Ak, Dievs! Kāda muļķe esmu bijusi! Nauda mētājas deguna priekšā, bet es to nepaceļu! Labi, ka mums Saeimā ir progresīvi cilvēki, kuri kā spožs stars gaismo mūsu tumšos prātiņus.
Ak, Dievs! Kāda muļķe esmu bijusi! Nauda mētājas deguna priekšā, bet es to nepaceļu!
Labi, ka mums Saeimā ir progresīvi cilvēki, kuri kā spožs stars gaismo mūsu tumšos prātiņus. Lieta pavisam vienkārša — vajag nodarboties ar vietējo uzņēmējdarbību. Piemēram, kā Kiršteina sieva — izīrē vīram dzīvokli!
Ak, es aita tāda! Vai tad man tas jau agrāk nevarēja ienākt prātā? Cik daudz naudas esmu zaudējusi! Toties tagad Indriķim īres maksu pieprasu ar pamatīgiem procentiem! Ja grib ērti dzīvot, lai maksā! Galu galā dzīvoklis privatizēts uz mana vārda. Viņš sākumā tēloja apvainoto, bet ir taču jāsaprot — esam gandrīz iegājuši Eiropā. Tagad par visu jāmaksā tik, cik tas maksā.
Es Indriķim ieteicu vairāk lasīt avīzes. Tur, starp citu, rakstīts, ka daļa Saeimas deputātu katru mēnesi saņēmuši 200 latu kompensāciju dzīvokļa īres izdevumiem. Kāpēc gan Indriķis to nevarētu pieprasīt savā darbavietā? Viņam kā topošajam deputātam pagaidām pietiktu ar 100 latiem. Lai sāk pamazām pierast.
Izabella
