Viesītes pašvaldība šobrīd ir izvēles priekšā. 14. maijā plānots izlemt, kāds būs šis novads.
Viesītes pašvaldība šobrīd ir izvēles priekšā. 14. maijā plānots izlemt, kāds būs šis novads. Interesi pievienoties Viesītei izteikusi Elkšņu un Rites pašvaldība. Sunākste, kas arī ir turpat blakus, vēlas būt kopā ar Aizkraukles novadu, jo Viesītē nesaskata izaugsmes iespējas. Taču tā nedomā visi. Daļa sunākstiešu vēlas pievienoties Viesītei, tāpēc braucām lūkot, kā dzīvo kaimiņi.
“Jēkabpils rajona Viesīte ir tipiska Sēlijas novada pilsētiņa, kas, cilvēku roku apmīļota, uzziedējusi uz Sēlijas pakalniem pašā novada vidū. Kopš neatminamiem laikiem, ko vēsturiski sauc par mūsu ēras sākumu, šī apkārtne bijusi cilvēku apdzīvota,” tā bukletā “Viesīte Sēlijas vidū” savu pilsētu raksturo paši viesītieši. Šogad aprit 75 gadi, kopš Viesītei piešķirts pilsētas statuss. 22. maijā te notiks trešais Sēlijas kongress.
Ciešām saitēm sieti
Viesīte ir pilsēta ar lauku teritoriju, kurā ir divas apdzīvotas vietas — Vārnava un Eķengrāve. Tā robežojas ar Aizkraukles rajona Zalvi, Daudzevu, Seci un Sunāksti. Visciešākā sadarbība viesītiešiem laika gaitā izveidojusies ar sunākstiešiem. Savlaik Viesīti un apdzīvotas vietas tagadējā Aizkraukles rajonā saistīja dzelzceļš, uz Sunākstes un Viesītes lauku teritorijas robežas kalnā slejas Sunākstes baltā baznīca, kura vieno abu apdzīvoto vietu cilvēkus. Viss sākas ar dzelzceļu
Viesītes izaugsmes pirmsākumi rodami šaursliežu dzelzceļa izveidē. Protams, arī pirms tam te dzīvojuši un strādājuši cilvēki, taču, pateicoties labajai satiksmei, šī vieta kļuvusi arvien plašāka.
Dzelzceļu vietējā meža izmantošanai un kara vajadzībām vācu okupācijas vara uzbūvēja Pirmā pasaules kara laikā. Pagājušā gadsimta 20.—30. gados to uzlaboja, un Viesīte kļuva par šaursliežu dzelzceļa mezglu tiešajai satiksmei ar Rīgu, Neretu, Aknīsti. Bija pat laiks, kad nozarē, kura saistīta ar dzelzceļu, strādāja vairāk nekā 300 cilvēku no tuvākas un tālākas apkaimes.
Viesītē bija vilnas vērptuve, tvaika dzirnavas, lopkautuve un gaļas pārstrādes cehs, veikali, iknedēļas tirgus. Neatkarīgās Latvijas laikā Viesīte izveidojās par nozīmīgu saimniecisku un kultūras centru.
Bezdarbs rada parādus
Arī padomju okupācijas gados Viesītē plānoja attīstīt lielražošanu. Atvēra ražošanas firmas “Rīgas apģērbs” un Rīgas dīzeļu rūpnīcas filiāli, Jēkabpils mežrūpniecības saimniecības skuju miltu fabriku, darbojās šaursliežu dzelzceļa depo, krejotava, vilnas vērptuve, maizes ceptuve, sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas. Viesītē izveidotā PSKP 25. kongresa vārdā nosauktā agrofirma bija viena no pirmajām Padomju savienībā. Tajā cilvēkus nodarbināja dažādās nozarēs.
Deviņdesmito gadu sākumā, mainoties varai un ekonomiskajai situācijai, šos uzņēmumus likvidēja, to vietā radot citus — agrofirmu “Daugava”, SIA “Meliorācija un agroķīmija”, taču tiem nebija ilgs mūžs. Uzņēmumiem bankrotējot, vienubrīd Viesītē bezdarba līmenis bija pat 22 procenti. Tas radīja lielas problēmas ne tikai iedzīvotājiem, bet arī pašvaldībai. Cilvēkiem nebija naudas samaksai par komunālajiem pakalpojumiem, tāpēc iekrājies aptuveni 150 tūkstošu latu liels parāds, līdz ar to Viesītē nevarēja nodrošināt karsto ūdeni. Daudz vairāk naudas tērēja sociālajiem pabalstiem.
Ekonomiskā situācija uzlabojas
Pēdējos gados pilsēta atkal pamazām piedzīvo ekonomisko augšupeju. Bezdarba līmenis samazinājies divas reizes, jo nostabilizējušās vairākas jaunas firmas. Viena no lielākajām — kokapstrādes uzņēmums “Ošukalns”, uz agrofirmas “Daugava” bāzes izveidojās kooperatīvā sabiedrība “Lemesis”, ar kokapstrādi nodarbojas vēl vairākas firmas.
