Kūrortu atklāj medībās. Jau vairākus simtus gadu Čehija ir slavena ar savām kūrortpilsētiņām — to valstī ir 36 — un vairākiem simtiem ārstniecisku avotu un dūņu atradnēm.
Nobeigums. Sākums 31. maija laikrakstā “Staburags”.
Kūrortu atklāj medībās
Jau vairākus simtus gadu Čehija ir slavena ar savām kūrortpilsētiņām — to valstī ir 36 — un vairākiem simtiem ārstniecisku avotu un dūņu atradnēm. Vēstures avoti liecina, ka dziedinošo ūdeņu iedarbība valsts teritorijā bijusi pazīstama pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Par to liecina Teplices termālajos avotos (tie ārstē sirds un locītavu slimības) atrastās seno romiešu un ķeltu zelta un sudraba monētas. Pēc senas tradīcijas, metot monētas ārstnieciskajos ūdeņos, atpūtnieki pateicās par dziedināšanu. Kāda leģenda vēsta, ka Karlovi Vari kūrortu atklājis pats Romas imperators un Čehijas karalis Kārlis IV. 1358. gadā, medījot šajā apkaimē, viņš pamanījis, ka no meža izskrien stalts briedis un sāk cīņu ar medību suņiem. Kāda bulta ievainojusi briedi, sakosti arī daži dzinējsuņi. Kad briedim pienākuši mednieki, viņš izlēcis no peļķes kāda avota tuvumā. Ievainojuma viņam un arī suņiem vairs nav bijis. Peļķē bijis karsts geizera ūdens, ko karalis licis izpētīt. Pēc tam viņš pavēlējis blakus tam uzbūvēt nelielu pili. Tā šis avots un vieta ieguvusi Kārļa vārdu.
Slavenību iecienīts
Sevišķi slavens šis kūrorts kļuva 18. gadsimta sākumā — te atpūtās daudzi slaveni mākslinieki, rakstnieki, politiķi. Savulaik te bijuši arī Eiropas Savienības himnas autori Ludvigs van Bēthovens un Fridrihs Šillers, bet Gēte atpūties pat trīspadsmit reižu. 1712. gadā Karlovi Varos kaites ārstējis arī Krievijas cars Pēteris I, kurš ātri ieguvis vietējo iedzīvotāju simpātijas. Te viņš sagaidīts ar fanfarām un zalvēm — tā toreiz bijis pieņemts. Atšķirībā no citiem valdniekiem nav izturējies iedomīgi un augstprātīgi — ar vietējiem mūrniekiem piedalījies mājas celšanā, kādā smēdē pašrocīgi izkalis pakavu, uzvarējis šaušanas sacīkstēs. Nikolajs Gogolis Karlovi Varos rakstīja “Tarasu Buļbu”. Arī Aleksejs Tolstojs un Ivans Turgeņevs bija šī kūrorta viesi.
Pastaiga ar krūzīti
Karlovi Vari nosaukums man līdz šim bija asociējies tikai ar kino — zināju, ka notiek starptautiski kinofestivāli (tāds bija arī šogad jūlija sākumā). Pēc ekskursijas šo kūrortpilsētiņu atcerēšos kā atpūtnieku paradīzi, kurā laiks, šķiet, rit divreiz lēnāk — nesteidzīgā gaitā šurp atbraukušie bauda mieru un… minerālūdeņus. Te nevienu neizbrīna, ka cilvēki pastaigājas ar krūzīti rokā. Lielākajai daļai tās ir īpašas — plakanas, ar tievu snīpīti. Sūcot pa to ārsta izrakstīto ūdens devu un kāpjot kalnā uz savu sanatoriju vai viesnīcu — tā daudziem atpūtniekiem ir ikdiena un arī ārstnieciskais kurss.
Arī mums bija iespēja pagaršot 12 veidu dziedniecisko minerālūdeņu. Tie bija silti, aptuveni 50 — 60 grādu. Garšīgi nebija, bet, iedvesmojot sevi ar domu, ka tie ir dziednieciski, dzēra visi. Ūdeņu sastāvā ir karbonāti, sulfāti, hlorīdi, nitrāti un arī ogļskābes piedeva. Viena avota ūdens gan palika nenogaršots — geizers Vržidlo J. Gagarina kolonādē 73 grādus karsto strūklu meta gandrīz 20 metru augstumā.
Par ārstēšanos ar minerālūdeņiem uzrakstīts daudz zinātnisku darbu un pētījumu. Katrs pētnieks ieteicis savu recepti, piemēram, dienā izdzert astoņus litrus dziedinošā ūdens un sēdēt vannā līdz 12 stundām.
Jaunkrievu īpašums
Kūrortā daudz dzirdējām krievu valodu, diemžēl nesastapām nevienu latviski runājošu atpūtnieku. Gide stāstīja, ka kūrorts neoficiāli piederot jaunajiem krieviem. Pieņemot darbā pārdevējas, viena no galvenajām prasībām ir krievu valodas prasme.
Lai gan todien laiks ar sauli nelutināja, vairāki ekskursanti izmantoja iespēju izpeldēties atklātā minerālūdens baseinā par 40 kronām (80 santīmu) stundā.
Atmiņai no Karlovi Variem man mājās ir roze. Tā gan ir dīvaināka nekā parastās. Iepakotas kastītēs, puķes varēja nopirkt ikkatrā suvenīru veikaliņā. Rozes izgatavotas no papīra un ilgāku laiku mērcētas Karlovi Vari avotu ūdenī. Tās pārakmeņojušās un ieguvušas brūnganu toni.
Savukārt draugi slavēja vēl kādu Karlovi Varu suvenīru — īpaši plānas vafelītes ar dažādiem pildījumiem. Tās varēja nopirkt arī uz ielas, tikko ceptas.
Kristālu un rubīnu gūstā
“Kādus suvenīrus iesakām vest no Čehijas”— ceļojumu firmā pirms brauciena katram tūristam izsniedza arī šādu ceļvedi. Tajā minēts, ka Karlovi Varos būs iespēja iegādāties Bohēmijas kristāla izstrādājumus, kā arī rotaslietas ar granātu. Divstāvu veikalā, pie kura piestāja mūsu autobuss, viss vizēja un mirdzēja. Logos bija sakārtas kristāla lustras, kuru cenas šķita fantastiskas, tāpēc arī tūliņ aizmirsās. To, ka čehu kristāls ir īpašs, liecina arī fakts, ka ASV Balto namu, Milānas La Scalas operu, Drēzdenes mākslas galeriju un Sidnejas operu rotā čehu kristāla lustras. Naudīgākās kundzes tūliņ izveidoja rindu, jo bija sajūsmā par iespēju lēti iegādāties īstu mantu. Nelielas kristāla vāzītes maksāja ap trijiem latiem, glīti gaumīgi komplekti — ap 10 latu. Kāda kundze sev uzdāvināja auskariņus ar mazu granāta actiņu par sešiem latiem. Kā vēsta veikala reklāmas bukletiņš, daļa rotaslietu tapusi Jabloņecā. Tā ir ļoti gleznaina vieta, kur zemes dzīlēs atrod dabiskos kristālus un pusdārgakmeņus, galvenokārt granātu. Katrai granāta puslodei noslīpē deviņas šķautnes, un akmens iegūst sarkana rubīna krāsu.
***
No Prāgas mājās izbraucām deviņos vakarā. Mazliet jau krēsloja, un sirdī bija skumjas, it kā jāšķiras no mīļas draudzenes. Bija aizritējušas piecas skaistas dienas, kuras nu atstājušas vien zeltīta mirdzuma atmiņas.
