Tā par savu dārzu saka aizkraukliete Natālija Ivanova. Viņa piebilst: “Nav nekā labāka, lai atgūtu spēkus pēc saspringta darba.”
Vairāku gadu garumā braucot uz savu vasarnīcu garām Natālijas vasarnīcai, vienmēr apbrīnoju viņas ziedošās puķes, kas redzamas no ceļa. Sākumā tulpes, tad rozes, lilijas. Šogad pavasarī skatiens pakavējās pie milzīgajām koši violetajām dekoratīvo sīpolu bumbām.
Natālija vasarnīcā saimnieko jau otrajā paaudzē. Līdzko pie darbiem ķērās pati, daudz pārveidojusi. No vecākiem kā atmiņa palikusi ‘Cukuriņa’ šķirnes ābele, kas, kā Natālija saka, ir gandrīz viņas vienaudze. “Atceros, kā ar brāli ēdām saldos ābolus,” saka aizkraukliete. Taču ābele bojājas, agri vai vēlu nāksies no kociņa atvadīties. Arī baltā hortenzija vēl mammas stādīta. Nelielajā zemes platībā vieta rasta siltumnīcai, sakņu dārzam un citiem stādījumiem. Vienmēr arī gribas pamēģināt kaut ko jaunu.
“Sirdij tuvākās man rozes. Ja iepatīkas, nopērku. Reiz skaitīju, bet sajuka,” smaidot saka Natālija. Ap 30 varētu būt. Šogad daudz laika un darba jāvelta, lai ziedu karalienes pasargātu no kaitēkļiem. Taču ar savu ziedēšanu tās priecē līdz pirmajiem sniegiem. Šobrīd ziedus raisījušas arī lilijas, astilbes, karstajā saulē saplaukušas cinnijas. Tuvojoties rudenim, uzziedēs asteres. Ziedēšanas parādi noslēgs zemās miķelītes.
Natālijas ikdiena paiet ārsta palīdzes darbā ģimenes ārsta praksē Aizkrauklē. Ikdiena saspringta, tādēļ atpūsties dodas uz vasarnīcu. Negribas dzīvoklī četrās sienās sēdēt. Atpūta, ko pavada darbs, jo vajadzīgas rūpes, taču skaistums to visu atsver. “Labākā atpūta — mainīt darba veidu,” nosmej Natālija.
