Martā turpinās Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas pārstāvju sarunas ar pašvaldību vadītājiem par novadu veidošanu. 10. martā tās notiks Neretā, 16. martā — Pļaviņās, 17. martā — Koknesē.
Martā turpinās Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas pārstāvju sarunas ar pašvaldību vadītājiem par novadu veidošanu. 10. martā tās notiks Neretā, 16. martā — Pļaviņās, 17. martā — Koknesē.
Pirms gada pašvaldību vadītāji saņēma pagastu apvienošanas projektu un tika aicināti izteikt savu viedokli par to. Tā kā daudzviet pašvaldību vēlmes atšķīrās no piedāvātā varianta, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas pārstāvji sāka sarunas par 102 novadu modeļa precizēšanu. Sarunas jau notikušas visos rajonu centros un lielākajās pilsētās. Gandrīz puse pagastu, kas koncentrējas ap šīm pilsētām, vēlas veidot lielus novadus — rajona robežās vai divus novadus viena rajona vietā.
Sarunas notikušas jau aptuveni 40 pašvaldībās, Aizkraukles rajonā — Aizkraukles novadā un Skrīveros. Pēc tām pamazām kļūst skaidrs, ka Latvijā varētu veidoties nevis 102, bet aptuveni 80 novadu. Martā plānots vēl vismaz 50 sarunu, bet aprīlī iecerēta sarunu otrā kārta ar pašvaldībām, kuras sākumā ar ministriju nespēja vienoties.
Ministrijas pārstāvji saka: “Tas nozīmē, ka valdībai būs jāuzņemas atbildība par to pašvaldību vadītāju spītību, kuri iecerēto novadu vidū vēlēsies saglabāt savus mazos cietokšņus pretēji kaimiņu gribai.” Plānotajā Aizkraukles novadā šāds “nepaklausīgais” ir Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs Jānis Krūmiņš. Viņš kategoriski iebilst pret Jaunjelgavas iekļaušanu Aizkraukles novadā un vēlas veidot savu novadu, pievienojot Jaunjelgavai daļu triju apkārtējo pagastu — Valles, Sērenes un Birzgales. Sarunās Aizkraukles novadā ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Pīlēģis Krūmiņa kunga viedokli uzklausīja, taču sarunu protokolā ierakstīts, ka šādu variantu ministrija atbalstīt nevar. Redzēs, kā beigsies atkārtotās sarunas.
Jau notikušajās sarunās galvenā pagastu vadītāju prasība bija skaidrība par likumiem, kas noteiktu novadu turpmāko dzīvi, kā arī garantēts finansējums no valsts atbalsta programmas. Dažos pagastos izskanēja doma otro sarunu kārtu nerīkot, kamēr šīs lietas nebūs sakārtotas. Vairākās vietās sarunas ritējušas ļoti konstruktīvi, taču dažviet tās pārvērtušās skaļā klaigāšanā, ka “mums neko nevajag, mums tāpat ir labi”.
