Nu jau nepilnu gadu populārākais vārds ir “krīze” un tās pārvarēšana. Katram ir citāda metode. Kāds jauns vīrietis dusmās metis bankomātam ar ēdiena atliekām stikla burkā. Jauneklis policistiem skaidrojis, ka viņam nav darba, līdz ar to nav arī naudas, bet viņam dusmas, ka citi cilvēki iet pie bankomāta un izņem naudu.
Pavisam citāda metode ir valsts pārvaldes iestādēm. Dārgi pirkumi, pašu ierēdņu noteiktas prēmijas no valsts budžeta līdzekļiem, nepamatoti izdevumi. Ierasta lieta.Valsts kontrole prokuratūrai nosūtījusi 51 lietu par nepamatotu valsts līdzekļu izšķērdēšanu. “Nebija jau iemesla tos [īdzekļus] netēret” — cik patiesi un naivi svētdien televīzijā šie vārdi skanēja, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra Mareka Gruškevica teikti! Nav taču likuma, kas aizliegtu ministrijai kaut ko iegādāties. Tā Izglītības un zinātnes ministre Koķe savā kabinetā tikusi pie divām lampām — viena par 225 latiem, otra — par 400. Ziemā esot tumšs… Diemžēl lampas gan nav rosinājušas gaišas domas, jo līdz pat šim brīdim nav īsti skaidrs, cik skolotāju nākamgad paliks bez darba — divi vai 10 tūkstošu. Dažād apšaubāmi tēriņi konstatēti teju vai visās pārbaudītajās iestādēs. E-lietu sekretariāta pārstāvis Romā mācījies finanšu vadību, bet sertifikātu izsniegusi Latvijas firma, “Romas brīvdienas” tikušas arī “Jauno trīs brāļu” grāmatvedei. Dāvanu kartes, piknika komplekti, pledi un pat kosmētikas somiņas — ar kādām tik dāvaniņām no nodokļu maksātāju naudas ir iepriecināti augstāko institūciju ierēdņi! Ja smalkāk pārbaudītu, ko līdzīgu, tikai mazākos mērogos, atrastu arī pašvaldībās. Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata — lai kaut kas mainītos, vajag paraugprāvu: Ja skatās pēc būtības — visas šīs lietas vairāk vai mazāk ir stāsti par zemeņu tortēm uz nodokļu maksātāju rēķina.” Visi taču vienas zemenes ēduši!