SIA “Šupiņš” pieder ap desmit veikalu ne tikai Viesītē, bet arī kaimiņu pagastos un Aizkraukles rajonā. Darbojas vairāku valsts iestāžu nodaļas, darbu cilvēkiem nodrošina arī trīs izglītības iestādes, trīs pašvaldības uzņēmumi un sešas iestādes.
Balva ne tikai par puķudobēm
Daži sunākstieši kādā intervijā Jēkabpils rajona avīzei “Brīvā Daugava” gan apgalvoja, ka Viesītei nav izaugsmes izredžu, tomēr pilsēta pamazām attīstījusies tik tālu, ka pagājušajā gadā uzdrošinājās piedalīties konkursā par Latvijas sakoptāko pilsētu. Mazpilsētu grupā tā ieguva pirmo vietu. Iebraucot pilsētā, par to vēsta īpašs uzraksts.
Daudzi Viesītes pilsētas domes priekšsēdētājam Jānim Dimitrijevam jautājuši: “Vai tas par skaistajām puķudobēm?”. “Uzraksts vēsta — sakoptākā pilsēta, taču tas nav īsti pareizi. Tur vajadzētu būt vārdam “sakārtotākā”, jo vērtē, protams, arī puķudobes, bet svarīgākā ir infrastruktūra, ražošana, izglītība, veselības aprūpe, pilsētas attīstība un izaugsmes iespējas,” tā Viesītes mērs.
Viesītieši saņēmuši balvā piecus tūkstošus latu, vēl 500 latu piešķīrusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Par šo naudu iegādāti datori pašvaldībai, taču lielākā daļa ieguldīta pilsētas labiekārtošanā.
Skaistuma netrūkst
Viesītei kāds tituls pienāktos arī par sakoptību vien. Vietējie jau pieraduši, taču iebraucēji priecājas par glītajiem guļbaļķu soliņiem daudzviet pilsētā — parkā, ietvju malās, laukumos, autobusu pieturās. Dažviet tie ir komplektā ar galdu. Dienā, kad viesojāmies Viesītē, bija silts un saulains, tāpēc brīvu soliņu atrast bija grūti. Cilvēkiem tie ļoti patīk. Pilsētas centrā pie Viesītes domes debesīs slejas oriģināls koka ceļa rādītājs, kurš pēc pasūtījuma gatavots Neretā. Tas rāda, cik kilometru ir līdz tuvākajiem pagastiem un pilsētām, kā arī līdz sadraudzības pilsētai Hobro Dānijā.
Daudzviet izvietotas interesantas puķukastes, ap tikko iestādītiem kociņiem izveidotas koka sētiņas, lai tos nenolauž, bērniem ierīkots rotaļu laukums, ir norādes uz dažādiem tūrisma objektiem. Muzejos un baznīcās gan var iekļūt, tikai iepriekš piesakoties.
Nav bankas un stāvvietu
Viesītē ir arī vairāki būtiski trūkumi. Pilsētas senākajā daļā, kur ir šauras ieliņas, izvietotas vairākas iestādes, pie kurām nav kur novietot automašīnas. Šādas problēmas autovadītājiem ir arī citviet pilsētā.
Viesītē nav arī nevienas bankas filiāles vai norēķinu grupas, tikai “Unibankas” bankomāts. Savlaik bijusi “Unibankas” un “Krājbankas” nodaļa, taču nu tās slēgtas. Vietējie uzņēmēji rakstījuši baņķieriem vēstuli, lai “Unibanka” atgriežas Viesītē, bet pagaidām atbildes nav. Uzņēmējiem norēķini lielākoties jāveic ar bankas starpniecību, bet tāpēc jābrauc uz Jēkabpili. Norēķinus varētu veikt elektroniski, taču internets pieejams tikai pašvaldībā un vidusskolā. Ja Viesītē būs novada centrs, tad noteikti te vajadzētu vismaz vienu banku.
Bānītis atpūšas depo
Viesītes “seja” vienmēr bijusi bānītis, ar kuru savlaik pa šaursliežu dzelzceļu pārvadātas kravas, vesti cilvēki. Kopš bānīša pēdējā reisa 1972. gadā tas kā vēstures liecība un muzeja eksponāts bija apskatāms netālu no Viesītes pilsētas domes. Nesen tas novietots vilcienu depo, un viesītiešiem liekas, ka pilsēta zaudējusi ko ļoti nozīmīgu.
