Kā mūsdienās lai audzina bērnus? Pareizi, nepārkāpjot viņu tiesības un tajā pašā laikā ar garantiju, ka cilvēks izaugs.
Kā mūsdienās lai audzina bērnus? Pareizi, nepārkāpjot viņu tiesības un tajā pašā laikā ar garantiju, ka cilvēks izaugs. Par to dažkārt aizdomājies ikviens, un visiem arī skaidrs, ka vispirms par to jārūpējas vecākiem, taču vai tikai?
Saeima nupat otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz lielāku sabiedrības un vecāku atbildību par bērnu, viņa veselību un labklājību. Šāds likums vajadzīgs, jo statistikas dati liecina, ka ne visi rūpīgi pilda savus pienākumus, tagad to pieprasīs arī likums. Speciālisti uzskata, ka bērnu drošība līdz septiņu gadu vecumam atkarīga no vecāku un citu pieaugušo attieksmes un modrības. Likumā paredzēts arī aizliegums bērniem demonstrēt, dāvināt un reklamēt rotaļlietas, videoierakstus, žurnālus un citas lietas, kurās propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika un kuras rada draudus bērna garīgajai attīstībai.
Lai gan likums nosaka ne tikai vecāku, bet arī sabiedrības atbildību, šobrīd gan īsti nav izprotams, kā šīs lomas sadalīt. Piemēram, televīzijā demonstrētā čipsu reklāma pieaugušajiem vairāk asociējas ar klaju sadisma reklamēšanu. Taču nevienam — ne valdībai, ne televīzijai — pat prātā neienāk to aizliegt, kaut vienīgais, ko dažu sekunžu klipā var saprast, ir — ēd čipsus un žņaudz draugus.
Arī televīzijas programmu bērnam rokās tik droši nevar dot, jo tās pēdējās un pat pirmās lapas ir pārpilnas vilinošiem piedāvājumiem — piezvani, un savā mobilajā telefonā saņemsi aizraujošu bildi vai spēli, piemēram, “Lācēnu seksometrs”, “Seksa kalkulators” vai kaut ko vēl “vilinošāku”. Ak, tās taču neesot domātas bērniem! Parādiet, kurš normāls pieaugušais izniekos laiku un naudu, lai nodarbotos ar tādām muļķībām! Taču piedāvājums ir, tātad arī pasūtītāju netrūkst.
Šādu piemēru virkni varētu turpināt bezgalīgi, bet veidi, kā ar to cīnīties, pagaidām diezgan primitīvi — kopā ar bērnu jāskatās multfilma un reklāmas pauzes laikā jāpārslēdz cits kanāls. Var arī atņemt mobilo telefonu, un problēmu nebūs, kaut sapratni ar bērnu tas diezin vai vairos. Pusaudža pašapziņu necels arī tas, ja vecāki kontrolēs katru bērna soli. Un kur vēl tīņu arguments — citiem bērniem to neaizliedz!
Laikam vēl pāragri cerēt, ka likumi mainīs sabiedrības attieksmi, bet gribas ticēt, ka solis uz priekšu tas ir.
