Aizkrauklieši Brigita Igaune un Jānis Marģis, atgriezušies mājās no ciemiem, ieraudzīja, ka guļamistabas logu kāds apmētājis jēlām olām. Viņi pārliecināti, ka vainojams kaimiņš.
Aizkrauklieši Brigita Igaune un Jānis Marģis, atgriezušies mājās no ciemiem, ieraudzīja, ka guļamistabas logu kāds apmētājis jēlām olām. Viņi pārliecināti, ka vainojams kaimiņš.
Tajā dienā viņi izsauca policiju un uzaicināja “Staburagu”, jo nespējot ilgāk klusēt par Lāčplēša ielas 17. nama pirmajā kāpņutelpā notiekošo.
Ievieš savu kārtību
Brigita Igaune un Jānis Marģis pirms vairākiem gadiem no Bauskas pārcēlās dzīvot Aizkrauklē. Gribēdami arī te dzīvot pēc ierastās kārtības, iztīrīja pagrabu, regulāri slaucīja kāpņutelpu un sāka cīņu ar pusaudžiem un jauniešiem, kuri mācību laikā no Aizkraukles novada ģimnāzijas starpbrīžos skrēja uz tuvējo māju uzsmēķēt. Tādi kārtības mīlētāji acīmredzot apkārtējiem nepatika, tāpēc ienācēji dabūja uzklausīt gan apvainojumus, gan tīrīt ar dubļiem un netīrām lupatām apmētāto logu. Ķildas izcēlās arī ar kaimiņu viesiem, kuri gāja smēķēt kāpņutelpā.
Katlumājas troksni var paciest
Visnopietnākais konflikts divu gadu garumā veidojās ar kaimiņu, kurš dzīvo stāvu augstāk, tieši virs šī pensionāru pāra. Brigita un Jānis sūdzas, ka viņu kaimiņš bieži ļoti skaļi klausās mūziku. No trokšņa sāk sāpēt galva, bet no skaņas radītajām vibrācijām birst apmetums. Jānis Marģis stāsta: “Gājām pie šī puiša lūgt, lai viņš neklausās tik skaļu mūziku, taču bezcerīgi. Viņš atbild, ka savā dzīvoklī var darīt, ko grib. No sešiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā neviens to nevar aizliegt. Taču mūzika reizēm dārd arī naktī. Lai varētu aizmigt, liekam austiņas. 20 gadu esmu nostrādājis katlumājā, kur iekārtas rada lielu troksni, taču to varēju izturēt. Turpretī no šī galva plīst pušu.”
Tikai viena atbilde
Pensionāri par trokšņaino kaimiņu vismaz desmit reižu ziņoja policijai. Pāris reižu no Aizkraukles rajona policijas pārvaldes pilsētas iecirkņa policisti atnāca, reizi skaļo mūziku arī dzirdēja. Taču tikai vienreiz Lāčplēša ielas 17. nama pirmā stāva iemītnieki no policijas saņēma konkrētu atbildi. Taču tā pensionārus nepatīkami pārsteidza un par Aizkraukles policistiem radīja pavisam negatīvu priekšstatu.
Sūdzībai apstiprinājumu nerod
Šī gada 18. jūlijā pirmā stāva iemītniekus atkal apdullināja mūzika no dzīvokļa otrajā stāvā. Ieradās policisti, uzklausīja Brigitas un Jāņa teikto, lūdza paskaidrojumu kaimiņos dzīvojošajam skaļās mūzikas cienītājam, aptaujāja divus tuvāko dzīvokļu kaimiņus un konstatēja, ka Brigitas un Jāņa naktsmieru neviens nav traucējis. Kaimiņš paskaidroja, ka ģimenē piedzimis mazulis un skaļu mūziku bērniņa dēļ nemaz nedrīkst klausīties. Arī kaimiņi nekādu mūziku nav dzirdējuši, un vispār pēdējā gada laikā policijā no citiem mājas iedzīvotājiem sūdzības nav saņemtas.