Viesītes novadpētniecības muzeja vadītāja Ilma Svilāne gan piebilst, ka nekas jau nav zudis. Tieši otrādi — ir cerības pēc kāda laika to ieraudzīt jaunā izskatā. Muzeja vadītāja sadarbībā ar vietējo pašvaldību sagatavojusi projektu par bānīša restaurāciju, ko plāno iesniegt Kultūrkapitāla fondā. Lokomotīves un vagonu atjaunošanā ar līdzfinansējumu piedalīsies arī vietējā pašvaldība.
“Mūsu sapnis ir bānīti atkal iedarbināt un pat vizināt tūristus, taču, lai to paveiktu, būtu jāatjauno ne tikai vilcieniņš, bet arī sliedes. Ja tas neizdosies, būsim priecīgi arī par bānīša kapitālo remontu. Depo gribam iekārtot arī bānīša muzeju, kuru esam iecerējuši atvērt vasarā. Tajā varēs apskatīt ekspozīciju par dzelzceļnieku darbu un dzīvi, kā arī pašu bānīti,” saka muzeja vadītāja.
Pašiem sava kultūras pils
Jau kopš pagājušā gadsimta sākuma, kad Viesītē krājaizdevu sabiedrība uzcēla savu namu ar lielu zāli, augstā līmenī bijusi pašdarbība. 90 gadu tas bijis lielākais kultūras centrs pilsētā. Astoņdesmito gadu beigās Viesītē lika pamatus vērienīgai celtnei, kura sākotnēji bija domāta kā agrofirmas “Daugava” administratīvā ēka. Uzņēmumam likvidējoties, celtniecību pārtrauca. Vēlāk to pārņēma Viesītes pašvaldība, un 1992. gadā sākās ēkas “apdzīvošana”. Tā Viesītē neapšaubāmi ir ievērojamākā celtne, kuru viesītieši lepni dēvē par kultūras pili.
Tā tiešām ir kā pils kalna galā. Tajā mājo pašvaldība, bibliotēka, Viesītes televīzija, novadpētniecības muzejs, ir koncertzāle 450 vietām, tradīciju, izstāžu un deju zāles, telpas pašdarbības kolektīviem un pulciņiem. Te ir arī viena no retajām vietām, kur joprojām regulāri rāda kino. Par tradīciju kļuvis rajona deju kolektīvu sadancis, dramatisko kolektīvu festivāls, mūzikas festivāls “Mazais bānītis”, Vecā Stendera piemiņas pasākumi, dzelzceļnieku un pilsētas svētki, kurā katrai pilsētas iestādei jāizrotā ēka atbilstoši savai nozarei. Notiek arī motorizēts gājiens cauri pilsētai, kurā katras iestādes un uzņēmumu darbinieki brauc ar tādu transporta līdzekli, kāds ir. Arī tam jābūt atbilstoši izrotātam.
No bērnudārza līdz profesijai
Viesītiešiem savās mājās ir iespēja izglītoties no bērnudārza līdz pat profesijas iegūšanai. Darbojas pamatskola, vidusskola un arodvidusskola, kurā var iegūt pavāra, krāšņu mūrnieka un biroja darba organizatora arodu. Taču no nākamā mācību gada skolas programmās būs izmaiņas. Krāšņu mūrnieku un sekretāru vietā apmācīs datorsistēmu speciālistus un apdares darbu strādniekus. Būs arī izlīdzinošais kurss, kurā mācoties jaunietis varēs iegūt pilnu vidējo izglītību. Šobrīd Viesītes arodvidusskolā mācās 218 jauniešu, aptuveni 60 no viņiem ir no Aizkraukles rajona.
Pamatskolu slēgs
Mūsu bērni un jaunieši dodas arī uz Viesītes pamatskolu un vidusskolu, taču Viesītes pilsētas dome nolēmusi pamatskolu slēgt. Skola šajā ēkā bijusi jau pirmās brīvvalsts laikā, kad bērni te mācījušies latviešu valodā, bet pēdējos 50 gadus mācības notika krievu valodā. Tagad skolā ir 54 skolēni, 1. klases nav, bērni no 2. līdz 7. klasei mācās latviešu valodā, bet 8. un 9. klases audzēkņi — krievu. Jaunajā mācību gadā šiem bērniem mācības būs jāsāk Viesītes vidusskolā. Vietas tur pietiks visiem audzēkņiem, bet darbu pusslodzi var piedāvāt tikai vienam pedagogam.
Pamatskolas direktores vietniece mācību darbā Ludmila Valte stāsta: “Jau vairākus gadus strādājam ar faktu, ka katrs no tiem ir pēdējais, tāpēc ar domu par skolas slēgšanu esam saraduši un samierinājušies. Nekādas protesta akcijas neesam rīkojuši, jo saprotam, ka skolu ar tik mazu bērnu skaitu uzturēt nav izdevīgi. Skolā strādā septiņi skolotāji, kuri šovasar paliks bez darba. Tam, kurš sevi radoši un profesionāli pierādījis, labi apguvis latviešu valodu, ir augstākā izglītība, nebūs problēmu atrast darbu citur. Taču skolā ir arī pedagogi pirmspensijas vecumā, kuriem varētu būt problēmas atrast darbu. Tas ir ļoti skumji.”
