Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, skaidrojot administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību, kā vienu no iemesliem minēja pakalpojumu nepieejamību vai to zemo kvalitāti mazajos lauku novados. Kādus pakalpojumus pašvaldības nespēj iedzīvotājiem nodrošināt, tas gan palika neatbildēts jautājums. Tikšanās laikā ar pašvaldību pārstāvjiem ministrs kā vienīgo konkrēto argumentu nosauca cilvēku ar invaliditāti vajadzības. “Staburags” centās noskaidrot, kāda ir pakalpojumu pieejamība novados un kā tieši to uzlabos gaidāmā teritoriālā reforma.
Pagastu statuss nemainīsies
Viens no galvenajiem jautājumiem — kas notiks ar mazajiem pagastiem? Kāds liktenis un pārraudzības modelis būs Iršu, Bebru, Seces, Daudzeses, Staburaga, Sērenes, Aiviekstes vai Klintaines pagastā? Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sabiedrisko attiecību speciālisti, atbildot uz “Staburaga” nosūtītajiem jautājumiem, skaidro, ka pagasti kā teritoriālas vienības saglabāsies un tās būs ar tādu pašu statusu — pagasti paliks kā pagasti un pilsētas kā pilsētas. Vienīgās izmaiņas būs Koknesei un Iecavai, kas no ciema kļūs par pilsētu. Par novadu iekšējo pārvaldības modeli lems pašvaldība, vērtējot, kā visefektīvāk organizēt darbu, lai lietderīgi izmantotu publiskos līdzekļus un nodrošinātu iedzīvotājus visā novadā ar nepieciešamajiem pakalpojumiem. Tas ietver arī lēmumus par to, kā optimizēt pakalpojumu sniegšanas tīklus.
Ministrija sniegs metodisku atbalstu pašvaldībām savas pārvaldes struktūras veidošanā. Plānots atstāt iespēju pašvaldībām veidot pagasta pārvaldes, tāpat pašvaldības pagastos var izvietot pakalpojumu saņemšanas punktus — kā to tās dara jau esošajā administratīvi teritoriālajā iedalījumā, esošajos novados.
Dažādas aptaujas par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumu saņemšanas veidiem liecina, ka iedzīvotāji reti vēršas novada domē vai pagasta pārvaldē. Visbiežākā alternatīva ir pakalpojumu pieejamība elektroniskā veidā.
Digitalizēs pakalpojumus
Laikus gatavojoties administratīvi teritoriālajai reformai, valsts pašvaldībām piedāvāja līdzfinansējumu klientu apkalpošanas centru izveidē. Vairumā pašvaldību tie izveidoti, daudzviet to funkcijas apvienotas ar bibliotēkas vai citiem pakalpojumiem. Ministrijas redzējumā klientu apkalpošanas centri ir nozīmīgi — iedzīvotāji var pieteikt vairāk nekā 30 dažādus pašvaldības un valsts iestāžu pakalpojumus. Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu plānots paplašināt, arī pašvaldību 800 bibliotēkās nodrošinot pakalpojumu pieņemšanu un atbalstu pakalpojumu digitālai pieteikšanai. Papildus tam sākts darbs attālinātas personalizētas konsultācijas risinājuma ieviešanā. Tas nozīmē, ka vienotajā pakalpojumu centrā, tajā skaitā bibliotēkās, tiks radīta iespēja attālināti sazināties ar konkrētas iestādes speciālistu, izskatīt dokumentus un saņemt individuālu konsultāciju.
2020. gadā pakalpojumu klāsts tiks papildināts ar informācijas sniegšanu par Sociālās integrācijas valsts aģentūras, Būvniecības informācijas sistēmas un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas pakalpojumiem un atbalstu elektronisko pakalpojumu pieteikšanā. Nākotnē paredzēta arī visu pašvaldību pakalpojumu digitalizācija.
Šobrīd deviņās pašvaldībās Latvijā strādā reģionālās nozīmes vienotie apkalpošanas centri, kur pieejamas konkrētu valsts pārvaldes iestāžu speciālistu personalizētas konsultācijas, un 81 pašvaldībā strādā novadu nozīmes vienotie apkalpošanas centri, kur centra darbinieks atbalsta iedzīvotājus pakalpojumu pieteikšanā. Iedzīvotāji, kuriem ir eID, i-banka vai cits autoentifikācijas rīks, portālā “Latvija.lv” var pieteikt paši visus elektroniskos pakalpojumus. Tā kā novadu nozīmes vienotajos centros nav iestāžu speciālistu individuālo konsultāciju sniegšanai, plānots, plašāk lietojot digitālās tehnoloģijas, veidot attālinātu, bet individuālu pieprasītāko valsts pārvaldes iestāžu speciālistu konsultāciju sniegšanu.
