Zemgales Plānošanas reģiona Attīstības padomes kārtējā sēde notika Pļaviņu novadā — Aiviekstes pagasta administratīvajā ēkā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas pašvaldību vadītājiem raisīja plašākas diskusijas, bija par Zemgales reģiona autoceļiem, kurus katrā novadā vajadzētu sakārtot vissteidzamāk.
Saistībā ar valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2016. — 2020. gadam izvērtēt ceļus plānošanas reģioniem lūdza VAS “Latvijas Valsts ceļi”. To darīja arī Zemgalē, un katrs novads šajā sarakstā varēja nosaukt savu “sāpju bērnu”, kādu nav mazums.
Zemgales Plānošanas reģiona izpilddirektors Valdis Veips sēdē skaidroja, ka pašvaldības izvērtēja katra ieteiktā ceļa nozīmi, izmantošanas intensitāti un stāvokli, jo tos pārzina vislabāk. Tā kā Attīstības padomē darbojas visu Zemgales reģiona novadu domju vadītāji, katram no viņiem par sliktiem ceļiem būtu stāstāms daudz. Tomēr visi vienojās, ka šobrīd nav būtiski uzsvērt kāda ceļa prioritāti, jo visi ir pārbaudīti un iekļauti VAS “Latvijas Valsts ceļi” autoceļu sakārtošanas programmā. Plānošanas reģiona uzdevums bija sadarbībā ar pašvaldībām vēlreiz pārskatīt, kuri ceļi jālabo vispirms, un pieņemt politisku lēmumu šo darbu atbalstam, kas arī izdarīts. Šo ceļu sarakstu Zemgales Plānošanas reģions iesniegs Satiksmes ministrijai.
Kopējā Zemgales Plānošanas reģiona sarakstā iekļauti 30 ceļi vairākos posmos — desmit valsts reģionālie un 16 valsts vietējās nozīmes autoceļi. No pirmās grupas saistībā ar Aizkraukles reģionu norādīti: P87 Bauska—Aizkraukle, P76 Aizkraukle—Jēkabpils (līdz dzelzceļa stacijai “Daugava”), P79 Koknese—Ērgļi, P37 Pļaviņas (Gostiņi)—Madona—Gulbene, P32 Līgatne (Vidzemes šoseja)—Skrīveri. Otrajā grupā: Daudzeva—Viesīte—Apserde, V916 posmā Odziena—Vietalva—Indrāni, V932 Nereta—Gricgale—Ērberģe un V922 Vecbebri—Irši.
Attīstības padome šajā sēdē izskatīja un pārrunāja arī citus jautājumus. Biedrības “Samariešu atbalsts mājās” vadītājs Viesturs Kleinbergs informēja par sociālo pakalpojumu attīstību un aprūpes iespējām mājās lauku reģionos. Šobrīd biedrība noslēgusi sadarbības līgumus ar 20 Latvijas pašvaldībām, bet tās piedāvātos mobilos pakalpojumus pagaidām izmanto tikai divās Zemgales pašvaldībās. Savukārt pakalpojums “drošības poga” darbojas visā Latvijā, tikai daudzviet novados cilvēki par to joprojām nezina.
Sēdē pārrunāja arī pašvaldību piedalīšanos nākamā gada Uzņēmēju dienās, kas notiks Jelgavā, kā arī piedalīšanos starptautiskajā tūrisma izstādē “Balttour 2016”. Pašvaldības iebilda pret mazajām vietām izstādes hallē, tomēr nolēma neko šogad nemainīt. Padomes pārstāvji vienojās: ja ir vēlēšanās, pašvaldības var piemaksāt par papildu vietu. Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks gan iebilda, vai pašvaldībām ir kāds būtisks ieguvums no dalības “Balttour 2016”. Citi šo iebildi neatbalstīja, un Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums uzsvēra, ka tomēr jābūt tiešajai saitei ar cilvēkiem, lai radītu viņiem interesi par novadu. Arī pļaviņieši atzina, ka pēc šīs izstādes viņu novada uzņēmēji izjutuši ievērojamu tūristu pieaugumu. ◆
