīstamību. Šī vieta piemērota arī dažādu pasākumu rīkošanai.
— No sapņiem nepiepildīts ir slēpošanas internāts. Tas varbūt būtu paglābis Odzienas skolu, jo katrai vietai vajag piesaisti. “Mailes” ir viena no vietām, kas raisa interesi par šo nelielo Latvijas pagastu, — saka Arvīds.
Treneris uz mūžu
Viņam pašam interese par ziemas sporta veidiem sākās ar tramplīnlēkšanu, kas savulaik bija populāra, un bija izveidotas vairākas tai piemērotas vietas. Vēlāk aizrāva distanču slēpošana. Arī viņš pats izmanto iespēju slēpot, kur ir sniegs, un tas lieliski uzlabo pašsajūtu. Arvīds smej, ka nevar jau tikai stāvēt malā un dot audzēkņiem gudrus padomus, pašam jāprot parādīt, kā jādara. Turklāt ar slēpēm ērti apskatīt trasi. Latvijā diemžēl ziemas arvien biežāk ir bez sniega, tomēr viņš neatmet domu izveidot slēpošanas trasi no Pļaviņām līdz pat “Mailēm”.
Lai arī dzīves laikā strādāts dažādās vietās un daudz kas apgūts no jauna, no slēpošanas trenera darba Arvīds nav atteicies ne mirkli. Arī tagad viņš jau vairākus gadus palīdz sagatavoties nozīmīgiem startiem un iespējai startēt gaidāmajās ziemas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā slēpotājai Andai Muižniecei no Aizkraukles. Arī šobrīd viņi ir ārpus Latvijas, lai šajā nedēļas nogalē piedalītos Skandināvijas kausā Zviedrijā.
— Apbrīnojams ir Andas gribasspēks. Ar slēpošanu viņa sāka nodarboties salīdzinoši vēlu, bet sasniegusi tik daudz. Ir bijis daudz jāstrādā un jālabo kļūdas, bet Anda ar to tikusi galā. Tagad jātur īkšķi, lai viņa tiek uz olimpiādi, — saka Arvīds. ◆