Bez pusstopa nesaprast
Slikto priekšstatu par policijas darbiniekiem radījis tas, kā uzrakstīts lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu. Inspektors Aigars Zelmenis apgalvo, ka Jāņa Marģa iesniegumu saņēmis 19. jūnijā, kaut gan patiesībā tas notika jūlijā. Tālāk viņš maijā konstatējis faktu, kurš notika jūlijā… Vēlāk pārbaudes laikā minēti notikumi, kuri notika nevis 16. un 17. jūlijā, bet gan it kā laikā no 16. jūnija līdz 17. jūlijam. Viss tā sajaukts, ka bez pusstopa nesaprast. Taču Aizkraukles novada iecirkņa priekšniekam Grigorijam Daņilovam šāds lēmums likās pieņemams.
Atkal nekā
Pagājušajā nedēļā, atklājuši olām apmētāto logu, Brigita un Jānis policiju sauca atkal. Izstāstīja arī par konfliktu ar kaimiņu. Tā kā, apmētājot logu jēlām olām, dzīvokļa īpašniekam materiāls kaitējums nav nodarīts, arī šoreiz krimināllietu ierosināt atteikts, un visticamāk arī vainīgo neviens nemeklēs. Aizkraukles novada policijas iecirkņa policisti aptaujāja šīs mājas pirmās kāpņutelpas iedzīvotājus, lai pārbaudītu trokšņošanas faktu. Policisti savāca paskaidrojumus no septiņiem iedzīvotājiem, kuros kaimiņi raksta, ka viņiem mūzika netraucē un tik skaļa tā nemaz nav. Ja arī augšstāva kaimiņš to klausās, tas parasti ir dienā, nevis naktī, jo viņiem mājās ir mazs bērns.
Tā kā pirmā stāva iemītnieki ir vienīgie, kuri sūdzas par skaļo mūziku, bet citiem iebildumu nav, policisti par šo faktu nerakstīja arī administratīvo protokolu.
Dzīvokļu komisija secina to pašu
Lāčplēša ielas 17. nama pirmās kāpņutelpas iemītniekus aptaujāja arī Aizkraukles novada domes dzīvokļu komisijas locekļi. Tās vadītājs Ēriks Skeranskis sastapis tikai divu dzīvokļu iemītniekus, taču viņiem iebildumu pret pārāk skaļu mūziku nebija. Viena kundze stāstīja, ka sienas starp dzīvokļiem ir ļoti plānas, var dzirdēt cilvēkus runājam, protams, var dzirdēt arī, ja kaimiņš klausās mūziku. Taču tik traki, ka sienas rīb, nav bijis.
Atbalstu Brigita un Jānis nav guvuši arī novada domes administratīvajā komisijā, ne arī no citām domes amatpersonām. Visi secina vienu un to pašu — pensionāri ir vienīgie neapmierinātie.
Trokšņa mērītāju atļauties nevar
Brigita Igaune un Jānis Marģis savā nelaimē palikuši vieni. Viņi domā, ka visi kaimiņi ir iebiedēti, tāpēc nesaka patiesību, nevienam nesūdzas, bet visu pacieš. Brigita un Jānis nu bezpalīdzībā plāta rokas un vairs nezina, kam lūgt palīdzību, jo acīmredzot nevienam nerūp viņu problēma.
Vienīgais veids, kā pierādīt savu taisnību, ir iegādāties trokšņa mērītāju vai lūgt palīgā Valsts sanitāro inspekciju, kura kontrolē trokšņa pieļaujamo normatīvu ievērošanu dzīvojamajās mājās (pieļaujamo trokšņa līmeni dažādās telpās reglamentē Ministru kabineta noteikumi). Taču tas ir maksas pakalpojums, kuru vidusmēra pensionārs nevar atļauties. Lai iegādātos trokšņa mērītāju, kopā jāsaliek divas pensijas (Rīgā tas maksā aptuveni 135 latus), bet, lai izsauktu uz mājām speciālistu, jāsamaksā puspensija (aptuveni 30 latu).
***
Dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, kur sienas tiešām reizēm ir kartona biezumā, tomēr jāņem vērā arī citu cilvēku intereses. Protams, jauniem cilvēkiem ir savas vēlmes, viņi ir skaļi un aktīvi, mīl pasēdēt draugu pulkā, taču pensionāri vēlas pavadīt laiku mierā un klusumā. Intereses atšķiras, un rodas paaudžu konflikts.
