Ienākas vīnogas un krūmu mellenes.
Ienākas vīnogas un krūmu mellenes
Sunākstes pagasta “Augšsilēs” saimnieko Gundega Šķietiņa. Saules pielietajās nokalnēs pie viņas mājas ienākas krūmu mellenes un vīnogas. Šķietiņas kundze mazajiem sunākstiešiem māca latviešu valodu un literatūru. Taču tagad, vasarā, viņa vislabprātāk rosās dārzā.
“”Apaļa”” jubileja
— Cik ilgi strādājat skolā?
— Sunākstes pamatskolā strādāju jau 30 gadu, un tā ir mana vienīgā darbavieta. Šis pavasaris man bija saspringts — biju 9. klases audzinātāja, un darba bija ļoti daudz. Jāvada arī mazpulks.
— Vai mazā skolā strādāt vieglāk nekā lielā?
— Iespējams, lai gan katrā gadījumā ir gan savi plusi, gan mīnusi. Man nepatīk strādāt klasē, kurā ir tikai četri vai pieci bērni. Ja ir jāgatavojas konkursiem, skatēm, izvēle ir mazāka. Grūtāk organizēt grupu darbu. No otras puses, var labi organizēt individuālo un patstāvīgo darbu. Pietiek laika, lai pārbaudītu katra bērna zināšanas. Arī apvienotajās klasēs ir sava specifika. Šajā gadījumā mēdz uzsvērt negatīvo, tomēr ir arī labais. Jaunākie bērni mācās no vecākajiem un ātrāk kļūst patstāvīgi. Vienīgi nav valsts atbalsta. Būtu jāmaina programmas, lai dažādas klases mācītos viena autora vai vismaz viena žanra darbus.
— Bērni šobrīd maz lasa grāmatas. Vai pati lasāt?
— Lasu diezgan bieži, taču izvēlos kvalitatīvas grāmatas, gribas ko labāku. Iespējams, tāpēc es lasu mazāk nekā jaunībā. Protams, apzinos, ka bērni nelasīs tik daudz grāmatu, kā to darījām mēs, taču jāmeklē veidi, kā bērnus piesaistīt lasīšanai. Mums ir noruna, ka pēc brīvdienām katram klasē jāpastāsta par izlasīto grāmatu. Klasesbiedri uzdod jautājumus, un tad var zināt, grāmata ir izlasīta vai tikai pāršķirstīta.
Jāpadara līdz galam
— Kā kļuvāt par mazpulka vadītāju?
— Par mazpulkiem biju dzirdējusi jau bērnībā. Mans tēvs Sunākstē kādreiz bija mazpulcēns, un albumā bija fotogrāfijas. Kad mazpulkus sāka atjaunot, Sunākstē par tā vadītāju kļuva bioloģijas skolotāja Olga Miķēna. Kad viņa no skolas aizgāja, mazpulka vadīšanu uzņēmos es.
— Ko jums un bērniem dod darbošanās mazpulkā?
— Bērni iemācās ne tikai iesākt kādu darbiņu, bet arī izdarīt to līdz galam. Tikai retais no projektiem, ko sākuši mūsu skolas skolēni, palicis nepabeigts. Bērni iemācās lietas, kuras vēlāk dzīvē vajadzīgas. Piemēram, projektu rakstīšanu. Augstskolā būs jāraksta kursadarbs, kas tas pats projekts vien ir, tikai mazliet sarežģītāks. Tāpat lauksaimniekiem jāmāk rakstīt projektus dažādu atbalstu saņemšanai. Pamatiemaņas visos gadījumos ir vienas un tās pašas. Tagad prieks satikt bijušos mazpulcēnus, kuri jau beiguši studijas augstskolās. Mazpulku viņi atceras vienmēr.
— Vasarā taču negribas domāt par darbu?
— Noteikti nē, lai gan… Nesen biju Neretas vidusskolas izlaidumā, satiku kolēģi no Pilskalnes. Abas mirkli parunājām par ko citu, bet jau pēc brīža runājām par skolu. Vasarā daudz laika paiet, strādājot dārzā. Katru dienu ir kas darāms un neko nevar atlikt. Iekavēto ļoti grūti atgūt.
