Vietalvietis Ansis Saliņš ir viens no jaunākajiem 10. Saeimas deputātiem. Partiju apvienības “Vienotība” sarakstā Zemgales apgabalā no 18 kandidātiem ar iegūtajiem 47 324 punktiem viņš ieguva sesto vietu. Pēc vairāku partijas biedru iecelšanas ministru amatos deputātu vietas atbrīvojās, un tās pēc likuma jāieņem nākamajiem sarakstā. Tā no 4. novembra vietalvietis ik darbdienas rītu mostas pāris stundu agrāk, kā ierasts, lai mērotu ceļu līdz Rīgai.
Jautā pieredzējušajiem
— Vai šāds pavērsiens nebija kā sniegs uz galvas?
— Apzinājos, kur eju, un pēc vēlēšanu rezultātiem bija nojausma, ka saraksta līderi Sarmīte Ēlerte, Aigars Štokenbergs, Artis Kampars būs nākamie ministri. Līdz ar to puse Zemgales vēlēšanu apgabala kandidātu no “Vienotības’’ saraksta iesaistījās aktīvajā politikā.
— Esat viens no jaunākajiem Saeimas deputātiem?
— Visjaunākais ir “Visu Latvijai!” — TB/LNNK” pārstāvis Jānis Dombrava. Viņam ir 22 gadi. Mēs ar Klāvu Olšteinu no “Vienotības” esam vienaudži. Arī Raivis Dzintars no tās pašas partiju apvienības, no kuras ir Jānis Dombrava, ir tikai gadu vecāks par mani. “Svaigas asinis” politikā sen bija vajadzīgas. Vien mums, jaunajiem, nevajadzētu ieslīgt pārāk lielā pašpārliecinātībā, bet būtu biežāk jākonsultējas ar daudz pieredzējušākajiem kolēģiem, jo, piemēram, politiskos procesus varbūt ne vienmēr izprotam pareizi.
— Gados jaunākie turas kopā vai arī Saeimā tas nav raksturīgi?
— Tas vairāk atkarīgs no interesēm, ne vecuma. Tā kā man tuvas ir lauksaimniecības, reģionu attīstības, arī bērnu un jaunatnes lietas, sadarbojos ar līdzīgi domājošiem. Strādāju Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kura ietver arī jautājumus par masu medijiem, un šobrīd aktuāls ir kanālu TV3 un LNT apraides jautājums. Šīs televīzijas plāno atteikties no bezmaksas paketes. Abu televīziju pārstāvji ik nedēļu ierodas komisijas sēdēs ar saviem ierosinājumiem. No trim viņu izvirzītajiem priekšlikumiem pieņemamāks ir ar apraides maksas samazināšanu saistītais. Lietuvā un Igaunijā vienam televīzijas kanālam apraide gadā izmaksā ap 200 tūkstošiem latu, Latvijā — trīs reizes vairāk. Apraidītājs “Lattelecom” gan aizbildinās, ka tā esot pašizmaksa, bet izklāstīt komisijai, kā veidojas šī pašizmaksa, nevēlas — tas esot komercnoslēpums.
Otra komisija, kurā darbojos, ir Pilsonības likuma izpildes komisija. Tajā turpat puse deputātu ir no “Saskaņas centra”, kuri dažkārt slikti zina latviešu valodu. Komisijas vadītājs ir Visvaldis Lācis — nacionālās apvienības līderis, kurš gan pirms ievēlēšanas šajā amatā teicis, ka nacionālos jautājumus uz citu fona tik klaji neizcelšot.
Oficiāli arī pāris
dienu
— Kā tad ar lauksaimniecību?
— Lauksaimniecības komisijas Saeimā nemaz nav. Ar šo nozari saistītos jautājumus risina Tautsaimniecības, agrārā, vides un reģionālās politikas komisija, bet tajā, kā vienā no atbildīgākajām, vietas jau laikus bija aizņemtas un gribētāju, kā vienmēr, vairāk.
Lauksaimniecība nav tikai traktors laukā vai govs kūtī, tā ietver arī nodokļus, finansējumu, eksportu. Tā kā darbojos arī Reģionu plānošanas un attīstības apakškomisijā, kura risina arī ar lauksaimniecību saistītus jautājumus, man tuvo nozari neesmu aizmirsis.
— Kādas problēmas jūs pašu visvairāk satrauc?
— Šobrīd, piemēram, vēl gan neformālā gaisotnē esmu runājis par strādnieku pieņemšanu darbā laukos sezonas laikā. Kaut arī darbs būtu pāris dienu, tam jābūt oficiāli apstiprinātam, ar samaksātiem nodokļiem likumā noteiktajā kārtībā. Tajā pašā laikā tas nedrīkst būt sarežģīts process, kuru vieglāk neievērot kā izpildīt. Šobrīd tā vietā darbojas vecā labā talku sistēma, kad kaimiņi sanāk kopā un, piemēram, rudenī novāc kartupeļus. Norēķins visbiežāk notiek ne naudā, bet graudā. Otrs iemesls šādas likumības ieviešanai būtu cenšanās mazināt lielas daļas lauku cilvēku kūtrumu. Vieglāk taču saņemt pabalstus, stipendijas un neko nedarīt.
