Ugunsdzēsējiem šis ir ļoti aktīvs laiks — visās malās deg! Pārsvarā kūla, taču tā izraisa lielus ugunsgrēkus, kuros sadeg ēkas, iet bojā cilvēki.
Ugunsdzēsējiem šis ir ļoti aktīvs laiks — visās malās deg! Pārsvarā kūla, taču tā izraisa lielus ugunsgrēkus, kuros sadeg ēkas, iet bojā cilvēki. Par to, tiekoties ar žurnālistiem, runāja arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Aivars Straume.
Visa Latvija deg
Pērn kūlas dedzināšanas rezultātā Latvijā bojā gājuši astoņi cilvēki, arī šogad jau reģistrēti vairāki cietušie.
— Katru pavasari Latvijā notiek simtiem (2002. gadā Aizkraukles rajonā — 84) kūlas un meža ugunsgrēku, kuriem bieži ir traģiskas sekas, — stāsta Aivars Straume. — Katru gadu ugunsgrēku skaits palielinās. Pērn man zvana kolēģi no kaimiņvalstīm un uztraukti jautā: “Kas Latvijā notiek? No satelīta raugāmies — visa Latvija deg!”. Vainīgi vecās zāles dedzinātāji.
Ja teritoriju nekopsi, maksāsi
— Kā cīnīties ar dedzinātājiem?
— Viena no iespējām ir sadarbībā ar pašvaldībām piemērot papildus nodokli tiem zemes īpašniekiem, kuri savas platības neapkopj. Tās ieaug zālē, un pavasarī atliek vien uzraut sērkociņu. Stundā uguns noposta ēkas, iedzīvi. Pēc tam atjaunošanai vajadzīgs ilgs laiks un lieli līdzekļi. Diemžēl kūlas ugunsgrēki turpināsies, kamēr vien nesakops aizaugušos laukus. Ja īpašnieks to nedara, lai izdara pašvaldība, bet īpašniekam liek samaksāt.
— Vai jūs pats kūlu neesat svilinājis?
— Pusaudža gados svilināju, bet vienmēr nodzēsu. Arī tagad zāles kumšķus padedzinu, bet to vajag darīt ar apdomu.
Biedrībā pielūdz Dievu
— Nereti vienā rajona malā jau deg, kad saņem izsaukumu uz citu vietu. Ne vienmēr paspēj laikā…
— Latvijā vajadzētu 92 ugunsdzēsības dienestus, lielākajās pilsētās izvietojot pat divus, trīs. Tad visa teritorija būtu nodrošināta pietiekami, ne tā kā tagad, kad aptverts tikai sešdesmit procentu teritorijas. Pēc normatīviem ugunsdzēsējiem nelaimes vietā pilsētā jāierodas piecās, bet ārpus pilsētas — 15 minūtēs. Diemžēl tagad tas ne vienmēr iespējams. Jādomā par vismaz piecpadsmit jaunu nodaļu izveidi vietās, kur to nav.
— Aizkrauklē ugunsdzēsības automašīnas stāv zem klajas debess, bet līdzās ir liela Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības ēka, kurā pāris reižu nedēļā pulcējas ticīgie. Vai nav iespējams šīs telpas iegādāties VUGD vajadzībām?
— Tas ir ļoti sāpīgs jautājums, kurš pārrunāts vairākkārt. Ugunsdzēsēji Aizkrauklē tiešām strādā šaurās telpās, vairākas automašīnas spiesti turēt ārā. Esmu runājis ar Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības Aizkraukles nodaļas vadību, kas pa šo laiku vairākkārt nomainījusies. Vienmēr saņemu atbildi par telpu jautājumu padomāt, bet reāli nekas nenotiek. Tās ir viņu telpas, un mēs nevaram piespiest šo ēku atvēlēt mums.
Prezidente — ugunsdzēsēja
— Ja valstī nepietiek ugunsdzēsības nodaļu un uz ugunsgrēkiem laikus nevar paspēt, varbūt lietderīgi domāt par kādu papildus dienestu izveidi?
— Par ugunsdzēsējiem varam izmācīt kaut visus valsts iedzīvotājus, sākot no žurnālistiem, beidzot ar Valsts prezidenti. Varam iemācīt ugunsdrošības noteikumus, izskaidrot rīcību ugunsnelaimē. Aktīvi strādājam ar skolēniem, organizējot paraugdemonstrējumus, izdodot bukletus. Vajadzētu domāt arī par ugunsdrošības signalizācijas ierīkošanu. Piemēram, Skandināvijas valstīs katrā mājoklī ir lokālie signāldevēji, kuri vēsta par nelaimi. Cīņā pret nelaimēm mums visiem jābūt vienotiem.
Patvertnes jāsaglabā
— Agrāk lielu uzmanību pievērsa civilajai aizsardzībai. Tagad tā palikusi novārtā, bet patvertnes izīrētas vai pārdotas. Kā cilvēkam zināt, ko darīt, piemēram, atomreaktora avārijas gadījumā?
— Būs apziņošanas sistēma — uz ēku jumtiem un citās augstākās vietās izvietotas sirēnas, kuras ziņos par nelaimi. Tās domātas dažādām likstām un par katru ziņos ar savu signālu. Trijos gados šī sistēma aptvers ap deviņdesmit procentu Latvijas teritorijas, un cilvēkiem izskaidrosim, ko nozīmē konkrētais signāls. Savukārt patvertnes drīkst izīrēt tikai ar nosacījumu, ka nepieciešamības gadījumā tās atbrīvo, lai cilvēki varētu patverties.
Vienotam dienestam vienots numurs
— Nereti nesaprašanās rodas ārkārtas situāciju tālruņa numura 112 dēļ. Zvans no tā nonāk VUGD, bet ko darīt, ja nepieciešams izsaukt ātro medicīnisko palīdzību?
— Zvanus pāradresējam, tas notiek diezgan ātri. Bet ir problēma — tikai 13 rajonos zvans tālrunim 112 nonāk tieši rajonā. Pārējos nonāk Rīgā vai citā vietā, tad pāradresācija ir ilgāka. Nelaimes gadījumā katra sekunde ir izšķiroša, tādēļ jāpanāk, lai 112 centrāle darbotos katrā rajonā. Tam nepieciešams ap 112000 latu, un Satiksmes ministrijā jau iesniegts pieprasījums naudas piešķiršanai šim mērķim.
Malku zāģēt nebrauks
— Ugunsdzēsēji dodas ne tikai dzēst, bet arī izsūknēt pārplūdušus pagrabus un no kokiem nocelt kaķus. Vai šie darbi arī ir jūsu dienesta pienākums?
— Esam daudzpusīgs glābšanas dienests, kurš palīdz dažādās situācijās. Diemžēl cilvēki to mēdz izmantot ļaunprātīgi, prasot mums veikt arī tādus darbus, ko varētu veikt paši vai iesaistot citus dienestus. Piemēram, ūdens izsūknēšanu no pagraba. To var veikt komunālās saimniecības speciālisti, bet iedzīvotāji prasa mums, jo mēs neņemam samaksu. Tādēļ turpmāk raudzīsimies, uz kuriem šāda veida izsaukumiem braukt un kurus pāradresēt komunālajām saimniecībām. Brauksim tikai tad, ja būs kāds apdraudējums. Nebrauksim arī zāģēt kokus, ja vien tie neradīs bīstamu situāciju, piemēram, aizšķērsos ceļu vai uzkritīs mājas jumtam.
