Kurš gan mūs laikos vairs ada cimdus? Turklāt dūraiņus… Veikalā par lētu naudiņu taču var dabūt visvisādus, turklāt vēl netrūkst arī ādas izstrādājumu, kas daudziem patīk jo labāk.
Kurš gan mūs laikos vairs ada cimdus? Turklāt dūraiņus… Veikalā par lētu naudiņu taču var dabūt visvisādus, turklāt vēl netrūkst arī ādas izstrādājumu, kas daudziem patīk jo labāk. Tomēr veikala prece ir masveida prece, visi cimdiņi tik vienādi. Un nesen aizvadītājās aukstajās dienās ne viens vien meklēja, kur kādā kumodes atvilktnē saglabājies kāds silts, adīts dūrainītis…
Ja šādu dūraiņu nav, tos itin viegli varam noadīt paši.
Mūsu padoms nācis no kādām Vidzemes lauku mājām, kuru saimniece bija izmantojusi ļoti vienkāršu, bet blīvu rakstu dūraiņiem, kas paredzēti pajūgā braucējiem. Cimdiem bija jābūt stingriem, lai, turot grožus, tie ātri nesadiltu, kā arī, lai braucot ar zirgu, rokām būtu silti. Tiesa gan, vidzemnieces braucamajiem dūraiņiem gludi labiskajā adījumā bija noadīts dubultcimdiņš. Taču mūsu apstākļos cimdi būs pietiekami silti, ja blīvo adījumu izmantosim parastiem dūraiņiem. Cimdu var adīt no tādas krāsas dzijas, kas pieskaņota mētelim, savukārt citas krāsas ķepiņas iespējams pielāgot šallei, cepurei vai somai. Viss atkarīgs no adītājas izdomas. Dūrainīša adīšanai nav nepieciešams īpaši atlicināt laiku, to var darīt, piemēram, skatoties televizoru, jo raksts ir ļoti, ļoti vienkāršs.
Vispirms jāizmēra, cik lielai rokai cimdiņš adāms. Aprēķina, cik valdziņu uz katras no četrām adatām būs jāuzmet. Valnītim vislabāk izvēlēties sviķeļa rakstu: viens valdziņš labiski, viens kreiliski, vai divi valdziņi labiski, divi kreiliski, divi labiski u.t.t. Šāds raksts gana staipīgs un, uzvelkot cimdu, valnītis labi piekļausies rokai. Atkarībā no rokas lieluma, aprēķina, cik valdziņu nepieciešams. To dara tā: izmēra rokas resnumu. Uzmet desmit vai divpadsmit valdziņus, izmēra, cik tas ir centimetru, un ar parasto trejskaitli aprēķina nepieciešamo valdziņu skaitu. (Piemēram, 28.) Kad valnītis uzadīts, trīs kārtas ada gludi labiskā adījumā. Adot šis kārtas ir jāpieaudzē vajadzīgais valdziņu skaits cimda delnas daļai. Cik valdziņu nepieciešams pieaudzēt, tas jāizrēķina līdzīgi, kā iepriekš. (Piemēram, 56.) Tad vienu rindiņu izada kreiliski un sāk adīt rakstu līdz īkšķim. Lai atstātu īkšķa vietu – uz kniepadatas vai dzijas uzņem 15 valdziņus un diega galus sasien. Tad uz tās pašas adāmadatas uzņem 15 valdziņus un ada cimdus tālāk līdz rokas mazajam pirkstiņam. Ielāgojot īkšķa vietu, jāņem vērā, ka labās rokas pirkstam tā būs uz vienas adatas, bet kreisās rokas pirkstam – uz otras. Tad cimdu norauc, katrā otrajā kārtā uz otrās un trešās un ceturtās un pirmās adatas saadot divu valdziņus kopā. Saadot divus valdziņus kopā, veidojo trīsstūrveida noraukumu. Tad uz vienas adatas uzņem valdziņus īkšķim, uz otras adatas uzņem īkšķa virspuses valdziņus un ada rakstu. Kad cimda īkšķis noadīts līdz naga vidum, to norauc. Ievelk un nostiprina dziju dūraiņa un īkšķa galā. Cimdus izmazgā, izgludina un valkā vesels! Tie labi piestāvēs gan kundzēm, gan kungiem, vien lielums un krāsu izvēle katram būs nepieciešama sava.
