Vēl ziema, februāris un sals, bet ātri pienāks pavasaris, sāksies eksāmenu un izlaidumu laiks, un pamatskolu un vidusskolu absolventi dosies uz profesionālajām un augstākajām mācību iestādēm. No mazās, omulīgās Sunākstes pamatskolas šogad ceļamaizi saņems vienpadsmit jauniešu.
Pārliecības vēl nav
Sunākstes pamatskolā ierodos aukstā un saulainā februāra pēcpusdienā. Skolā ir silti, un, kamēr stundu sarakstā meklēju 9. klases nodarbību plānu, atskan zvans un no klasēm “izbirst” skolēni. “Labdien!” ieraugot svešu cilvēku, sveicina ikviens mazāks vai lielāks pamatskolas audzēknis. Daudzās skolās šī pieklājības norma ir zudusi, bet te joprojām cieņā. “Devītie” ir mazliet samulsuši, tikko iedziļinājušies sarežģītajā skaitļu pasaulē, priecājas par iespēju mazliet atvilkt elpu.
Daudziem jauniešiem pēc vidusskolas, augstskolas beigšanas, pat sākot strādāt, nav pārliecības par izvēlētās profesijas piemērotību. Arī sunākstieši nav izņēmums, tikai puse no viņiem ir pārliecināti par nākamās profesijas izvēli.
Četri uz Ogri
Iespējams, vairāki jaunieši turpinās izglītoties Ogres valsts tehnikumā. Dāvis Vaivods, Vadims Safonovs un Armands Strads gribētu mācīties mežsaimniecību. “Visi trīs domājam iet uz Ogri,” saka Armands. Ogres meža tehnikumu absolvējis ne viens vien bijušais Sunākstes pamatskolas audzēknis. Apgūt telpu dizaineres arodu Ogrē plāno Annija, par profesijas izvēli viņa īpaši neesot šaubījusies — vizuālā māksla patīk un padodas, meitene ir piedalījusies arī olimpiādē. Vaicāta, vai vēlētos studēt ārzemēs, Annija kļūst domīga: “Mana māsa strādā un dzīvo Īrijā. Vasarā biju ciemos, tur tiešām ir ļoti jauki, tikai mācīties tur gan negribētu. Māsasmeita mācās 4. klasē un tur apgūst to vielu, ko te mācījās 2. klasē, tāpēc domāju, ka tur izglītības līmenis ir zemāks.”
Vīrišķīgas profesijas
Lielākā daļa jauniešu pagaidām domā apgūt kādu arodu profesionālajās skolās. Tikai divas meitenes varētu doties uz vidusskolu. Amanda Zvīgule stāsta, ka mācības turpinās vidusskolā, iespējams, Aizkraukles novada ģimnāzijā. “Tā kā īsti nezinu, ko vēlos studēt, tad trīs gadi vidusskolā būs pietiekams laiks, lai izlemtu,” domā Amanda. “Vecāki neko neuzspiež, galvenais, lai mācos. Mana vecākā māsa studē Rīgas Tehniskajā universitātē, redzu, ka jāmācās tiešām daudz.” Amandas klasesbiedrenei Angelikai tālākais ceļš jau ir pavisam skaidrs — Andreja Upīša Skrīveru vidusskola, pēc tam uz kādu policijas skolu. “Man tas patiešām interesē,” stāsta Angelika. “Mans tēvocis un vēl vairāki radinieki saistīti ar šo jomu. Arī vecāki atbalsta manu izvēli.” Par to, kur mācīties, nešaubās arī Raivis Teikmanis. “Gribētu būt jūrnieks, mans tētis kādreiz brauca jūrā,” saka Raivis. “Viņš par to laiku ir daudz stāstījis, tas arī ietekmēja manu izvēli.”
“Vairāki mani draugi ir ugunsdzēsēji. Mums ir līdzīgas intereses, daudz kopīga, tāpēc arī domāju, ka tas varētu būt darbs man. Iespējams, došos mācīties uz Saldu,” stāsta Dāvis Vindulis.
Sirsnīgāk un jautrāk
Interesanti, ka klasē ir divas Santas Ivanovas. Viena no vārdamāsām Sunākstes pamatskolā sāka mācīties pagājušajā gadā. Pirms tam meitene mācījās Cēsu pusē, Liepas pamatskolā. “Tā bija liela skola — 250 audzēkņu,” stāsta Santa. “ Te ir mazāk skolēnu, bērni ir draudzīgāki, kā lielā ģimenē. Par tālāku izglītošanos, protams, domāju, bet nezinu, vai došos uz vidusskolu vai arodskolu.” Otra Santa teic, ka mācīsies arodskolā un, visticamāk, izvēlēsies pavāres profesiju. “Gan vecāmāte, gan mamma un tante ir pavāres,” saka Santa. “Man tas patiešām patīk, dažkārt gatavoju arī pusdienas ģimenei. Patīk gatavot interesantus ēdienus, arī cept kūciņas.”
Klasē pērn pievienojās arī Sintija Aļinauska. Viņa pirms tam mācījās Spīdolas ģimnāzijā Jelgavā. “Jaunajā kolektīvā nebija grūti pierast, te ir daudz sirsnīgāki un jautrāki klasesbiedri. Jelgavā klasē bijām 30 skolēnu,” stāsta Sintija. “Domāju, ka mācīšos kādu profesiju, man patīk mājturība.”
Paši labākie
Lielākā daļa profesiju izvēlas draugu, paziņu, ģimenes — vecāko brāļu, māsu — ietekmē. Skolā mācību gada otrajā pusē viesojas arī vidusskolu, arodskolu pārstāvji, pastāsta par savu skolu, šogad gan vēl nav bijuši.
“Vispirms skola jāpabeidz, tad var domāt par to, ko darīt tālāk,” atskan no aizmugurējo solu rindas. Bail no eksāmeniem? “Protams! Īpaši no matemātikas un vēstures eksāmena.” Sarunas beigās matemātikas un deju skolotājs Andris Kivlenieks slavē “devītos”— esot ļoti aktīvi un čakli dejotāji, gandrīz visi dejojuši viņa vadītajā tautas deju kolektīvā.
Klases audzinātāja ir Ilona Rauza, viņa māca ķīmiju, fiziku, ģeogrāfiju un dabaszinātnes. “Šī ir mana trešā audzināmā klase,” stāsta audzinātāja. “No iepriekšējām visi jaunieši devušies mācīties tālāk, daļa studēja augstskolās, daļa apguva arodu. Katrā ziņā visi ir labi iekārtojušies, strādā. Tagadējā klasē ir ļoti atraktīvi un sirsnīgi bērni. Paši labākie.”
