Izskatot sporta biedrības “Vārpa” iesniegumu ļaut privatizēt zemi zem stadiona un sporta būvēm Draudzības krastmalā 6, pēc vētrainām diskusijām finanšu un tautsaimniecības komitejā un domes sēdē deputāti nolēma iesniegumu noraidīt.
Izskatot Latvijas lauku sporta biedrības “Vārpa” Aizkraukles rajona padomes iesniegumu ļaut privatizēt zemi zem stadiona un sporta būvēm Draudzības krastmalā 6, pēc vētrainām diskusijām finanšu un tautsaimniecības komitejā un domes sēdē deputāti nolēma iesniegumu noraidīt.
Prasa izpirkt zemi
Biedrības “Vārpa” Aizkraukles rajona padome šī gada sākumā nosūtīja Aizkraukles novada domei lūgumu ļaut privatizēt zemi zem stadiona aptuveni triju hektāru platībā. “Vārpas” Aizkraukles rajona padome savu prasību pamatoja ar likumu par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu. Tas paredz, ka ēku un būvju īpašniekam ir tiesības izpirkt zemi, uz kuras ir šīs celtnes.
Sabiedriskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Tatarčuks domei pārmeta arī to, ka, iegādājoties zemi no privātīpašnieka, “Vārpai” nav piedāvātas pirmpirkuma tiesības teritorijai zem stadiona un pārējām šī kompleksa būvēm.
Iegūst kā vienotu objektu
Zemi 5,8 hektāru platībā, kur ir Aizkraukles 1. vidusskola, dzīvojamās mājas, stadions, pussala, Aizkraukles pašvaldība 1999. gadā iegādājās no privātīpašnieka. Viņam bija iekrājies diezgan liels nekustamā īpašuma nodokļa parāds, tāpēc dome ar īpašnieku vienojās par savstarpējiem norēķiniem, pērkot zemi uz nomaksu.
Aizkraukles novada domes juriste Lilija Grundšteina uzskata, ka dome nav pārkāpusi likumu, jo gan dzīvojamās mājas, gan skola, kas ir uz šīs zemes, pieder pašvaldībai. Zemes īpašnieks arī nevēlējās teritoriju dalīt vairākos mazos gabalos, bet gribēja pārdot kā vienotu objektu. Gada laikā no brīža, kad dome ierakstīja šo objektu Zemesgrāmatā, stadiona apsaimniekotāji varēja lūgt izpirkt zemi, taču tas nebija izdarīts. Līdz ar to izpirkuma tiesībām ir noilgums.
Aizliedz pārdot un privatizēt
Uzzinot par Aizkraukles novada domes un sporta biedrības “Vārpa” Aizkraukles rajona padomes nesaskaņām, šī gada martā pēc zemes pārdevēja iniciatīvas noslēgta papildus vienošanās par nopirktās zemes atsavināšanas aizliegumu, kas reģistrēta Zemesgrāmatā. Tas nozīmē, ka līdz 2008. gadam, kad dome būs pilnībā norēķinājusies ar zemes pārdevēju, šo gabalu nevar ne pārdot, ne ļaut privatizēt.
Šaubās par likumību
Izpētot šīs sabiedriskās organizācijas iesniegtos un no Zemesgrāmatas saņemtos dokumentus, Aizkraukles novada domes speciālistiem radušās šaubas arī par to, vai organizācija, kura lūdz privatizēt zemi, un tā, kura reģistrējusi Zemesgrāmatā stadiona kompleksu, ir viena un tā pati.
Proti, aktā par sporta būvju nodošanu ekspluatācijā 1996. gadā, kas iesniegts kā pamats īpašuma reģistrācijai Zemesgrāmatā, minēta Latvijas sporta biedrības “Vārpa” Aizkraukles rajona padome ar vienu nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru. Bet visi pārējie dokumenti — Tieslietu ministrijas reģistrācijas apliecība, statūti, dibināšanas protokols — ar Latvijas lauku sporta biedrības “Vārpa” Aizkraukles rajona padomes vārdu un pavisam citu uzņēmuma reģistrācijas un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru.
Lūgs prokuratūras palīdzību
Tatarčuka kungs gan finanšu un tautsaimniecības komitejas, gan domes sēdē apgalvoja, ka tā ir viena un tā pati organizācija, kura turpina padomju gados veidotās valsts mēroga “Vārpas” darbu. Tomēr deputāti uzskata, ka īpašuma attiecības nav sakārtotas. Tāpēc Latvijas lauku sporta biedrības “Vārpa” Aizkraukles rajona padomes iesniegumu noraidīja un nolēma visus materiālus iesniegt prokuratūrā īpašumu iegūšanas likumības pārbaudei.
