Kokneses novadā, tāpat kā Latvijā kopumā, vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās krietni zemāka nekā iepriekšējās 2017. gadā. Šogad no Kokneses, Iršiem un Bebriem kopā uz vēlēšanām aizgāja par 734 cilvēkiem mazāk nekā pirms četriem gadiem.
Dažādi viedokļi
Vēlētāju aktivitātes rādītāji ir vārdos neizteikta attieksme pret reģionālo reformu un vietvaru. Tā ir cilvēku neticība līdzdarboties pašvaldību darbā. Diemžēl divas trešdaļas balsstiesīgo izvēlējās vienaldzības taktiku. Taču tas nenozīmē, ka arī tie, kas piedalījās vēlēšanās, visi bija vienisprātis, ka balso par cerīgāku nākotni. Kāda kundze gados, ejot uz vēlēšanām, pukojās: “Kaut kas traks, ko tas Pūce (domājot bijušo vides aizs ardzības un reģionālās attīstības ministru — I. S.) ar Latviju izdarījis! Varēja taču palikt viss vecajās robežās.” Viņa arī uzskata, ka daudzām partijām ļoti vāji saraksti, piemēram, kas gan par deputātu var būt mājsaimniece vai bezdarbnieks? Kas viņi var būt par pašvaldības dzīves virzītājiem? Viņasprāt, daudzos sarakstos pieaicināti cilvēki tikai ķeksīša dēļ. “Labs cilvēks jau nenozīmē, ka viņš var būt arī labs vadītājs! Tam vajadzīgi izglītoti cilvēki!” viņa saka. Ar cerīgu skatu nākotnē pēc vēlēšanām raugās koknesietis Edgars Arvīds Ādamsons, kurš uz vēlēšanām bija ieradies kopā ar dēlu. Edgara kungs teic, ka bija ļoti sarežģīti izvēlēties, par ko balsot. Vēl pirms biļetena aizpildīšanas kārtīgi padomājis. Nākotnē skatoties cerīgi, jo, viņaprāt, sadrumstulotais valsts modelis nekam neder. “Es, piemēram, atceros, ka Ulmaņlaikā Koknese bija pie Rīgas apriņķa. Jo lielāks apriņķis, jo labāk. Neticu, ka tamdēļ mazie ciematiņi paliks aizmirstībā,” teic koknesietis. Citādās domās gan ir viņa dēls. Viņaprāt, no reformas nebūs nekāda labuma. Viņš savu izvēli veicis pēc citu ieteikuma. “Ko man līdz balsot par kādu deputātu kandidātu, kurš pārstāv citu novadu un kuru es nepazīstu? Skaidrs, katrs taču deķīti vilks uz savu pusi, tāpēc arī balsoju par zināmiem cilvēkiem,” teic Ādamsona kunga dēls. Savukārt kādu Bebru pagasta iedzīvotāju māc šaubas — nezin vai nākotnē būšot tik dāsni pabalsti invalīdiem kā Vingra laikā? Viņa izsaka arī cerību, ka varbūt jaunievēlētie deputāti beidzot panāks agrākos sasaukumos deputātu solīto, proti, noasfaltēs ceļu no Bebriem uz Iršiem.
Apliecina uzticību Dainim Vingrim
Šajās pašvaldību vēlēšanās Kokneses pagastā nobalsoja 1022 cilvēki (2017. gadā — 1516). Toreiz visvairāk balsu ieguva Zaļo un Zemnieku savienība, kurā ar pirmo numuru bija pašreizējais novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris. Arī šajās vēlēšanās koknesieši apliecinājuši uzticību domes priekšsēdētājam, kurš tagad gan pārstāv citu politisko spēku — “Latvijas attīstībai” un Vidzemes partiju. Par šo partiju nobalsoja 75,8 procenti jeb 775 vēlētāji Kokneses pagastā. Dainis Vingris no koknesiešiem bija sapelnījis visvairāk plusiņu — 632, iegūstot 1378 balsis. Pēc iegūto balsu skaita var secināt, ka koknesieši aktīvi balsojuši par savējiem: Dāvim Kalniņam — 1060 balsis, Didzim Bērziņam — 932, Rihardam Krauklim — 766 balsis. Par Nacionālo apvienību “Visu Latvijai”/“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” nobalsoja 125 vēlētāji. Lai gan saraksta pirmais numurs Guntis Libeks ir Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs, daudziem koknesiešiem viņš ir savējais — te dzimis, mācījies, te dzīvo viņa vecāki. No koknesiešiem viņš nopelnīja 71 plusiņu (190 balsis). Nosacīti trešajā vietā Koknesē ir “Jaunās Vienotības” saraksts. Par to nobalsoja 39 vēlētāji.
Par 128 mazāk
Bebru pagastā šogad uz vēlēšanām aizgāja par 128 vēlētājiem mazāk (227) nekā 2017. gadā. Tāpat kā Koknesē, visvairāk vēlētāju — 47,5% (108) — nobalsoja par “Latvijas attīstībai” un Vidzemes partiju. Pēc balsu skaita pirmais ir Dainis Vingris (184), otrais — Dāvis Kalniņš (129), trešais — Leons Līdums (121). Otrajā vietā — “Visu Latvijai”/“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (49), trešajā vietā — ‘‘Jaunā Vienotība” (43).
Trim partijām — nevienas balssIršu pagastā pirms četriem gadiem vēlēšanās piedalījās 218 vēlētāji, kas bija 55,90% no balsstiesīgajiem, šogad par nākotni balsoja puse mazāk vēlētāju — 106. Tiesa, jāņem arī vērā, ka šajos gados visos pagastos sarucis balsstiesīgo skaits. Visvairāk balsu (81) iršēnieši atdeva par “Latvijas attīstībai” un Vidzemes partiju, otrajā vietā — “Visu Latvijai”/“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (11), trešajā — Zaļo un Zemnieku savienība (5). Par trīs partijām — Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, politisko partiju “KPV LV” un sociāldemokrātisko partiju “Saskaņa” — nenobalsoja neviens vēlētājs Iršos.
