2000. gada 5. jūlijā Viesītes dome pieņēma lēmumu par novadpētniecības muzeja dibināšanu. Muzeja aizsākums bija neliela telpa Viesītes kultūras pils trešajā stāvā. Saistībā ar dzimšanas dienu 5. jūlijā pulksten 13 visi muzeja draugi aicināti uz svētku koncertu.
Mājvietu gūst dzelzceļa teritorijā
Muzeja pirmsākumos ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja palīdzību paralēli noritēja darbs pie Stradiņu dzimtas izpētes un popularizēšanas Raiņa ielā tā sauktajā desu mājā. Sākotnēji to vadīja vēsturnieks un novadpētnieks Kārlis Visnoliņš. Ekspozīciju atklāja 1994. gadā, bet slēdza 2012. gada vasarā.
2003. gadā par muzeja mājvietu un laika gaitā par vienu no trim muzeja nodaļām (tagad Mazā Bānīša parks) kļuva bijusī Viesītes šaursliežu dzelzceļa teritorija A. Brodeles ielā. Divām no septiņām vēsturiskajām ēkām — dzelzceļa vagonu remontdarbnīcai un depo lokomotīvju remontdarbnīcai — 2016. gadā piešķīra valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu. 2010. gadā varēja apskatīt gala rezultātu, iesaistoties Latvijas—Lietuvas pārrobežu projektā, kura laikā tika sakārtota daļa no ēkām un labiekārtota teritorija. Šai gadā teritorijā tika atklāts Viesītes Amatniecības centrs. 2010. gada 19. maijā muzejam pievienoja Mārtiņa Buclera fotogrāfijas kabinetu. Piemiņas ekspozīcija tika izveidota jau 1986. gadā, kad pirmo reizi kopā pulcējās Latvijas fotogrāfi, lai atzīmētu Mārtiņa Buclera 120. dzimšanas dienu. Sākotnēji ekspozīcija atradās Saukas arodskolas ēkā, bet pēc skolas likvidēšanas to pārcēla uz Saukas pagasta pārvaldi Lonē.
Dibina Paula Stradiņa skolu
2011. gada 24. augustā Viesītes novada pašvaldība pieņēma lēmumu par bijušās Eķengrāves pagastskolas ēkas nodošanu muzeja apsaimniekošanā. 2012. gada 4. jūlijs uzskatāms par Paula Stradiņa skolas dibināšanas dienu. Skolā mācījies profesors Pauls Stradiņš, tāpēc muzeja nodaļa nosaukta par Paula Stradiņa skolu.
2006. gadā muzejs pirmo reizi akreditēts, šobrīd muzeja darbinieki gatavojas 2021. gada akreditācijai. Muzeju veido trīs nodaļas — Mazā Bānīša parks, Paula Stradiņa skola un Mārtiņa Buclera fotogrāfijas kabinets. Ekspozīcijas vēstī par šaursliežu dzelzceļa vēsturi, Stradiņu dzimtu, medicīnas vēsturi, fotogrāfijas vēsturi, Mārtiņu Bucleru, Stenderu dzimtu, amatniecību, Viesītes pilsētas un apkārtnes vēsturi un ļaudīm.
Popularizē Sēlijas vārdu pasaulē
Muzejs nenozīmē tikai tūristu uzņemšanu, ir daudz citu svarīgu funkciju. Galvenais darbs ir krāt, glabāt, pētīt, popularizēt, dokumentēt un sistematizēt. Laiks ir steidzīgs, bet atmiņas ir trauslas un gaistošas, tāpēc muzeja mērķis ir tās apzināt un saglabāt. Kas cits, ja ne muzejs, nesīs Viesītes un Sēlijas vārdu pasaulē?
Ikviena priekšmeta iekļaušana muzeja krājumā ir darbietilpīgs process (pieņemšanas akta noformēšana, ierakstīšana aktu grāmatā un krājuma grāmatā, apraksts par to, ieraksti katalogos (arī digitālajā katalogā), priekšmeta signēšana). Šis darbs lielākoties ir aisberga neredzamā daļa.
Liela nozīme ir apmeklētāju uzņemšanai. Ikviens tūrists muzejā tiek sagaidīts kā mājās, pat ja tā ir neliela ģimene vai viens cilvēks, viņš stundu pavada muzejā viesmīlīgi un sirsnīgi. Uzskatu, ka Viesītes muzejs “Sēlija” ir viens no spēcīgākajiem muzejiem Zemgalē. Lai arī dominē tehnoloģiju laikmets un arvien vairāk jādomā par apmeklētāju pārsteigšanu, tomēr mūsu muzejs ir savdabīgs ar savu autentiskumu. Daudzi muzeji ir veidoti mākslīgi kā “atrakciju parki”, bet mūsu muzejs ar vērtīgajiem priekšmetiem ekspozīcijās ir unikāls Latvijas mērogā; to arvien vairāk novērtē un atzīmē muzeja apmeklētāji. Darbinieki ir tie, kuri priekšmetam “dod dzīvību”, jo katram priekšmetam ir stāsts, tāpēc no atmiņu vēstījumiem ir veidotas gidu runas, lai cilvēki negarlaikotos neskaitāmajos gada skaitļos. Ir novecojuši spriedumi, ka muzejā neko nedara, patiesībā ikvienam darbiniekam ir vairāku amatu pienākumu apvienojumi.
Vieta, ar ko lepoties
Muzeja veidošanas darbs ir bijis ļoti grūts, atbildīgs, nesavtīgs un dinamisks. Šobrīd tiek likts uzsvars arī uz sociālo tīklu jomu, lai popularizētu sevi; sabiedrība tiek informēta gan par muzeja aktualitātēm, gan vēsturi. Darbs ar apmeklētājiem, informatīvo materiālu izveide, izstāžu plānošanas un veidošanas darbs, pasākumu un konferenču organizēšana, projektu rakstīšana…
Lai darbs nestu augļus, tajā jāiegulda smags darbs, varu teikt, ka ikviens no muzeja darbiniekiem darījis vairāk, nekā prasa pienākums, strādājuši, lai nākamajām paaudzēm būtu saglabāta mūsu pilsētas un apkārtnes bagātā vēsture, un ievērojamu cilvēku devums mūsu sabiedrībai. Par notikumiem un personībām pateikt visu nevar nekad, aizvien informācija tiek meklēta un papildināta. Diemžēl to cilvēku, kuri redzēto un dzirdēto varētu pastāstīt par iepriekšējā gadsimta sākuma un vidus notikumiem, paliek arvien mazāk. Arvien vairāk paliek pārstāstītu atmiņu, tātad mazāk ticamu, jo atmiņas ir subjektīvas. ◆