Sakoptākā — medicīnas iestāde
Visos laikos spējusi izdzīvot un arī turpmāk cer pastāvēt Viesītes slimnīca, kura tagad pārdēvēta par veselības un sociālās aprūpes centru. Tā vadītāja Skaidrīte Nažinska stāsta: “Slimnīca Viesītē pastāv kopš 1948. gada. Mūsu centrs jau daudzus gadus ir pilsētas sakoptākā iestāde un skaistākā medicīnas iestāde Jēkabpils rajonā. Atbrauciet pie mums vasarā, redzēsiet, cik te skaisti — rozes, citas puķes un dažādi vīteņaugi zied, zālīte zaļo.”
Viesītiešiem un apkārtējo pagastu iedzīvotājiem centrā piedāvā zobārstniecības un protezēšanas pakalpojumus, ir ātrās palīdzības brigāde, 25 stacionāra gultas, neliels veco ļaužu pansionāts. Uzņem arī slimniekus, kuriem vajadzīga atveseļošana līdz diviem mēnešiem. Ātrās palīdzības brigāde un zobārstniecības kabinets ir sertificēti, to gaida arī slimnīca.
Izdzīvo taupot
Mazās slimnīcas Latvijā slēdz vienu pēc otras, taču viesītieši savējo spējuši saglabāt. Kā? Nažinskas kundze saka: “Tikai ekonomējot visur, kur iespējams. Ietaupīt var, skaitot ne tikai latus, bet pat santīmus. Meklējam, kur lētāk iegādāties medikamentus, taupām ūdeni, elektrību, cenšamies mazāk runāt pa telefonu. Mums nav rentgena laboratorijas, jo nav rentabli to uzturēt. Tāpat lētāk analīzes vest uz Jēkabpili, nekā uzturēt bioķīmisko laboratoriju. Esam pateicīgi vietējām firmām, kuras bez maksas mums piegādā malku, ārzemju sadarbības partneri sagādā humāno palīdzību.”
Pacientu veselības un sociālās aprūpes centrā netrūkst. Šajās dienās palātās pat izvietotas papildu gultas, jo slimnīca ir pārpildīta. Viesītes slimnīcas pakalpojumus bieži izmanto arī sunākstieši, jo daudzi te pierakstījušies pie ģimenes ārsta.
“Gobas koka” mēbeles arī Aizkrauklē
Taujājot pēc stabilākā uzņēmuma Viesītē, kurš ir viens no lielākajiem darba devējiem, pašvaldībā nosauca SIA “Goba koks”, kur ražo mēbeles. Aizkrauklē tās var aplūkot firmas “Jards” veikalā “Māja” un citos objektos, arī “Staburaga” redakcijā, Hipotēku bankas Aizkraukles filiālē, Pļaviņās mēbeles gatavotas firmai “Bezdelīgas”. Tās ir korpusa mēbeles, logi, durvis un kāpnes. Viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Artūrs Dilāns stāsta: “Vietā, kur izveidota firma “Goba koks”, ar kokapstrādi nodarbojas jau kopš sešdesmitajiem gadiem. Mainījušās uzņēmuma īpašuma formas, tikai ne darbības veids.”
Simtprocentīgs vietējais
Šobrīd uzņēmumā strādā 27 cilvēki, kuri nodarbojas gan ar kokapstrādi, gan gatavo mēbeles, jo uzņēmumā ir tā sauktais pilnais ražošanas cikls. Paši iepērk koku — ozolu, priedi, osi, paši gatavo zāģmateriālus un izejmateriālus mēbeļu ražošanai, projektē tās, gatavo un arī novieto. Tās ir nestandarta mēbeles, jo gatavotas pēc individuālā pasūtījuma.
“Esam mazs, bet simtprocentīgi vietējais uzņēmums, kurš strādā Latvijas tirgum un popularizē Viesītes vārdu valstī. Darbojamies Mēbeļu ražotāju asociācijā. Mūsu uzņēmumā strādā profesionāli meistari, taču vienu no viņiem izcelt nevaru, jo kopējā darbā svarīgs ir ikviena veikums un kolektīvs kopumā,” saka Dilāna kungs.
***
Fakts.
Viesītes pilsētas platība ir 2,3 kvadrātkilometri, lauku teritorijas — 311,1 kvadrātkilometrs. Pilsētā un lauku teritorijā kopā dzīvo ap trijiem tūkstošiem cilvēku. Viesītē ir 77,4 procenti latviešu, 13,8 procenti krievu, pārējie ir lietuvieši, baltkrievi un poļi.
