Partiju reitings rāda, ka oktobrī populārākā bija partija “Saskaņa”. Par to balsotu 22,5% vēlētāju, otrā ir “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS). Par to balsotu 13,1%. Trešā — Nacionālā apvienība, par kuru balsotu 9,5% vēlētāju. Tai sekotu “Jaunā konservatīvā partija”(3,9%) un “Vienotība” (3,5%).
Partiju popularitātes spice mani nepārsteidz. “Saskaņa” jau sen ir līdere gandrīz visās aptaujās. Pateicoties samērā veiksmīgai Nila Ušakova valdīšanai Rīgā, jo patīk vai nē, bet viņam ir arī izdarītie darbi, ko it sevišķi novērtē seniori, tāpēc daudziem šķiet, ka tikpat veiksmīgi šī partija darbotos arī valstī. Jo, kamēr vieni sola pārmaiņas, Rīgas mēram ir izdevies parādīt, ka viņi dara. Piemēram, ļaujot braukt sabiedriskajā transportā bez maksas senioriem, kuriem jebkurš atbalsts, esot tik mazām pensijām, svarīgs. Ir arī bonusi citām grupām, piemēram, skolotājiem. Atbildēsim uz ļoti svarīgu jautājumu — kurš vēl valstī parūpējies par senioriem? Līdzīgi ir ar Lemberga pārstāvēto ZZS. Neskatoties uz to, ka Ventspils mērs apsūdzēts smagos noziegumos, tauta vērtē to, kas paveikts viņa pārstāvētajā pilsētā. Sak, viņš ne tikai ņem sev, bet arī dara labu citiem jeb dod tautai. Kamēr pretstatā no citām politiskajām partijām dzirdam tikai solījumus, bet darbi neseko. Tieši tā ir šo divu līderu partiju veiksmes atslēga — pēc garām runām seko arī darbi.
Visas partijas, kas ir šī reitinga pieciniekā, ir vēlētāju novērtētas, citādi neatrastos popularitātes TOP-ā. Visticamāk, tās sadalīs arī nākamā gada Saeimas vēlētāju balsis, lai gan esmu gana skeptisks par jebkādiem pētījumu centru datiem un aptaujām, kas rindo partijas reitingos. Kas pasūta pētījumu un cik savās atbildēs esam atklāti un godīgi?
Saeima veica grozījumus “Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. No nākamā gada fiziskās personas ziedojumi un partijas biedru naudas iemaksas nedrīkstēs pārsniegt 30% no viņu gūtajiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. Nav slikts mēģinājums sakārtot un padarīt caurre-
dzamus partiju ziedotāju darījumus. Kas ziedo partijām? Kāda ir šo ziedotāju motivācija? Šaubos, vai ir daudz nesavtīgu ziedotāju, kuri pēc tam negaida kādu pozitīvu lēmumu vai savu interešu lobēšanu valdībā. Būtu labi, ja varētu izvairīties no partiju ziedojumiem, lai mazinātu ietekmes riskus, tomēr neatbalstu, ka partijām tiek piešķirts valsts finansējums. Tik maza valsts ar tik mazu budžetu un tik lielu vajadzību sarakstu, manuprāt, to nevar atļauties.
Krievvalodīgie vecāki sākuši vākt parakstus par krievu valodas kā mācību valodas saglabāšanu izglītībā Latvijas skolās. Petīciju parakstījuši arī daži pazīstami deputāti — Andrejs Mamikins, Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova no “Saskaņas” un “Nepilsoņu kongresa” juriste Jeļena Bačinska.
Mazākumtautību skolās mācībām jābūt latviešu valodā, bet pārejai jābūt pakāpeniskai, to nedrīkst sasteigt. Domāju, pie šī jautājuma atgriezīsimies atkal un atkal, jo tas ir politizēts, lai gan runāt valsts valodā, kurā dzīvo vai esi dzimis, taču nevienam nevajadzētu būt problēmām. Mācības valsts valodā ir mēģinājums atgriezties pie savām saknēm — kārtībai jābūt — vienmēr esam runājušu latviski, tā tam būtu jāpaliek. Ja pāreja izdotos, tā būtu laba dāvana Latvijai simtgadē.
Veidojot nākamā gada valsts budžetu, paredzēti līdzekļi arī ministru un deputātu algas palielinājumam. Ja valstī pieaugusi vidējā alga, tad automātiski pieaug arī vēlēto politiķu algas. Piemēram, likumā noteikts, ka Ministru prezidenta algai jābūt piecas reizes lielākai nekā vidējai algai. Tātad premjera Māra Kučinska atalgojums nākamgad pieaugs par 200 eiro līdz 4235 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikmēr parastajam latvietim alga celsies vien par 50 eiro. Valstī, kurā stagnē rūpniecība, nav ētiski ministriem un deputātiem palielināt algas tik būtiski. Kas nodrošina šīs lielās algas? Nodokļu maksātāji! Daudz patīkamāk taču būtu, ja arī deputāti reiz solidarizētos ar tautu un būtu samierinājušies ar šo pašu 50 eiro algas kāpumu. Taču notiek vēl trakākas lietas. Starp eirozonas valstu centrālo banku vadītājiem Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam alga palielinājusies visstraujāk — par 10%. Gandrīz vai jāpiekrīt, ka no Ministru kabineta sienas jānoņem uzraksts “Viens likums un viena taisnība visiem”. Ja nav taisnības, tad nav ko zaimot.
Ceturto gadu Latvijā tika atzīmēta Bāreņu svētdiena. Šajā dienā galvenās rūpes par bāreņiem uzņemas kristīgās draudzes, atgādinot par pamestajiem bērniem un aicinot atbalstīt bez vecāku gādības palikušos, kļūstot par adoptētājiem, aizbildņiem un audžuģimenēm. Lai gan pēdējos gados palielinājies adoptētāju skaits, domāju, ka valsts bez bērnunamiem nav iespējama, lai gan šādā valstī gribētu dzīvot. Pirmkārt, audžuģimeņu nav tik daudz, vismaz pagaidām, kamēr nav sakārtota šo ģimeņu atbalsta sistēma. Otrkārt, bērnunamiem jāpaliek, jo situācijās, ja nepaveicas ar audžuģimeni, bērniem bez vecākiem ir jābūt vietai, kur atgriezties. Tāpat jādomā par tiem bērniem, kuri ir smagi slimi.
Ir sācies rudens tumšais periods, kad autobraucējiem svarīgi uz ceļa pamanīt gan velosipēdistu, gan gājēju, tāpēc aicinu lietot atstarojošās vestes. Nav nekā labāka par šīm vestēm. Lai drošs ceļš mājup!