— Pie jums tik labi smaržo. Vai vācat ārstniecības augus?
— Protams. Pavisam nesen pie mājas ziedēja liepas. Tajās sanēja bites, un pēc lietus viss pagalms bija medainas smaržas pilns. Šogad ziedi zaros bija līdz pašai zemei. Taču man vienmēr kaut kā pietrūkst laika, lai smaržīgos ziedus salasītu. Tomēr šogad saņēmos. Īss ir liepu ziedēšanas laiks, taču neliels maišelis nu ir pilns, un pat ziemā tas smaržos pēc vasaras. Vēl jālasa pelašķi. Tēja gan rūgta, bet ļoti veselīga. Jāplūc asinszāles. Parasti tējai savācu vairāk, nekā ziemā var izlietot. Nav vērts tās glabāt vairākus gadus, jo vērtīgās vielas pamazām zūd. Tāpēc labāk pavasarī tās izmantot Lieldienu olu krāsošanai. Piemēram, no liepziediem var iegūt no dzeltenīga līdz pat skaisti sarkanbrūnam tonim. Ja krāso ar asinszāli, iegūst raibas olas.
Atrod naktsvijoli
Man patīk augus meklēt, plūkt un pēc tam izbaudīt, kā žūstot smaržo visa māja. Protams, gadās arī ķibeles. Šovasar, vācot liepziedus, rokā iedzēla bite. Taču arī tas pieder pie lietas. Meklējot jāņuzāles, uzgāju naktsvijoli. Tas ir rets un aizsargājams augs. Blakus iespraudu mietiņu, lai neviens to nenoplūc un nesabradā. Bērnībā šo augu netālu no mājas bija ļoti daudz. Tad pļavas aizauga, neviens tās nenopļāva, un naktsvijoles izzuda. Tagad tās atkal pamazām atgriežas. — Vai arī mazpulcēniem stāstāt par ārstniecības augiem?
— Stāstu ne tikai par to, kā vākt ārstniecības augus, bet arī, kā saudzēt dabu un dzīvot saskaņā ar to. Tomēr bērnu intereses mainās. Viņi vairāk vēlas veikt grupu projektus vai arī darīt ko ļoti tradicionālu — audzēt kāpostus, sīpolus, burkānus. Protams, ir arī savdabīgi projekti. Piemēram, daži bērni šuj nelielus spilventiņus un pilda tajos smaržīgus augus — vīgriezes, liepziedus, kalmes. Nākamajā pavasarī varētu iesēt arī lavandu.
Piesaulītē zaļo vīnadārzs
— Iebraucot mājas pagalmā, nevar nepamanīt vīnadārzu. Kas to kopj?
— Tas ir mana dzīvesdrauga Mārtiņa lolojums. Pēc siltās ziemas vīnogulāji aug ļoti labi. Mūsu pagalmu neskāra arī salnas, un nu gaidāma ļoti laba ogu raža. Katru ziemu vīnogas pielieca, bet šoziem ne. Ja ziema silta, segšana nav vajadzīga. Dārzā aug deviņu šķirņu vīnogas: “Supaga”, “Guna”, “Zilga”, “Lauma”, “Varduvai”, “Širvintas”, “Daile”, “Jadviga” un “Moldovanka”.
Saldās ogas vislabāk lietot svaigas, un par daudz to nevar apēst. Pirmās ienāksies augusta vidū. Pirmā ir “Zilga”, pēc tam līdz rudenim gatavas arī pārējās. Ēdīsim paši, cienāsim radus, draugus, paziņas. Ogām mēdz uzklupt arī meža strazdi. Pagājušajā rudenī viņi noknābāja lielu daļu ražas. Ogas ļoti garšo arī mūsu taksenei. Viņa ļoti bieži dodas pamieloties pie kāda krūma.
Meklē ko neparastu
— Un kas ir saimnieces lolojums?
