Aizkraukles novadā mājas aprūpi saņem 23 cilvēki, tajā skaitā seši vīrieši. Par šī pakalpojuma sniegšanu sešām aprūpētājām maksā pašvaldība.
Jāgādā arī
mazbērniem
Novada sociālā dienesta vadītājas vietniece Mārīte Možeiko stāsta, ka mājas aprūpi var saņemt tikai tās personas, kuras atbilst pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem — tie ir vientuļi, veci un slimi cilvēki, kuri ir trūcīgi un maznodrošināti, kuriem nav tuvinieku, likumīgo apgādnieku, viņi ir miruši vai arī izbraukuši no Latvijas, dzīvo citās valstīs un nav sasniedzami. Gadās, ka apgādnieki paši ir trūcīgi un maznodrošināti, invalīdi, hroniski alkoholiķi un nespēj palīdzēt.
Dažkārt mazbērni sociālā dienesta darbiniekiem neapmierināti jautā, vai viņiem tiešām ir jāaprūpē vecāmāte vai vecaistēvs, jāsniedz finansiāla un citāda palīdzība, ja viņu vecāki to nespēj? Tad sociālā dienesta darbinieces citē Civillikumu, kur tas ir noteikts.
“Mums nevienam nav naudas”
Dažkārt bērni savā starpā nevar vienoties, kurš māti vai tēvu aprūpēs, visi teic, ka viņiem nav naudas. Tādos gadījumos bērniem sociālajā dienestā ir jāiesniedz izziņa no dzīvesvietas sociālā dienesta, kas apliecina — viņi ir trūcīgi vai maznodrošināti, pirmās vai otrās grupas invalīdi, tikai tad pašvaldība var nodrošināt cilvēka aprūpi. Bieži vien ar to saruna arī beidzas — neviens izziņu neiesniedz.
Ne jau visi pēc palīdzības vēršas sociālajā dienestā. Par vientuļiem, trūcīgiem, slimiem cilvēkiem, kuri neiziet no mājas, ziņo arī kaimiņi un ārsti.
Sociālā dienesta darbinieki katru gadījumu rūpīgi izvērtē. Piemēram, ja aprūpējamajam cilvēkam ir trīs bērni, visi strādā algotu darbu, nav maznodrošināti, bet viņiem darba dēļ nav laika māti vai tēvu aprūpēt, pašvaldība aprūpētāja darbu neapmaksā, palīgs ir jāmeklē un viņam par darbu ir jāmaksā bērniem pašiem. Ja cilvēka pensija ir pietiekami liela un viņš neatbilst ne trūcīgā, ne maznodrošinātā statusam, arī tad palīdzība jāmeklē pašam vai radiniekiem.
Ir arī gadījumi, kad cilvēks savu īpašumu — dzīvokli — uzdāvina pašvaldībai, par to līdz mūža beigām saņemot mājas aprūpi, vai arī pašvaldība sedz sociālās aprūpes centra izmaksu un pensijas starpību. Aizkraukles novadā pašlaik aprūpi saņem trīs personas, kuras savus īpašumus ir novēlējušas pašvaldībai. Ir arī gadījumi, kad cilvēks noslēdz uzturlīgumu ar kādu radinieku un vēlas pašvaldības apmaksātu aprūpētāju. Šādos gadījumos palīdzību nākas atteikt.
Četri līmeņi
“Visas aprūpētājas ir sievietes, visas ir mācījušās aprūpētāju kursos. Lai veiktu šo darbu, nav obligāti nepieciešama sociālā darbinieka izglītība,” stāsta Mārīte Možeiko. “Ir četri aprūpes līmeņi: 20 stundu, 30, 40 un ļoti retos gadījumos 64 stundas mēnesī — kad cilvēks ir guļošs, piemēram, pēc operācijas. Pirmā līmeņa aprūpētāja darbu veic divreiz nedēļā, otrā līmeņa — trīsreiz nedēļā. Aprūpētājas dodas uz veikalu pēc pārtikas produktiem, uz aptieku, uzkopj telpas, palīdz cilvēkam nokļūt pie ārsta, divreiz gadā nomazgā logus, aiznes uz sociālo dienestu izmazgāt veļu, iznes atkritumus, palīdz veikt personīgo higiēnu. Pirmais aprūpes līmenis tiek nodrošināts septiņiem cilvēkiem, bet otrais — 14. Trešajā aprūpes līmenī aprūpētājas strādā pa divām stundām katru darbdienu. Viņas daru to pašu, ko aprūpētājas veic pirmajā un otrajā aprūpes līmenī, un papildus palīdz pagatavot maltīti. Šajā līmenī mums ir divas darbinieces. Ceturtajā aprūpes līmenī guļošo cilvēku arī pabaro, palīdz nokārtot dabiskās vajadzības.”
