Leģendā pārvēršas stāsts par laikiem, kad pirmos Mārupes gurķīšus varēja nobaudīt tikai februārī, bet tomātus — martā. Tagad veikalu un tirgus plaukti vai lūst no augļu un dārzeņu dažādības visu gadu. Lielākoties tie gan atceļojuši no zemēm, ko saulīte mīl vairāk.
Uztura speciālisti skandina, ka tas, ko ēdam, vistiešākajā veidā ietekmē mūsu veselību un labsajūtu, ka vērtīgākais organismam ir augļi un dārzeņi. Vēlams — svaigi. Lielveikalu piedāvājums plašs, bet pircēju var mulsināt importēto kārdinātāju perfektais izskats un gandrīz vienādā garša, ko rada apstrāde. Iespējams, ka supermārketā nopirksim arī mākslīgi audzētu dārzeni vai pat ģenētiski modificētu. Tomēr pašu pagraba un pieliekamā saturs mēdz apnikt, un roka tā vien stiepjas pēc vilinoši krāsainajiem “importniekiem”.
Tiek arī skolēniem
Uztura speciāliste Vija Udarska uzskata, ka labāk uzturā lietot augļus un dārzeņus, kas raksturīgi Latvijas sezonai. Katram dārzenim, auglim vai ogai ir savs laiks, kad tie izaug un ir gatavi lietošanai. Sava neatkārtojamā garša un aromāts. Uzglabājot un pārstrādājot, samazinās vai pat zūd vitamīni un uzturvērtība.
Programmā “Skolas auglis”, kas darbojās no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 24. janvārim, 1. — 9. klases skolēniem trīs reizes nedēļā tiek piedāvāti ne mazāk kā 100 gramu ābolu, bumbieru, lielogu dzērveņu, burkānu, kāpostu, kāļu vai to asorti. Visiem šiem augļiem, dārzeņiem sezonalitāte ir atbilstoša, izņemot kolrābjus, kuru sezona ir no maija līdz jūnijam, tādēļ tie praktiski netiek piedāvāti — skaidro uztura speciāliste.
Ieteikums izvēlēties Latvijā izaudzēto attiecas arī uz pieaugušajiem: visu gadu noteikti ēdienkartē būtu jāiekļauj ķiploki, sīpoli, sīpolloki, kuriem piemīt pretmikrobu aktivitāte.
Cilvēkam, kurš nolēmis lietot tikai pašmāju ražu, par vienveidību un šķiedrvielu nepietiekamību organismā nav jāuztraucas — pārliecināta V. Udarska: šķiedrvielu avoti ir ne tikai augļi, ogas (upenes, cidonijas, mellenes, zemenes, avenes, āboli, bumbieri, ērkšķogas u. c.) un dārzeņi (kāposti, burkāni, rāceņi, bietes, kartupeļi, sīpoli, selerijas sakne u. c.), bet arī labības produkti, piemēram, pilngraudu maize, kviešu klijas un putraimi, auzupārslas, kā arī lazdu rieksti, sēnes un pākšaugi — dažādas pupas, pupiņas, zirņi. Katru dienu ar uzturu būtu jāuzņem aptuveni 30 līdz 40 gramu šķiedrvielu, kas ir izdarāms, ja ēdienkarte ir sabalansēta.
Ja periodiski palutināsim sevi ar mandelēm, zemesriekstiem, valriekstiem, kokosriekstiem, avokado, žāvētām aprikozēm, plūmēm, rozīnēm vai vīģēm, nekas ļauns nenotiks. Tomēr — jo tuvāk mūsu dzīvesvietai auglis, oga, dārzenis audzis un briedis, jo labāk to “saprot” un izmanto mūsu organisms.