— Krūmu mellenes. Iestādīts 70 krūmu. Pirmos 30 iedēstīju pirms pieciem gadiem. Pagājušajā gadā — 40. Bet no pirmajiem 30 skaistas ogas ir vienpadsmit krūmos. Esmu neizpratnē, kas notiek ar pārējiem. Parunājoties ar citiem audzētājiem, uzzinu, ka neesmu vienīgā, kurai ir neražojoši stādi. Ir audzētāji, kuriem šī ķibele ir hektāriem lielās platībās. Es vēl kādu gadu gaidīšu un tad izlemšu, ko ar neražojošajiem stādiem darīt.
— Kāpēc izvēlējāties audzēt krūmu mellenes?
— Man patīk audzēt ko neparastu. Biju dzirdējusi par krūmu mellenēm un nolēmu izmēģināt arī savā dārzā. Šogad gan dažādu iemeslu dēļ neesmu tās tik precīzi mēslojusi, kā tas būtu nepieciešams, un raža varbūt nebūs tik liela, kā varēja gaidīt.
Domā par lācenēm
— Vai krūmu mellenes ražo ilgi?
— Ar mellenēm ir gandrīz tāpat kā ar vīnogām. Vīnogu mūžs ir aptuveni 100 gadu, melleņu — vismaz 60. Šis ir trešais gads, kopš nobaudījām pirmās ogas. Tās ienākas pakāpeniski, ilgākā laikā. Tās nevar lasīt kā jāņogas — uzreiz visu krūmu. Ogas ir lielas un saldas, sulīgas, taču nedaudz miltainākas nekā mežā atrodamās. Mēs ogas lietojam svaigas un vārām ievārījumu. Tās esot ļoti piemērotas arī sasaldēšanai. To gan vēl neesmu izmēģinājusi, jo ogu vēl nav tik daudz.
— Vai padomā vēl kāds neparasts augs, ko iedēstīt dārzā?
— Lasīju, ka ir kultivētas arī lāceņu šķirnes, kas piemērotas audzēšanai dārzā. Turklāt tās nopērkamas arī Latvijā. Es ļoti vēlētos tās izmēģināt. Lācenes ir ļoti garšīgas, vien mežā jāzina vietas, kur tās aug. Ar tradicionālajiem lauksaimniecības veidiem nodarboties nav vērts. Lai tas atmaksātos, jāstrādā ļoti lielos apjomos. Turklāt reformas dēļ var izveidoties situācija, ka Sunākstes pamatskolu nāktos slēgt. Tādēļ laikus jāsagatavo “atkāpšanās ceļš”.
— Vai audzējat arī puķes?
— Mana mīlestība ir dālijas un lilijas. Ir arī mārtiņrozes. Ar puķēm var arī nedaudz piepelnīties, īpaši vasaras otrajā pusē un rudens sākumā, kad atvaļinājuma nauda jau iztērēta. Pērn pamēģināju kartupeļu svētkos Madonā pārdot mārtiņrozes. Veicās labi. Cilvēkiem šīs puķes patīk. Šogad iestādīju daudz vairāk.
***
vizītkarte.
VĀRDS, UZVĀRDS: Gundega Šķietiņa.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1960. gada 23. aprīlis, Sunākste.
IZGLĪTĪBA: augstākā, absolvējusi Liepājas pedagoģisko institūtu.
NODARBOŠANĀS: Sunākstes pamatskolas direktores vietniece izglītības darbā, latviešu valodas un literatūras skolotāja.
ĢIMENE: dzīvesdraugs Mārtiņš.
VAĻASPRIEKS: darbs dārzā.
HOROSKOPA ZĪME: Vērsis.
***
citi par Gundegu Šķietiņu
Ilga Lukstiņa,
Sunākstes pagasta lauksaimniecības konsultante:
— Ļoti jauks un sirsnīgs cilvēks. Varu tikai apbrīnot, ar kādu rūpību viņa kopj savas tēva mājas. Pie viņas puķes zied no pavasara līdz vēlam rudenim.
Mareks Liepiņš, mācās
Sunākstes pamatskolā:
— Viņa ir laba skolotāja. Man gan latviešu valoda nav mīļākais priekšmets, tomēr viņas stundas ir ļoti interesantas.
