Namā, kur pagājuši skaistākie un muzikālākie mirkļi komponista Pētera Barisona dzīvē, 4. maijā svinēja komponista dienasgrāmatas “Pa pagātnes tekām” atvēršanas svētkus.
Namā, kur pagājuši skaistākie un muzikālākie mirkļi komponista Pētera Barisona dzīvē, 4. maijā svinēja komponista dienasgrāmatas “Pa pagātnes tekām” atvēršanas svētkus.
Jaunās grāmatas atvēršanas svētki notika Sēlpils pagastā, Raiņa klubā. Te Barisons pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados spēlēja vijoles un klavieru pavadījumu lugu uzvedumos un saviesīgajos pasākumos, diriģēja Sēlpils kori un Sēlpils dziedāšanas biedrības “Lira” kori. Valsts svētkos 4. maijā šajā klubā atkal skan Barisona dziesmas, un tās dzied arī Sēlpils koris, bet šoreiz tās veltītas atmiņām par komponistu un īpašam notikumam — grāmatas izdošanai.
Kultūrvēsturiska dienasgrāmata
Pētera Barisona dienasgrāmatā “Pa pagātnes tekām” apkopotas astoņas komponista rakstītās dienasgrāmatas burtnīcas, kas vēsta par notikumiem no 1915. līdz 1947. gadam. Pēteris Barisons dienasgrāmatu sācis rakstīt jau 11 gadu vecumā, un tās ir atmiņas ne vien par viņa dzīvi, sapņiem un ikdienu, bet arī kultūrvēsturisks stāstījums par notikumiem Sēlpilī un tagadējā Staburagā, Secē, Sunākstē, Pļaviņās, Klintainē, Jēkabpilī un Rīgā.
Izdevniecības “Praktiskā grāmata”, kurā dienasgrāmata izdota, vadītāja Māra Šterna atzīst, ka komponista dienasgrāmata interesanta šķitusi jau tēlainās un skaistās valodas dēļ vien. Viņa rakstītais nav īpaši rediģēts, un lasītājs visu ieraudzīs gandrīz tādu pašu, kā tas bijis attēlots komponista rokrakstā dienasgrāmatās. Tie, kuri jauno grāmatu jau izlasījuši, atzīst, ka tas ir viegli lasāms darbs, kurš saista, un iesākto grāmatu nevar nolikt malā — tik ļoti notikumi un valoda aizrauj.
Ideja par šīs dienasgrāmatas izdošanu pieder Rutai Avotiņai. Viņa jau uzrakstījusi grāmatu par Sēlpili, tagad tāda top arī par Staburagu. Uzzinājusi, ka ir saglabājušās Barisona rakstītās dienasgrāmatas, Ruta Avotiņa par tām ieinteresējusi arī izdevējus, un nu tieši valsts svētkos, 4. maijā, jaunā grāmata nodota lasītāju vērtējumam. Tajā ievietoti foto no Gunāra Barisona ģimenes albuma un no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja “Kalna Ziedos” fondiem. Grāmatai pievienots arī kompaktdisks ar ierakstiem no Latvijas Radio fonotēkas, kurā ir Barisona komponētās melodijas.
Talanta mantinieks
Šī diena ir īpaša arī Pētera Barisona dēlam Gunāram. “Man tas ir liels notikums,” saka Gunārs Barisons. “Arī agrāk šī ideja tika pārrunāta, bet varbūt vēl nebija īstais laiks vai nebija sastapti īstie cilvēki. Šoreiz es jutu, ka šiem cilvēkiem varu uzticēties, un tas ir noticis — šī grāmata ir šeit.” Gunārs Barisons atklāj, ka atmiņas par tēvu viņam ir pastarpinātas — citu stāstītais un lasītais, jo dēlam bija tikai pusotrs gads, kad tēvs nomira. Gan dēls mantojis tēva talantu — viņš strādā par mūzikas skolotāju Jēkabpilī, spēlē klavieres un māca šo prasmi arī saviem audzēkņiem.
Viens sapnis
Lai pieminētu P. Barisonu, atskaņotu un dziedātu viņa radītās melodijas un izteiktu atzinību par vērtīgo grāmatu, Sēlpilī bija ieradušies daudzi viesi. Mūzikas vēsturniece Zane Gailīte atzīst, ka šī diena Latvijas vēsturē ir īstais laiks, kad atminēties Pēteri Barisonu — cilvēku, kurš tik ļoti ieaudzis savā tautā. Staburadziete Spīdola Lejniece dalās mātes Elzas Santiņas, kura pazina komponistu, stāstītajās atmiņās, un bilst: “Viņš bija ne tikai izcils komponists, bet arī vienkāršs, atsaucīgs un sirsnīgs cilvēks.”
Staburaga pagasta padomes priekšsēdētāja Aina Ķīse jau ir izlasījusi Barisona dienasgrāmatu un atklāj, ka tā ir ļoti interesanta. “Komponists savā dienasgrāmatā atklāj, ka jau tālaika kultūras dzīves aktīvisti sprieda, ka Vīgantē vajadzētu uzcelt tautas namu, un arī mums ir tāds sens sapnis,” saka Ainas kundze. Staburadziešus daudz kas vieno ar sēlpiliešiem, un ne tikai Barisons, jo vēsturiski abi pagasti bija viens — Sēlpils pagasts. Tagad Barisona dzimtās mājas “Skudras” ir Staburaga pagasta teritorijā, un tajās iekārtots muzejs.
Kūsā kultūras dzīve
Staburadzieši svētkus var svinēt netālajā Vecsēlpilī, Raiņa klubā, kurš nu atkal atdzimis. No 1920. līdz 1970. gadam šajā ēkā darbojās Tautas nams, vēlāk iekārtota sporta zāle. 2005. gadā, iesaistoties starptautiskā projektā, ēka atjaunota. Sēlpils pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Bite stāsta, ka ēkas atjaunošanā ieguldīti 200 tūkstoši latu, un tagad te dzīve “kūsāt kūsā”. “Esam te saglabājuši Barisona elpu. Te ir brīnišķīga akustika un var rīkot skaistus pasākumus,” priecājas Jānis Bite.
Patlaban Sēlpils pagastā darbojas divi kultūras nami, savulaik bijuši pat trīs. Taču sēlpilieši aizvien var lepoties ar aktīvu kultūras dzīvi — pagastā, kurā ir 1200 iedzīvotāju, darbojas deviņi pašdarbības kolektīvi — koris, deju kolektīvi, teātris. Starp citu, Sēlpils pagasta jauktais koris “Sēlpils” ir vienīgais koris, kurš darbojas Jēkabpils rajona lauku pagastā. Tajā dzied arī daudzi Staburaga pagasta iedzīvotāji.
“Dziesmai šodien liela diena” — Raiņa kluba zālē tāpat kā pirms daudziem gadu desmitiem skan Barisona dziesmas. Un šajās telpās vēl būs daudz lielu dienu — arī nākamgad, kad Sēlpils svinēs 800 gadu jubileju. Šos svētkus sēlpilieši un staburadzieši iecerējuši svinēt kopā.