Pirmā līmeņa aprūpētājas par katru aprūpējamo pirms nodokļu nomaksas saņem 50 latu, otrā līmeņa — 60 latu, trešā — 86 latus, ceturtā — 112 latu mēnesī.”
Ar hronometru klāt nestāv
“Pirms lēmuma pieņemšanas mēs ar aprūpētāju un aprūpējamo cilvēku izrunājam, cik lielu palīdzību vajadzēs sniegt, kādas ir cilvēka vajadzības,” stāsta Mārīte Možeiko. “Neviens ar hronometru aprūpētājām klāt nestāv, bet mēs zinām, cik apmēram laika vajag, lai uzkoptu telpas, iepirktos, palīdzētu cilvēkam nokļūt pie ārsta un veiktu citus darbus. Aprūpētājas katru mēnesi raksta pārskatu par veiktajiem darbiem un tiem veltīto laiku, un aprūpējamais cilvēks to apliecina ar parakstu. Visas aprūpētājas ir uzticamas, savu darbu veic apzinīgi, dažas strādā pat ilgāk nekā desmit gadu un vairāk par noteikto darba laiku, piemēram, ja cilvēks ir saslimis, aprūpētāja viņu apmeklē vairākas reizes dienā, paliek naktīs, lai būtu drošāk. Mēs gan nevaram maksāt par papildu stundām, kā arī likt strādāt svētku dienās un brīvdienās.”
Aprūpējamās personas var bez maksas saņemt gan sociālā dienesta nodrošinātos zupas virtuves, gan veļas mazgāšanas pakalpojumus.
Veido atbalsta
grupu
Dažkārt dzirdēts, ka aprūpējamajām personām neviens palīgs nav pa prātam, viņus maina citu pēc cita. “Veco cilvēku raksturi un slimības ir dažādas, un viņus aprūpēt nav viegli, cilvēkiem mēdz būt ne tikai fiziskas, bet arī garīgas saslimšanas,” atzīst Mārīte Možeiko. “Daļai veco cilvēku ir apziņas traucējumi, viņi daudz ko aizmirst, vecļaudīm šķiet, ka aprūpētāja kaut ko grib nozagt, viņus noindēt, nav pa prātam nopirktā desa vai maize, jo vēlējušies ko citu, pārmet, ka nav labi veikti mājas darbi. Bijuši gadījumi, kad esam cilvēkam norīkojušas darbā vairākas aprūpētājas, bet visas bijušas sliktas. Tad, lai cilvēku nepamestu nelaimē, mēs piedāvājam aprūpes pabalstu, tā lielums ir no 25 līdz 40 latiem atkarībā no veicamajiem darbiem, kas cilvēkam ir nepieciešami. Aprūpes pabalstu pašlaik saņem pieci cilvēki. Katrs pats var sameklēt, viņaprāt, vislabāko aprūpētāju un maksāt, taču bieži vien tas neizdodas, un cilvēks ātri vien saprot, ka mūsu aprūpētājas tik sliktas nemaz nav. Paiet pāris mēnešu, un vecie cilvēki lūdz, lai darbā norīkojam mūsu aprūpētājas. Aprūpes pabalsts tad ir bijis kā labas zāles, mācība — cilvēki sāk aprūpētājas novērtēt. Šis darbs emocionāli ir ļoti smags, aprūpētājām ir nepieciešams atbalsts, tādēļ mēs uzklausām viņas un problēmās cenšamies palīdzēt. Rīkojam arī aprūpētāju nodarbības — atbalsta grupā kopā ar psiholoģi pārrunājam, analizējam dažādas situācijas. Šoruden nodarbības atkal atsāksim. Ir gan viens noteikums — visa informācija, sarunas ir konfidenciālas. Aprūpētājas ļoti atzinīgi novērtē iespēju visām sanākt kopā un izrunāties, saņemt psiholoģisko atbalstu, padomu.”
