Bieži dzirdēts, ka Jaunjelgavā ir daudz nesakoptu un pamestu māju, par kurām īpašnieki nerūpējas. Tomēr ir arī tādi cilvēki, kuri savu īpašumu ir ne tikai sakārtojuši, bet izveidojuši par īstu botānisko dārzu. Viens no tādiem ir Liepu ielā, kur saimnieko Otīlija Samuša.
Sāk “no nulles”
Otīlija Samuša uz Jaunjelgavu pārcēlusies pirms sešiem gadiem, bet pirms tam dzīvojusi Ādažos. “Iedzīvotāju skaita ziņā Ādaži ir līdzīgi Jaunjelgavai, tikai tur ir vairāk daudzdzīvokļu māju, te ir klusāk un mierīgāk,” saka Otīlijas kundze. “Kad pārcēlos uz Jaunjelgavu, bija tikai māja, nekas te nebija iekopts, visu sāku “no nulles”. Te apkārt bija uzarts lauks.”
Pirmie košumkrūmi un puķes uz Jaunjelgavu atvestas no Ādažiem, kur Samušas kundzei bijis arī mazdārziņš.
Otīlijas kundze atzīst, ka ziedi un košumkrūmi viņai rada prieku. “Ja man pie mājas būtu vēl vairāk zemes, arī to apstādītu. Tas man rada prieku, man patīk skaistums,” saka Otīlija Samuša. “Nav puķu, kuras man īpaši patiktu. Vienīgi, lilijas. Man patīk rītos piecelties un iziet ārā. Pie katra stāda varu pieiet un aprunāties, paskatīties, kurš sācis “slinkot”, kurš atkal sācis ziedēt.”
Zaļais dārzs Otīlijas kundzei dod spēku. Viņa teic, ka atšķirībā no lielākās daļas cilvēku, kuri strādā dārzā, viņa nekad neizmanto cimdus. “Ar cimdiem nemāku strādāt, tad nevar izjust augu spēku,” saka mājas saimniece.
Meitenes, veidojiet līkločus!
Otīlijas kundze nenoliedz, ka daudz ideju guvusi arī dārzkopjiem domātos žurnālos un no redzētā citās vietās. “Abonēju un pērku dažādus žurnālus, bet ne vienmēr tur informācijas ir pietiekami, lai zinātu, kā attiecīgais krūms vai puķe jāaudzē,” saka jaunjelgaviete. “Man nav dārzkopja izglītības, un viss, ko daru, ir tikai mans vaļasprieks. Bērnībā nebija laika izskoloties, bija jāpalīdz mātei lauku darbos. Kopš tā laika bez darba nevaru.”
Padomju laikā Otīlijas kundze strādājusi dārzniecībā, aprūpējusi gurķus un tomātus. “Toreiz gan dārzniecībā priekšniece bija izveidojusi atpūtas vietu ar lapeni, un viņa vienmēr teica: “Meitenes, nekad netaisiet zārka dobes, veidojiet līkločus, tā ir skaistāk.” Šo padomu esmu ņēmusi vērā un savu ziedu dārzu veidoju, kā es to iedomājos un vēlos.” Pēc tam Otīlija Samuša strādājusi Kadagā par kultūras darba organizatori. “Tur man arī bija jārūpējas gan par kultūras nama apkārtni, jāsakārto gan puķudobes, gan telpaugi. Tur visam bija jābūt kārtībā, pie mums bieži ieradās valsts amatpersonas un ārvalstu delegācijas. Tā arī uzkrāju pieredzi,” saka Otīlija Samuša.
Gan sev, gan citiem
Otīlijas kundze stādus pērk gan tirgū, gan audzē pati, šis vaļasprieks nav lēts. “Tas nav lēti, bet tas gandarījums, ko saņemu, ir tā vērts,” saka Samušas kundze. “Visu jau nevar izmērīt naudā, ja visu audzētu pārdošanai, tad gan varētu naudu nopelnīt, bet tas nav mans mērķis. Visu audzēju sev, kā arī dāvinu draugiem un paziņām.”
Otīlijas kundzes dārzā ir visdažādākie augi. “Pirmo gadu man dārzā ir arī parūkkoks. Kad tas nozied, savā galotnē veido tādu kā parūku,” stāsta saimniece. “Tā maz pamazām mans dārzs veidojas. Katru gadu kaut kas jauns te uzrodas.”
Pie Otīlijas kundzes mājas ir arī mazdārziņš, kur audzēt dārzeņus, kā arī augļukoki un ogulāji. “Bez darbošanās nevaru un nesaprotu tos cilvēkus, kas dzīvo laukos un sūdzas, ka nav, ko darīt,” saka Otīlija Samuša. “Man te vienmēr ir, ko darīt.”