Tāpat reformas būtu nepieciešamas arī arodizglītībā. Šobrīd tādu pašu diplomu saņem gan tāds, kurš mācās tāpēc, ka vēlas iegūt zināšanas, izglītību, un arī tāds, kurš tikai negrib ielas deldēt. Pašreizējais finansējuma sadalījums starp parasto un arodviduskolu, manuprāt, ir nepareizs. Vismaz 60 procentu no tā jānovirza arodizglītībai, bet pašreiz situācija ir pretēja, un vidusskolēni, nemācoties arodu, saņem 70% no visa izglītībai paredzētā budžeta. Šos un citus jautājumus, cik vien iespējams, pārrunāju ar frakciju līderiem, vēlāk arī komisijās.
Zinātnei nav laika
— Deputātam tagad citām nozarēm laika atliek mazāk?
— Jā, īpaši jau studijām un zinātnei. Joprojām studēju Latvijas Lauksaimniecības universitātē, doktorantūras 2. kursā lauksaimniecības inženierzinātnes, dažādu lauksaimniecības iekārtu tehnoloģiskos risinājumus. Nesen ieguvu Eiropas grantu stipendijas apmērā zinātnes attīstībai un šajās dienās saņēmu patenta apstiprinājumu kādam ar lopkopību saistītam izgudrojumam.
Ja iespējams, mācībām nododos brīvdienās. Par darbu saimniecībā jāsaka: paldies Dievam, ka ir ziema un visi darbi apdarīti. Līdz pavasarim ar tehnikas apkopi mēģināšu tikt galā pats, bet vēlāk būšu spiests savu darbu uzticēt citam.
Arī ģimenei laiks tiek nozagts. Gan sievai, ar kuru jau sešus gadus esam kopā, gan pusotru gadu vecajai meitiņai.
— Vietalva no Rīgas ir patālu. Nav grūti izbraukāt?
— Saņemu kompensāciju par degvielu. Rīgā varētu īrēt dzīvokli, bet mājās tomēr brokastis ir vislabākās. Uztraucos par ceļiem ziemā, jo pirmajā sniegotajā dienā izbraucu ar lielu laika rezervi, bet sēdes sākumu tik un tā nokavēju. Dažkārt gadās izmantot sievasbrāļa dzīvokli Jelgavā. Sēdes sākas deviņos, jāceļas pussešos un braucienam jārēķina trīs stundas. Pirms sēdes vēl jāpaspēj pārlasīt dokumentus.
Tā nav lauka kulšana
— Vai vietalviešu attieksme pret jums ir mainījusies? Vai godā par deputāta kungu un lūdz palīdzēt?
— Nez kāpēc cilvēkiem izveidojies priekšstats, ka Saeimā neviens neko nedara un ka tur arī nav ko darīt, vai arī par deputātu kļūst savtīgu interešu dēļ. Nezinu, kā šo stereotipu lauzt, bet tas būtu jādara. Risinām taču jautājumus, kuri skar lielu daļu iedzīvotāju, kaut vai televīzijas jautājums aktuāls daudziem, īpaši tiem, kuri iegādājušies dekoderus un var palikt bez diviem bezmaksas kanāliem.
Esmu arī par jauno atalgojuma sistēmu deputātiem, kaut arī algu samazinās, iekļaujot daļu kompensāciju pamatalgā un piemērojot nodokli. Daļa deputātu pret to iebilst, īpaši tie, kuri savas zināšanas vērtē ļoti augstu un dārgi, sakot, ka nākamajā Saeimā viņu varētu arī nebūt. Piemēram, juristu arguments ir — par diviem lēmumu projektiem Satversmes tiesai viņi nopelna tikpat, cik deputāta krēslā mēnesī. Bet, lai strādātu produktīvi, manuprāt, deputātiem ir jābūt gan ar juridiskajām, gan ekonomistu un sabiedrisko lietu zināšanām.
— Jau vairāk kā mēnesi esat deputāts. Vai jau varat izvērtēt šo laiku?
— Esmu apguvis lietu kārtību, esam savstarpēji iepazinušies, un tagad varētu sākties tas, ko sauc par īsto darbu. Šobrīd būtiskākais — budžeta pieņemšana. Kā lauksaimnieks savus darba augļus redzu uzreiz, uzarot lauku, nokuļot labību, bet ar darbu politikā ir citādi. Tie augļi ienākas ilgākā periodā. Par padarītā lietderību varēs spriest pēc tā, vai jūtami uzlabosies iedzīvotāju labklājības līmenis, attīstīsies ražošana. Es negribētu dzīvot Vietalvā, ja tuvākajā apkārtnē visi būtu izbraukuši vai izmiruši.
— Tuvojas Ziemassvētki, kā esat iecerējis tos pavadīt?
— Ir jau ieplānoti daži pusoficiāli pasākumi, bet Ziemassvētku vakaru, protams, pavadīšu ģimenes lokā, tāpat arī gada nogali. Biju domājis doties uz Baltkrieviju, lai kā novērotājs piedalītos vēlēšanās, bet neiznāca. Nepaguvu nokārtot dokumentus, lai saņemtu diplomātisko pasi, un pie tam šis ir budžeta pieņemšanas laiks, kad jābūt valstī.