Eksotiskos — ar mēru
“Noteikti nav vērts pirkt pirmās no siltajām zemēm ievestās augļu un ogu partijas: transportēšanas laikā tās zaudējušas daļu vitamīnu. Vidējā un vēlīnā raža ir vērtīgāka,” zina uztura speciāliste. “Alternatīva svaigiem augļiem un ogām, kad beigusies to sezonalitāte, ir dabīgi žāvēti, kā arī saldēti augļi, ogas un dārzeņi. Dabīgi žāvētie saglabā savu smaržu un garšu bez konservantiem, pārtikas piedevām, saldinātājiem, aromātvielām. Tos var izmantot visu gadu kā ļoti veselīgu uzkodu starp ēdienreizēm.”
Ja svaigus augļus, ogas vai dārzeņus pareizi sasaldē dažu stundu laikā pēc to novākšanas, uzturvērtības zudums ir mazs, tie pat saglabā C vitamīnu ilgāk nekā svaigi, jo nereti svaigajiem ir jāmēro pagarš ceļš no dobes līdz šķīvim.
Lai līdz veikalu plauktiem nokļūtu visu gadu tur nopērkamie importētie augļi, ogas, dārzeņi, lai novērstu to bojāšanos, tiek veikta ķīmiska apstrāde.
Spēkā esošie likumi lielražotājiem un tirgotājiem atļauj produktu apstrādē izmantot dažādas pārtikas piedevas un ķīmiskas vielas, konservantus, kas aizkavē bojāšanos, skābšanu, nogatavošanos, izbalošanu utt. Bet tas viss var izraisīt dažādas alerģiskas reakcijas, radīt pārslodzi aknām, pat aktivizēt vēža šūnas. “Vislabāk eksotiskos augļus nogaršot zemē, no kurienes tie ir atvesti,” rosina speciāliste. “Nesaku, ka ziemā nemaz nevajadzētu lietot uzturā importētos augļus un dārzeņus, bet tas jādara ar mēru: kas par daudz, tas par skādi. Retu reizi tie jāpagaršo, kaut vai tāpēc, lai sajustu garšu, izvērtētu, vai tiešām tie ir labāki par pašmāju augļiem, ogām. Jāņem vērā tas, ka arī daudzi mūsu zemnieki pret augļu, ogu vai dārzeņu slimībām un kaitēkļiem mēdz izmantot dažādas ķimikālijas. Svaigi augļi un ogas pirms lietošanas uzturā ir rūpīgi jāmazgā tekošā ūdenī un jānoskalo ar verdošu ūdeni — lai organismā nenokļūtu arī infekcijas slimību ierosinātāji un zarnu parazītu oliņas.”
“Tu esi tas, ko ēd”
Šo tēzi vislabāk saprot tie, kam rūp veselīgi ēšanas paradumi un laba figūra. TV programmās netrūkst tievēšanas šovu, no rokas rokā klejo “unikālas” diētas, internetā uzmācīgi piedāvā ātras svara zaudēšanas programmas, pārdevēji, un lieko kilogramu tēma reti netiek skarta dāmu sarunās.
Vairums speciālistu, arī diētas ārste Lolita Neimane, norāda, ka smukumu un smuidrumu ietekmē to augļu un dārzeņu ēšana, kuros ir C vitamīns. Tas veicina kalogēna veidošanos, nodrošinot ādas elastību un stiprinot asinsvadus, kā arī palīdz labāk pārstrādāt pārtiku un veicina gremošanu. Ar saldajiem augļiem gan jāuzmanās, ogļhidrātus ieteicams lietot dienas pirmajā pusē.
Tikt pie sapņu figūras ir reālāk, ja izvēlas ēdienu, kurā ir cinks un mangāns — taukus dedzinošās minerālvielas. Dārzeņi vakariņām vislabāk pagatavojami tvaicējamā katlā vai ēdami salātos svaigi. Atslodzes dienās ēdienkartei piestāv cepeškrāsnī pagatavoti baklažāni, ķirbis, burkāni, ķiploki un sēnes. Bet pēcsvētku sindromu lieliski pieveic neliela porcija šķiedrvielu, jebkurš svaigs vai žāvēts auglis, kas darbojas kā toksīnu savācējs un izvadītājs. ◆