Reforma pakalpojumu pieejamību nemainīs
Aizkraukles reģionā visilgāk — kopš 2012. gada — darbojas Neretas novada valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs. Vispieprasītākie ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pakalpojumi un dažādu pabalstu pieprasījums. Neretas klientu apkalpošanas centrā noskaidrojām, ka apmeklētāju varētu būt vairāk. Cilvēki nāk nepieciešamības gadījumā, rindas neveidojas. Apmeklētāju skaits ir mainīgs, reizēm mēnesī tie ir 20 cilvēki. Jaunāki cilvēki valsts un pašvaldības pakalpojumus piesaka elektroniskā veidā, vecāka gadagājuma cilvēki izvēlas doties uz centru un visu kārtot uz vietas. Klientu apkalpošanas centrā iespējams atrisināt jautājumus, kas saistīti ar būvvaldes darbu. Neretā uzskata, ka pakalpojumu pieejamība uz vietas ir nozīmīga. Iedzīvotājiem nav jābrauc uz Jēkabpili vai Aizkraukli. Pagastos klientu apkalpošanas centra filiāļu nav. Braucot uz novada centru Neretā pie ārsta vai uz veikalu, cilvēki ienāk un nokārto nepieciešamās formalitātes. Te domāts arī par to, ka, ja būtu pieprasījums, varētu doties sniegt konsultācijas izbraukumā uz pagastiem.
2017. gadā sāka darboties Aizkraukles novada valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (KAC). Pašvaldības pakalpojumus Aizkraukles KAC izmanto tikai vietējie iedzīvotāji, savukārt kaimiņu novadu iedzīvotāji pie Aizkraukles speciālistiem pārsvarā vēršas, ja runa ir par valsts iestāžu pakalpojumiem. Šī gada oktobrī Aizkraukles KAC vērsās 1943 klienti, kas uzskatāms par mierīgu mēnesi. Vislielākais noslogojums bijis šī gada martā — 3392 apmeklējumi, aprīlī — 2532.
“Aizkraukles KAC apmeklētājiem iespējama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālista konsultācija. Valsts ieņēmumu dienesta konsultācija deklarāciju iesniegšanas laikā dienā nepieciešama vidēji 150 līdz 200 cilvēkiem.
Visbiežāk lūdz palīdzību deklarāciju un algas nodokļu grāmatiņas iesniegšanai un atvieglojumu piemērošanai, VSAA tā ir slimības pabalstu pieteikšana. Aizkraukles KAC pieejami visi pašvaldības sniegtie pakalpojumi, ja neskaita tos, kurus nodrošina citās instancēs. Bērna piedzimšanas pabalsta, ko izmaksā pašvaldība, piešķiršanas iesniegums jāraksta Aizkraukles dzimtsarakstu nodaļā, pie mums tāds pakalpojums nav pieejams. Šobrīd pie mums nav pieejami arī darbspējas ārstu ekspertīžu komisijas, kas nosaka invaliditāti, pakalpojumi. Taču jau sagatavots līguma projekts, kas paredz, ka šis pakalpojums Aizkrauklē būs. Šobrīd Aizkraukles KAC klientus apkalpo septiņi darbinieki. Pēc teritoriālās reformas klientu kapacitāte varētu pieaugt, kā būs realitātē, par to vēl grūti spriest.
Šobrīd nav nepieciešamības pieņemt darbā vēl kādu darbinieku, rindas veidojas vien pāris gada “karstajos” mēnešos, piemēram, martā. Elektroniskā piekļuve pašvaldības pakalpojumiem darbu neatvieglo.
Cilvēki ieraduma pēc nāk un nāks uz šejieni. Viņi vēlas saņemt kontaktu un uz vietas rast atbildi uz jautājumiem. Savukārt valsts pakalpojumus daudziem ērtāk šķiet izmantot elektroniskā veidā. Pakalpojumu pieejamības problēma ir aktuālāka mazo novadu klientu apkalpošanas centros. Viens pašvaldības darbinieks nevar pārzināt visu, kas attiecas uz visām iestādēm, par kurām cilvēki interesējas klientu apkalpošanas centros. Dažādu jomu speciālisti nodrošina plašāku pakalpojumu pieejamību. Administratīvi teritoriālā reforma mazo novadu problēmu nemainīs. Tur paliks tas pats pašvaldības darbinieks, tādēļ pakalpojumu pieejamību tas neietekmēs,” stāsta Laura Mikulova, Aizkraukles klientu apkalpošanas centra vadītāja.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
